Cīņa par Eiropu: Cik ļoti mainīsies kurss pēc EP vēlēšanām
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirmoreiz vēsturē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu politiskie līderi aktīvi metas Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu cīņā, vizītes laikā Latvijā atzīmēja EP Komunikācijas ģenerāldirektors Žaumi Duks Gijots, pievēršot uzmanību faktam, ka viņi ne tikai aicina turpināt, bet arī apturēt līdzšinējo ES kursu.

Viņš stāsta, ka Ungārijas premjera Viktora Orbana, Itālijas Iekšlietu ministra Mateo Salvini, Francijas prezidenta Emanuela Makrona un citu Eiropas vadošo politiķu runās dzirdamās atsauces uz gaidāmajām EP vēlēšanām ir nebijis precedents.

"Pirms pieciem gadiem valstu īstie politiskie līderi neiesaistījās EP priekšvēlēšanu kampaņās. Ja šajās vēlēšanās [viņu partijām] gāja labi, tad labi, bet, ja ne, tad viņi tās tūlītēji aizmirsa. Tagad redzam, ka šie cilvēki vēlēšanu datumu izspēlē savam elektorātam kā politisku atsauces punktu. "26. maijā mēs mainīsim Eiropu!" saka galvenais cilvēks Itālijas politikā. Arī Makrons nav kaut kādas 27. partijas līderis, bet gan republikas prezidents," skaidroja EP runasvīrs.

"Jaunās Vienotības" zemā atbalsta dēļ politiskais spēks varētu zaudēt visas četras līdzšinējās vietas un attiecīgi Latvijas pārstāvniecību parlamenta lielākajā EPP frakcijā, liecina prognozes.

"Šī ir pirmā reize, kurā mēs skaidri redzam, ka Eiropas Savienību dažādos veidos vēlas ietekmēt dažādi spēlētāji, mēģinot panākt dažādus mērķus. Pirmoreiz starp mērķiem ir ne tikai rosinājums turpināt, bet arī apturēt to, kā mēs līdz šim strādājam kopā Eiropas Savienības ietvaros," vizītes laikā "Delfi" redakcijā norādīja Gijots.

Viņš skaidroja, ka arī līdzšinējās vēlēšanās kandidējuši un bijuši klātesoši dažādi politiskie spēki, kuri solījuši iestāties pret ES ieturēto kursu, bet šajās vēlēšanās tādi pirmoreiz ir aktīvi arī atsevišķu dalībvalstu valdībās un nacionālajā politikā. "Galēji labējie spēki un eirofobi Eiropas Parlamentā bijuši vienmēr. Kad sāku strādāt parlamentā [tagad populārās franču nacionālistes Marinas Lepēnas tēvs] Žans Marija Lepēns bija eiroparlamentārietis, arī [britu EP deputāts, "Brexit" seja] Naidžels Farāžs ir eiroparlamentārietis jau gadiem. Galēji labējie spēki neieradās vakar," uzsver EP runasvīrs.

Cīņa par Eiropu: Cik ļoti mainīsies kurss pēc EP vēlēšanām
Foto: Reuters/Scanpix

Viņš stāsta, ka par spīti skaļajai retorikai no eirofobu puses, sākumā jāsaprot, kuri no tiem ir vērā ņemami un kuri nav. Šonedēļ publicētajās gaidāmajās EP sastāva prognozēs, ņemot vērā politisko spēku popularitāti katrā dalībvalstī, jau iezīmējās vairākas tendences. Tās pēc EP pasūtījuma apkopojis starptautiskais uzņēmums "Kantar public".


Galvenokārt, redzams, ka spēku samērs kopumā nemainīsies radikāli. Joprojām, lai arī ar mazāku deputātu skaitu nekā iepriekšējā sasaukumā, vadošās būs abas lielās frakcijas – centriski labējā Eiropas Tautas partijas grupa (EPP) un tā dēvētie sociālisti jeb Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa.

Prognozēs gan vērojamas izmaiņas Latvijas pārstāvniecībā šajās grupās. Līdz ar "Saskaņas" augsto popularitāti sociālistos mēs turpmāk varētu redzēt divus cilvēkus viena Andreja Mamikina vietā, kurš līdz pilnvaru beigām palicis frakcijā, neskatoties uz partiju apvienības "Saskaņa" pamešanu. Savukārt "Jaunās Vienotības" zemā atbalsta dēļ politiskais spēks varētu zaudēt visas četras līdzšinējās vietas (šobrīd ieņem Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Aleksandrs Loskutovs un Kārlis Šadurskis) un attiecīgi arī Latvijas pārstāvniecību parlamenta lielākajā EPP frakcijā.

Cīņa par Eiropu: Cik ļoti mainīsies kurss pēc EP vēlēšanām
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Nedaudz vietu skaitu parlamentā pēc vēlēšanām varētu palielināt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE). Ņemot vērā, ka patlaban tajā Latviju pārstāv viena no neaktīvākajām eiroparlamentārietēm Iveta Grigule-Pēterse no Zaļo un zemnieku savienības, un ZZS tiek prognozēts iegūt vismaz vienu EP mandātu, attiecīgi Latvijai tiek prognozēta vietas saglabāšana šajā frakcijā.

Arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā (ECR), kurā Latvijai ilglaicīgi ir viens pārstāvis no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Roberts Zīle, viena mandāta saglabāšana patlaban tiek prognozēta. Kopumā ECR frakcijai jaunajā sasaukumā gan draud sarukšana, ko īpaši ietekmēs britu Konservatīvās partijas aiziešana no tās līdz ar "Brexit".

Par spīti bažām, ka Eiropā kopumā pieaug galēji kreiso ietekme, tiek prognozēta gan Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku frakcijas (GUE/NGL), gan Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības frakcijas skaitliska sarukšana. Tostarp zaļo frakcijas skaitlisko samazinājumu ietekmēs arī Latvijas pārstāvja Miroslava Mitrofanova no Latvijas Krievu savienības zaudēšana, rāda prognozes.

Lielākais popularitātes un attiecīgi arī mandātu pieaugums tiek prognozēts divās galēji labējās frakcijās – "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas" grupā, kā arī "Nāciju un brīvības Eiropas" grupā, kurās latviešu pārstāvniecība netiek prognozēta.

EP vēlēšanās ievēlēto politisko spēku samēri izšķirs ne tikai EP turpmāko dienaskārtību un politiku, bet noteiks arī Eiropas Komisijas (EK) kursu

Tiesa, šis sadalījums ņem vērā esošo nacionālo partiju piederību noteiktām Eiropas līmeņa frakcijām, kas, kā pierāda Grigules-Pēterses migrācijas gadījums, atkarībā no individuāliem deputātiem, var radikāli mainīties.

Turklāt politisko spēku potenciālā piederība pie kādas no Eiropas līmeņa frakcijām, ja tie ir jauni vai citu iemeslu dēļ iepriekš nav guvuši atbalstu EP vēlēšanās, pagaidām prognozēs netiek ņemta vērā. Piemēram, oficiāli nav zināma ne "Jaunās konservatīvās partijas", ne "KPV LV", ne apvienības "Attīstībai/Par!" potenciālā izvēle, lai gan tām kopumā patlaban tiek prognozēti četri no pavisam astoņiem Latvijai paredzētajiem krēsliem EP.

Frakciju sadalījuma prognozes tiks regulāri atjaunotas, tuvojoties vēlēšanām. To spēku samēri izšķirs ne tikai Eiropas Parlamenta turpmāko dienaskārtību un politiku, bet noteiks arī "Eiropas ministru kabineta" – Eiropas Komisijas (EK) kursu.

EK prezidentu jeb vadītāju kandidātus izvirza politiskās frakcijas. Jau 15. maijā notiks publiskas kandidātu debates, kam varēs sekot līdzi visā ES. "Tas ir nākamais demokrātijas un pārvaldes caurskatāmības elements. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka šīs nav otrās klases vēlēšanas, bet šīs vēlēšanas noteiks daudzas lietas, kas nākamo gadu laikā būs ļoti svarīgas," cīņu par vietām Eiropas Parlamentā komentē Gijots.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā Vienotība Andrejs Mamikins Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Iveta Grigule Marina Lepēna Miroslavs Mitrofanovs Roberts Zīle Zaļo un zemnieku savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form