Foto: AFP/Scanpix/LETA
Ar naftu bagāto Līča valstu un melno zeltu daudz patērējošās Ķīnas attiecības labas ir jau sen, bet pandēmijas laikā tās ievērojami stiprinājušās. Cīņa ar globālo Covid-19 pandēmiju ļāvušas Ķīnai kļūt ne tikai par tirdzniecības, bet arī zinātnes nozares partneri, un pat labdari, raksta Tālo Austrumu medijs "Diplomat".

Līča valstis vienas no pirmajām apstiprināja Ķīnas Nacionālās farmaceitiskās grupas korporācijas jeb "Sinopharm" izstrādātās vakcīnas. Apvienotie Arābu Emirāti šīs vakcīnas apstiprināja jau 9. decembrī, tādējādi kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas to izdara. Drīz AAE piemēram sekoja Bahreinas Karaliste, un abās valstīs vakcinēšana pilnā sparā notiek jau kopš decembra vidus. Zīmīgi, ka pašā Ķīnā apstiprinājums šīs vakcīnas izmantošanai tika pieņemts tikai 31. decembrī.

Sākotnēji rezultāti rādīja, ka vakcīnas efektivitāte esot bijusi 86% jeb sliktāka nekā ES plaši izmantotajām "Moderna" un "Pfizer/BioNTech" vakcīnām, kurām tā ir virs 90%. Tagad kompānija pēc atkārtotām pārbaudēm paziņojusi, ka vakcīnas efektivitāte ir vēl zemāka – 79%, vēsta "Bloomberg". "Diplomat" atzīmē, ka vairumā valstu minimālais pieļaujamais vakcīnas efektivitātes līmenis ir 50%, un tādēļ tās joprojām ir atbilstošas izmantošanai.

Turklāt, kamēr Rietumvalstis ar "Moderna" un "Pfizer/BioNTech" vakcīnām sākotnēji nodrošināsies pašas, paredzams, ka tikai augs to valstu skaits, kuras izvēlēsies izmantot Ķīnas farmācijas nozares piedāvājumu, lēš Tālo Austrumu medijs. Turklāt tas notiks neskatoties uz to, ka precīzu datu un informācijas par "Sinopharm", kā arī citas Ķīnas kompānijas "Sinovac Biotech" izstrādāto vakcīnu pārbaudēm ir maz. "Sinovac Biotech" galvenie interesenti ārpus Ķīnas līdz šim bijuši Turcija, kura apgalvo, ka šai vakcīnai ir 91% efektivitāte, un Brazīlija, kurā notika arī klīniskais tests, kas uzrādījis vien aptuveni 50% efektivitāti.

Minētais klīniskais tests Brazīlijā turklāt nav vienīgais šāds gadījums. Vēl pirms vakcinēšanās sākuma Bahreina, AAE, kā arī Ēģipte un Jordānija piedalījās arī trešajā "Sinopharm" vakcīnas pārbaužu posmā, turklāt to laikā ar ķīniešu farmācijas kompāniju sadarbojās arī dažādi šo valstu uzņēmumi.

Ķīna ilgstoši veidojusi savu ārpolitiku uz attiecībām, neiejaucoties citu valstu iekšpolitikā, no vairuma pretī saņemot tādu pašu attieksmi. Tas arī skaidro, kāpēc no Līča valstīm, kurās valdošā reliģija ir islāms, nav izskanējusi kritika Ķīnas politikai tās Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.

Ķīnā tās reģiona pamatnācijai islāmticīgajiem uiguriem liegts apmeklēt mošejas un veikt reliģiskus rituālus, tos pasludinot par teroristiskām un separātiskām aktivitātēm, kā arī aizturēti vismaz trīs miljoni cilvēku, tostarp bērni, kuri ievietoti milzīgos pāraudzināšanas centros. Vienlaikus tiek īstenota Ķīnas pamatnācijas - tā dēvēto haņu ķīniešu ievešanas politika, lai mainītu reģiona etnisko sastāvu. Lai gan daudzi uiguru bēgļi apmetušies etniski radniecīgajā Turcijā, veidojot tur savu kopienu, Ķīnas kritika no Tuvo Austrumu reģiona bijusi ļoti ierobežota.

Tagad, attiecībām starp Līča valstīm un Ķīnu kļūstot vēl spēcīgākām, šādas kritikas parādīšanās kļūst vēl mazāk ticama. Paredzams, ka Ķīnas ar tirdzniecību un investīcijām veidotās saites ar vairumu valstu arī Āfrikā un Latīņamerikā pandēmijas laikā tikai stiprināsies, nostiprinot arī Ķīnas globālās pozīcijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!