Cīņa par Eiropu: Latvijas iedzīvotāji vēlas aizsardzību
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Starptautisko satricinājumu dēļ eiropieši vēlas papildus aizsardzību un to sagaida no Eiropas Savienības (ES), atzīmē Eiropas Parlamenta (EP) Komunikācijas ģenerāldirektors Žaumi Duks Gijots. Turklāt, kamēr citās valstīs iedzīvotāji vēlas ES palīdzību klimata pārmaiņu un bēgļu krīzes radīto problēmu risināšanā, latviešiem prioritāra ir sociālā un ekonomiskā drošība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pēdējo dažu gadu laikā Eiropas Savienības popularitāte ir ārkārtīgi augusi. Šobrīd tā ir visu laiku augstākā – vismaz kopš 1983. gada, kad "Eurobarometer" uzsāka to pētīt," atzīmē ierēdnis. Viņš skaidro, ka tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ekonomiskā krīze kopumā ir pārvarēta, un līdz ar labklājību aug apmierinātība. Otrkārt, ES popularitāti palielina bažas par ārējiem draudiem.

"Kas notiek ASV līdz ar Donaldu Trampu, kas notiek Vladimira Putina Krievijā salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem – cilvēki baidās. Kas notiek Turcijā, kas notiek Sīrijā, kas notiek ar viltus ziņām... Cilvēki vēlas papildus aizsardzību, un saprot, ka vienīgais, kā iespējams gūt papildus aizsardzību, ir Eiropas Savienība. Jā, ir nacionālais lietussargs, bet papildus mani aizsargā arī Eiropas lietussargs," skaidro Gijots.

Viņš norāda, ka, spriežot pēc socioloģiskajiem pētījumiem, Latvijā cilvēki no ES lielāko palīdzību sagaida ekonomiskās drošības un sociālās aizsardzības jautājumos – ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un darbavietu radīšanā. "Te prioritātes nav migrācija, un arī par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem un dabas aizsardzību interese ir mazāka nekā Somijā, Zviedrijā un Dānijā," stāsta EP runasvīrs.

Kopumā ES dalībvalstu pilsoņi politiķiem prasa risināt klimata pārmaiņu radīto draudu problēmas, drošības un ārējo robežu problēmas, cīnīties ar starptautisko terorismu un loģiski risināt migrācijas problēmas, kas gan dažādās ES daļās tiek uztverts atšķirīgi.

Gijots uzskata, ka, ja ES parādīs, ka spēj risināt šīs problēmas, pilsoņi atbalstīs Eiropas projektu, bet, ja nākamo piecu gadu laikā tā to nespēs, jo "rokas būs sasējuši Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti" vai to "nepieļaus jaunā Eiropas Komisija vai ES padome", iedzīvotāju atbalsts ES kritīsies.

"Lielākais risks attiecībā uz EP vēlēšanām ir acīmredzams – vai Eiropas Savienība spēj izpildīt to, ko no tās sagaida, vai nespēj. Ja ES nepalīdz risināt man svarīgas problēmas, kāpēc "pie velna" man tā nepieciešama – atgriežos pie kārtības, kādā lietas darīja pirms 30, 40 un vairāk gadiem, un problēmas centīšos risināt pats," negatīvu scenāriju izspēlē EP runasvīrs, "Nākamo četru piecu gadu laikā mēs savā ziņā riskējam ar visu Eiropas Savienību, jo jāspēj parādīt tās pievienotā vērtība."

Izsaki viedokli - ko no Eiropas Savienības vēlies tu?

Lai katram eiropietim dotu iespēju izteikt savu viedokli par ES un gaidas no tās, Eiropas pilsoņu platforma "Make.org" un starptautiskā pilsoniskā asociācija "Civico Europa" uzsākusi Eiropas mēroga diskusiju iniciatīvu "WeEuropeans". Tā 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs līdz pat 15. martam katram pilsonim dod iespēju paust savu viedokli, iesniedzot ierosinājumus Eiropas pārveidošanai vienā no 24 valodām, kā arī balsot par citu ierosinājumiem.

Kampaņas laikā desmit visvairāk atbalstītie ierosinājumi tiks iekļauti tā dēvētajā "Pilsoņu darba kārtībā", kas 22. martā EP tiks prezentēta politiķiem un visu Eiropas valstu pilsoniskajai sabiedrībai. No tā brīža līdz EP vēlēšanām "Pilsoņu darba kārtību" izplatīs visā Eiropā, cenšoties pievērst tai kandidātu uzmanību.

""WeEuropeans" ir ārpus partijām pastāvoša iniciatīva ar mērķi Eiropas projektu centrā nolikt cilvēku. Šķiet, ka Eiropa šodien atrodas krustcelēs. Eiropiešiem ir sajūta, ka ES struktūrām un politiskajiem līderiem viņi vairs nerūp, ka ir notikusi atsvešināšanās. To iespējams pārvarēt tikai ar cilvēka nolikšanu demokrātisko pasākumu centrā. Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai visu ES valstu pilsoņi atkal varētu ietekmēt Eiropas projektus," atzīmē organizatori.

Latvijā iniciatīvu atbalstījusi bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Kā piedalīties akcijā:

Līdz 7. martam: pilsoņi tiks aicināti piedalīties tiešsaistes apspriedē, lai iesniegtu savas un balsotu par citu idejām. Desmit katrā valstī vislielāko atbalstu guvušie ierosinājumi tiks pārtulkoti 27 dalībvalstu valodās.

No 8. līdz 15. martam 27 valstu pilsoņi balsos par kopumā 270 (desmit no katras ES dalībvalsts, izņemot Lielbritāniju) pilsoņu ierosinājumiem, lai noskaidrotu desmit visaugstāk novērtētos ierosinājumus, kas tiks iekļauti "Pilsoņu darba kārtībā".

22. martā ar to tiks iepazīstināti eiroparlamentārieši un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. 9.maijā "Pilsoņu darba kārtība" tiks izklāstīta Eiropas samita laikā Sibiu, Rumānijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form