Cīņa par Kusairu: pilsētā ierodas nemiernieku papildspēki  (25)

Palīgā ieradušos nemiernieku skaits gan ir mazāks par opozīcijas apvienības pārstāvja Džordža Sabras prognozētajiem 1000 cilvēkiem, BBC uzzināja no avotiem pilsētā. Drošības apsvērumu dēļ precīzs palīgā ieradušos cīnītāju skaits netiek atklāts.

Ziņas par papildspēku ierašanos ir pretrunā valsts mediju vēstītajam, ka pilsēta ir pilnībā ielenkta, norāda BBC.

Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki un Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieki ofensīvu pret Kusairu, kas atrodas nozīmīgu ceļu krustpunktā Libānas robežas tuvumā, sāka gandrīz pirms divām nedēļām. Pilsēta ir stratēģiski svarīga abām pusēm.

Sīrijas mediji vēsta, ka armija un "Hezbollah" kaujinieki ceturtdien ieņēmuši vienu no pilsētas rajoniem. "Mēs mirstam. Lūdzu, nāciet un palīdziet," emocionālā uzrunā Rietumvalstīm ar raidsabiedrības BBC starpniecību šonedēļ paziņoja nemiernieku ģenerālis Selims Idriss.

Uzrunā, lūdzot papildus ieroču "pilsoņu aizsargāšanai", Idriss norādīja, ka Kusairu aizsargā mazāk nekā 1500 nemiernieku, kas bruņoti tikai ar vieglajiem ieročiem. Kusairā ir iesprostoti 50 000 cilvēku, un pilsētas krišanas gadījumā draud asinspirts, brīdina Idriss. Viņš esot saņēmis informāciju, ka ofensīvā piedalās kaujinieki arī no Irānas.

Piektdien BBC avots no Kusairas ziņo, ka nemiernieku papildspēku ierašanās ir pozitīva zīme, kas iedvesmos arī citus nākt palīgā. Nozīmīgs ir fakts, ka nemierniekiem ir izdevies iekļūt pilsētā, uzsver raidsabiedrības avots.

Humānā situācija pilsētā pasliktinās, medicīniskā palīdzība ir nepieciešama 800 cilvēkiem, informē avots.

Par "simtiem" nemiernieku izlaušanos cauri armijas aizsardzības līnijām, ziņo Londonā bāzētā organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija".

Jau vēstīts, ka netālu no Libānas robežas esošajai pilsētiņai ir liela stratēģiska nozīme. To kontrolējot, valdības spēkiem ir piekļuve no galvaspilsētas uz Vidusjūras piekrasti un Tartūsas ostu. Savukārt nemierniekiem pilsētas kontrolēšana nozīmē brīvu pārvietošanos uz un no Libānas.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijasun Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.