Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievijas armijas virsnieki saviem radiniekiem žēlojas par vadības lēmumiem Maskavā, bet diktators Vladimirs Putins pats personīgi komandējot savus ģenerāļus, atsaucoties uz avotiem ASV izlūkdienestos, vēsta raidsabiedrība CNN.

Kā atklāj avoti, militāristiem atšķiras viedokļi, kā vislabāk reaģēt uz negaidītajiem ukraiņu panākumiem frontē, okupantiem nonākot aizsardzības pozīcijās gan valsts austrumos, gan dienvidos.

Savukārt Putins pats dodot rīkojumus ģenerāļiem kaujas laukā, kas ir "visumā neparasta vadības taktika mūsdienu armijā" un liecina par neefektīvu komandstruktūru, skaidro CNN.

ASV izlūkdienestu dati liecina, ka Krievijas virsnieki strīdas savā starpā, kā arī sūdzas draugiem un radiniekiem par Maskavas vadības lēmumiem. Tāpat esot nopietnas domstarpības starp jaunākajiem virsniekiem un vadību, kas saistītas ar centieniem izveidot aizsardzības līnijas.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!