ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) jau 1974.gada augustā zinājusi, ka Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, kaut arī nelielā daudzumā. Tā teikts atslepenotajā dokumentā, kas publicēts laikā, kad ASV prezidents Džordžs Bušs devies vizītē uz Tuvajiem Austrumiem, raksta Izraēlas avīze "Haaretz".
Turklāt ASV izlūkdienestam bijušas aizdomas, ka Izraēla piegādā kodolmateriālus, kā arī iekārtas un tehnoloģiju to ražošanai tādām valstīm kā Irāna un DĀR, kuras tolaik uzskatīja par draudzīgām.

CIP dokumentā apstiprināts, ka Izraēla jau ir izgatavojusi kodolieroci, par ko liecina lielais daudzums urāna, kas daļēji slepeni tika piegādāts Izraēlai. ASV izlūkdienests arī norāda, ka septiņdesmitajos gados kodolieročus gatavojās iegūt arī šaha Irāna.

Izraēla nekad nav ne apstiprinājusi, ne noliegusi faktu, ka tās rīcībā būtu kodolieroči. Pašlaik Izraēlā strādā divi centri, kuros notiek kodolpētījumi. Turklāt 2007.gada augustā Izraēlas valdība paziņoja, ka tā gatavojas sākt izskatīt plānu, kas paredz valstī pirmās atomelektrostacijas būvniecību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!