Cīņa par Asanža izdošanu: pie Ekvadoras vēstniecības Londonā trīs aizturētie  (20)

BBC ziņo, ka trīs cilvēkus aizturējis Skotlendjards, taču pagaidām aizturēšanas iemesli ir neskaidri. Tiek pieļauts, ka vīrieši mēģinājuši ielauzties vēstniecības telpās.

Aizturētie bija ģērbušies civilās drēbēs un policija norāda, ka viņiem nav izdevies iekļūt vēstniecībā. Lielbritānijas Ārlietu ministrijā paziņots, ka valsts varas iestādes neplānojot ieņemt ēku.

Pie vēstniecības ceturtdien dežurē kupls policistu pulks, novērojis BBC.

Jau vēstīts, ka Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patini trešdien paziņojis, ka Lielbritānija plānojot iebrukt Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai apcietinātu interneta vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džuljenu Asanžu, kurš tur slēpjas. Ceturtdien plānots atklāt, vai Ekvadors dos Asanžam politisko patvērumu.

14. jūnijā Lielbritānijas Augstākā tiesa noraidīja tīmekļa projekta "WikiLeaks" dibinātāja Džūljena Asanža prasību no jauna atvērt viņa apelācijas prasību pret izdošanu Zviedrijai. Līdz ar to ir izsmeltas Asanža iespējas, lūgt atcelt viņa izdošanu Zviedrijai, kur viņš apsūdzēts izvarošanā un seksuālā uzbrukumā. Iepriekš tiesa noraidīja apelācijas sūdzību un viņa advokātu pausto, ka Eiropas aresta orderis ir nelikumīgi izdots. Bijušais Austrālijas datorhakerisDžulians Asanžs">Džulians Asanžs cīnās pret deportāciju kopš aresta 2010.gada decembrī.

Pats Asanžs apgalvo, ka apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas, jo viņa vietnē publiskotā informācija apkaunojusi virknes valstu valdības un lielās korporācijas. Asanžs pieļauj, ka Zviedrija viņu izdotu ASV, kur viņam varētu draudēt nāvessods par vietnes "Wiki Leaks" darbību.

Lielbritānijas policija Esanžu aizturēja 2010.gada 7.decembrī, taču apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un tagad viņam jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

"WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.