CNN: ASV turpina konsultācijas Eiropā par iespējamo lidmašīnu piegādi Ukrainai

Daļa no šīm sarunām veltīta, lai noteiktu, kā amerikāņi varētu "izlīdzināt" Polijas militāro spēku vājināšanos, ja tā nolemtu lidmašīnas nodot Ukrainas rīcībā. Precīzāk, ko šī "izlīdzināšana" varētu nozīmēt, nav zināms. Jāuzsver, ka šobrīd šādas sarunas notiek konsultatīvā līmenī.

Baltā nama runasvīrs sarunā ar CNN sacījis, ka lidmašīnu nosūtīšana Ukrainai ir "jebkuras valsts suverēns lēmums". Viņš piebilda, ka būtu lērums loģistikas darbu, lai nodrošinātu, kā iznīcinātāji tiek nogādāti no Polijas Ukrainā.

Ukraiņu piloti ir apmācīti lidot ar padomju lidmašīnām, tāpēc iespējamie iznīcinātāju piegādātāji teorētiski varētu būt Polija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija, kuru rīcībā šādas lidmašīnas ir.

Lielākie Polijas mediji, piemēram, "Gazeta Wyborcza", "Fakt" un sabiedriskais medijs TVP naktī uz svētdienu vēl šādu informāciju nav publicējuši, bet, visticamāk, plašāka informācija sekos šīs dienas laikā un pirmdien.

Trešdienas vakarā bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfauls savā "Twitter" joslā rakstīja, ka NATO rīcībā ir 70 "MiG" lidmašīnas, 27 no tām atrodas Polijas rīcībā. Viņš aicināja šīs lidmašīnas nodot Ukrainai, bet pārējām NATO valstīm nosūtīt papildspēkus, lai šo spēku zudumu kompensētu.

Jāatgādina, ka saistībā ar lidmāšīnu nodošanu Ukrainai pirms piecām dienām izveidojās neskaidra situācija, kas liecināja, ka lēmums par lidmašīnu piegādi jau pieņemts, taču vēlāk tas neapstiprinājās. Paziņojumu izplatīja Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes karaspēks un citas Ukrainas varas iestādes, arī piesaucot 70 lidmašīnas, kuras piegādāšot ārvalstis. Par piegādi vēstīja arī "Politico" un Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kas vēlāk šo informāciju precizēja, sakot, ka vienota ES lēmuma nav, bet izvēle lidmašīnas piegādāt ir dalībvalstu pārziņā.

Sākotnējā informācija liecināja, ka Bulgārija nodos 16 "MiG-29" un 14 "Su-25", Polija – 28 "MiG-29", bet Slovākija – 12 "MiG-29". Visu šo valstu valdības vai prezidenti šo paziņojumu noraidīja.
Bulgārijas premjers Kirils Petkovs pēc "Politico", Borela un Ukainas varas iestāžu sākotnēji izplatītās informācijas sacīja, ka viņa valstij nepietiek kārtībā esošu lidmašīnu un rezerves daļu, nemaz nerunājot par to, ka pašiem nepieciešama aizsardzība. Jāpiebilst, ka šobrīd Slovākijas lidmašīnas tehniski apkopj Krievijas speciālisti uz līgumattiecību pamata, vēsta Slovākijas portāls SME.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 5. marta videozvanā ar ASV Kongresa abu palātu deputātiem lūdzis paātrināt lidmašīnu sagādāšanu. Tāpat viņš atkārtoti lūdzis ieviest virs kara skartās valsts lidojumiem slēgtu zonu.

NATO un ASV pārstāvji lūgumu par lidojumiem slēgto zonu iepriekš noraidījuši, skaidrojot, ka praksē tas nozīmētu, ka tiem, kas to ieviestu, būtu aktīvi jācīnās ar Krievijas militārajiem gaisa spēkiem virs Ukrainas teritorijas. Tas savukārt varētu novest līdz plašākai kara darbībai Eiropā.

Kā 3. martā ziņoja "The New York Times", Kongress pēc Baltā nama priekšlikuma izstrādā 10 miljardu dolāru vērienīgas militārās un humānās palīdzības atbalsta sniegšanas Ukrainai. Šī palīdzības pakete aizvien ir izstrādē.

Titulbildē redzama Polijas Gaisa spēku "MiG-29", kas 2015. gadā patrulē virs Zokņu aviobāzes Lietuvā.

Zemāk kartē redzama Krievijas iebrukuma aktuālā situācija 5. martā. Karte ir aptuvena.