Tā dēvētajās buferzonas valstīs tā dēvētās viltus ziņas ir jau sen pazīstamas – kopš 90. gadu sākuma igauņi, latvieši un lietuvieši ir pieraduši pie Krievijas televīziju pārraidītā trauksmes nonsensa, "Eiropas politikas analīzes centra" (CEPA) interneta vietnē raksta politikas analītiķis Edvards Lūkass.
Viņš norāda, ka arī viltus organizāciju interneta vietnes nav jauns fenomens. Jau 2006. gadā viņš atmaskoja "Starptautisko demokrātisko institūciju un valstu suverenitātes padomi", kas, lai gan dēvēta par Vašingtonas domnīcu, kura organizējusi liela mēroga konferenci un publicējusi pētījumu, atbalstot Piedņestras centienus pēc neatkarības, patiesībā nemaz neeksistēja.
"Interneta vietne izskatījās iespaidīga, bet tajā trūka kontaktinformācijas. Konference nebija notikusi. Ziņojums bija plaģitarizēts. Lieliskā angļu valodā un precīzi mērķēts tas izskatījās drīzāk speciāli izstrādāts Moldovas separātistu valstiskajam veidojumam Piedņestrai," raksta Lūkass. Neeksistēja arī tajā minētais laikraksts "Tiraspol Times". Interneta vietne norādīja uz adresi, kurā neviens par tādu mediju nebija dzirdējis
Līdz 2009. gadam eksistējusi vēl kāda īpatnēja interneta vietne "AxisGlobe". Tajā analītiķi ar pseidonīmiem rakstījuši saistošus jaunumus par drošības un izlūkošanas jautājumiem postpadomju blokā. Vienā dienā tā gluži vienkārši pazuda.
Pazīstamais britu politikas analītiķis norāda, ka šo Austrumeiropā jau pazīstamo taktiku tagad iepazīst arī Rietumu valstis. Viņš atzīst, ka daļa no viltus ziņas izplatošajām interneta vietnēm ir paredzētas naudas pelnīšanai no reklāmdevējiem, bet daļu uztur Krievijas specdienesti.
Vācija un citas rietumvalstis attapušās 20 gadus par vēlu, secina Lūkass. Viņš paredz, ka šogad redzēsim aktīvu vēršanos pret Angelu Merkeli un Vācijas politisko sistēmu, kura cietīs Krievijas informatīvajā uzbrukumā gluži kā ASV pērnā gada otrajā pusē pirms prezidenta vēlēšanām.
"Likmes ir augstas. Ar Merkeli pie varas Vācijā, Eiropai ir cerības izturēt Krievijas agresiju un Amerikas izolacionismu. Ar Merkeles gāšanu mēs pāriesim jaunā ērā, kurā reģionālie grupējumi, kā, piemēram Ziemeļvalstu-Baltijas-Polijas deviņnieks paļausies uz improvizētiem aizsardzības pasākumiem gluži kā izdzīvojušie pēc kuģa katastrofas, cerot, ka plosts izturēs vētru, kas nogremdēja kuģi," raksta Lūkass.
Analītiķis gan paredz, ka Vācijas ne tik absolūtā pieeja vārda brīvībai, kāda tā ir ASV, ļaus Merkelei cīnīties ar viltus ziņām, lai nekaitētu tā dēvētajai "Meinungsbildung" jeb sabiedriskās domas veidošanai.
Paredzams, ka daļa to uztvers un vērtēs kā cenzūru, taču tā būs Vācijas cīņa par tiem, kurus satrauc migrācija, terorisms un sociālā nevienlīdzība, bet vienlaikus arī neuzrunā populistu piegājiens šiem problēmjautājumiem.
"Šīs cīņas uzvarēšanai nepieciešama rūpīga viltus ziņu darbības principa analīze. (..) Mans ieteikums vāciešiem, lai tās būtu amatpersonas vai pilsoniskā sabiedrība, kas gatavojas šai cīņai, sākt ar taktisku padomu jautāšanu cīņā jau norūdītajiem austrumu kaimiņiem," norāda Lūkass.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
