Ar šādu atraktīvu komercializētu ASV vēlēšanām līdzīgu debašu formātu ES necenšas pēkšņi sākt kopēt ASV demokrātijas praksi, bet, padarot debates krāšņākas, mēģina celt tradicionāli zemo vēlēšanu aktivitāti – piemēram, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā tā 2009.gada EP vēlēšanās noslīdējusi pat zem 30% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība aicinājusi 90 minūtes ilgajās debatēs piedalīties visus piecus ES partiju izvirzītos EK priekšsēdētāja kandidātus — Žanu Klodu Junkeru (Eiropas Tautas partija), Ska Kelleri (Eiropas Zaļo partija), Martinu Šulcu (Eiropas Sociālistu partija), Aleksi Cipru (Eiropas Kreisie) un Giju Verhofštadu (Eiropas Liberāļu un Demokrātu apvienība). Šāda mēroga debates ES sabiedriskās televīzijas pārraidīja pirmoreiz (Latvijā to nodrošināja sabiedriskā medija portāls), un tā bija arī pirmā reize, kad ES iedzīvotāji ar sociālo mediju starpniecību varēja kandidātiem uzdot jautājumus ("Twitter" tīkla mirkļabirkas nosaukums - #TellEurope).
Lai gan formāli ir skaidrs, ka par EK vadītāja krēslu, visticamāk, cīnās Junkers un Šulcs, skatītāju atbalstu un simpātijas Eiropā izpelnījies Gijs Verhofštats ("Europe Decides" dati) – saistībā ar ārpolitikas uzstādījumu būtu asākiem pret Krieviju, kā arī mudinājumiem ES risināt Sīrijas krīzi. Tāpat, līdzīgi kā Verhofštats, aplausus vairāk kā citi izpelnījās arī tikai 32 gadus vecā Ska Kellere no "zaļajiem". Lai gan viņas izredzes vērtējams kā niecīgas, ir grūti nepamanīt, ka viņa ir tā, kas iemieso enerģiju un jaunības degsmi, kas uzrunā, atšķirībā no ap 60 gadus vecajiem eirokrātiem Junkera un Šulca. Vācijas mediji gan ir kritiski, norādot, ka Kellere, zinot, ka netiks ievēlēta, var arī atļauties drosmīgāku valodu. Tas attiecas arī uz Verhofštatu.
Pats debašu saturs tomēr pamatīgi atpaliek no ASV – vārdu kaujas tiek izcīnītas pārsvarā par to, vai mums nepieciešams "vairāk vai mazāk Eiropas", kā arī par "ļaunajiem baņķieriem un nelietīgajiem naudas maisiem". Iztrūkst konkrētas rīcībpolitikas izvērsts skaidrojums – kā tieši tiks panākts jaunas imigrācijas politikas normas? Kādas precīzi ir iepriekšējā sasaukuma pieļautās kļūdas, veidojot nodarbinātības politiku?
Tāpat, lai gan rīkotāji lepojas arī augsto publikas aktivitāti sociālajos tīklos, tā pamatīgi atpaliek no pieredzētā ASV. Vakardienas debatēs sociālajā tiklā "Twitter" esot pieminētas ap 65 000 reižu, salīdzinājumam - 2012.gada pirmās ASV prezidentu debates ar Baraka Obamas un Mita Romnija piedalīšanos "Twitter" tika pieminētas 10 miljonus reižu.
Paneiropas medijs "Euractive" gan norāda, ka, ņemot vērā, ka šī ir ES pirmā pieredze ar šāda tipa debatēm, rezultāts ir visai labs un vēlamā publikas uzmanība esot pievērsta. To gan patiesi apstiprinās nākamnedēļ gaidāmās vēlēšanas.
Jau ziņots, ka 2014.gada EP vēlēšanās Eiropas iedzīvotāji pirmo varēs tieši ietekmēt to, kas vadīs EK - ES izpildvaru, kas iniciē ES likumus un uzrauga to ieviešanu. Saskaņā ar jauno kārtību ES dalībvalstu vadītājiem, izvirzot EK amata kandidātu, jāvadās pēc EP vēlēšanu rezultātiem. Par šo kandidātu jānobalso vismaz pusei no jaunievēlētajiem EP deputātiem (376 no 751). Politiskie spēki, kas EP vēlēšanās iegūs vairākumu, nākamajos piecos gados noteiks ES likumus dažādās jomās - sākot no vienotā tirgus līdz pat pilsoņu tiesībām.
