Foto: EPA/Scanpix/LETA
Jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā cilvēki Spānijā saskaras ar virkni grūtību un ierobežojumu, daudzi ar Covid-19 simptomiem ārstējas mājās un testi nemaz netiek veikti, portālam "Delfi" stāsta Granadā dzīvojoša latviete Sandra.

Spānija ir Covid-19 pandēmijas otrā vissmagāk skartā Eiropas valsts pēc Itālijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem uz otrdienas pusdienas laiku reģistrēti 87 956 inficēšanās gadījumi un 7716 cilvēki miruši.

Taču oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju. To, ka inficēto varētu būt daudzkārt vairāk, jo Covid-19 testus veic ne tuvu visiem, atzīt arī vietēji mediķi. Ar to saskārās arī četrus gadus Granadā dzīvojošā Sandra, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc viņas uzvārds nav atklāts.

Vairumam cilvēku, zvanot uz palīdzības tālruņiem vai ar simptomiem dodoties uz slimnīcām, testi nemaz netiek veikti, tā vietā tiek dotas norādes pašizolēties un ārstēties mājas apstākļos, viņa stāsta.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Viņai pašai novēroti viegli simptomi – galvas sāpes un apgrūtināta elpošana –, kas pārgājuši trīs dienu laikā. Taču Sandras draugam, ar kuru viņa dzīvo kopā, Covid-19 simptomi izpaudās smagi un radās komplikācijas, kuru dēļ viņš vērsās pēc palīdzības slimnīcā.

"No turienes viņš tika atsūtīts mājās, jo slimnīcai nav kapacitātes uzņemt visus. Izrakstīja zāles un jāārstē simptomi pašam. Izrakstā teikts, ka "balstoties uz simptomiem, iespējams, Covid-19", bet testu nemaz neveicam, jo arī to nepietiek," stāsta Spānijas latviete.

Slimnīcās ļaudis tiek uzņemti tikai kritiskos gadījumos, un arī tad var paiet stundas, kamēr nemitīgi noslogotie un trūkstošie mediķi varēs palīdzēt.

Sociālajos tīklos atrodami video, kuros paši mediķi ar asarām acīs stāsta, ka darba roku nepietiek, lai glābtu visus, tāpēc ir jāizdara izvēle par labu tiem, kam priekšā garāks mūžs, ieskicē "Delfi" sarunu biedrene.

Ārstiem nepietiek aizsargtērpu, masku, briļļu. Sociālie tīkli ir pilni ar padomiem, kā no atkritumu maisiem izgatavot aizsargtērpu, cepuri no iepirkumu maisiņa un sejas sargu no caurspīdīga cepumu iepakojum, raksturo sieviete.

Sandra atzīmē, ka grūtajos apstākļos daudzi ir aktivizējušies. 3D printeru īpašnieki izgatavo maskas un bez atlīdzības tās dāvina slimnīcām, cilvēki ziedo naudu un pērk trūkstošās lietas mediķiem un policijai. Brīvprātīgie piegādā pārtiku veciem ļaudīm un tiem, kuri paši netiek uz veikalu. Preces bezkontakta veidā piegādā arī armija un sociālie dienesti.

Iepirkumu saraksts nedēļām


Spānijā ir spēkā stingri ierobežojumi. No mājām drīkst iziet tikai, lai dotos pēc pārtikas, uz aptieku, slimnīcu vai staidzināt suni. Sodi par pārkāpumiem ir lieli, tāpēc cilvēki nemaz nedomā tos pārkāpt, stāsta Sandra.

Viņa veido iepirkuma sarakstu aptuveni divām nedēļām un uz veikalu pēc pārtikas kopš marta vidus bijusi divas reizes.

"Veikalam pie durvīm stāv apsardze, kas izsniedz cimdus, roku dezinfekciju un veikalā laiž tikai dažus cilvēkus reizē. Rinda ir gara, stiepjas ārā pa durvīm, cilvēki ietur nepieciešamo distanci," viņa stāsta.

Pirms divām nedēļām veikali bija izpirkti tukši, taču tagad, pēdējā iepirkšanās reizē sestdien, nekā netrūka un daudz kas tiek piedāvāts ar lielām atlaidēm, jo pircēju plūsma samazinājusies un svaigajiem produktiem beidzas derīguma termiņš.

Savukārt aptiekās ir izpirkti visi pretiekaisuma medikamenti un antibiotikas. Tās izraksta plaušu iekaisuma gadījumā. Tāpat izpirkti visi karstie pretsaaukstēšanās dzērieni, pretsāpju līdzekļi un medikamenti gripas simptomu mazināšanai, uzskaita latviete.

Neesi egoists – sēdi mājās


Sandras novērojumi liecina, ka cilvēki pārsvarā situāciju uztver nopietni. Ir tādi, kas ievēro piesardzību un ir ieslēgušies mājās, kā arī tādi, kuri Covid-19 uzskata par parastu gripu un ignorē skaitļus un faktus par kritisko situāciju slimnīcās.

Daļā sabiedrības vērojams psiholoģisks noliegums, atzīmē Sandra. Šie ļaudis mierina sevi, ka bīstamība ir tikai gados veciem ļaudīm vai lielajās pilsētas kā Madride.

Foto: EPA/Scanpix/LETA

"Un domas mainās vien tad, kad kāds tuvinieks, nedod dievs, kritiskā stāvoklī nonācis slimnīcā vai arī jau ir saņemts paziņojums par nāvi," norāda sieviete.

Sandra pauž cerību, ka cilvēki sāks vairāk domāt par sabiedrību kopumā, nevis tikai savu labsajūtu un savu veselību redzēs šķirti no kopējās situācijas valstī.

Viņa iesaka arī Latvijā padomāt par to, ka katrs pieskāriens, daudzdzīvokļu nama ārdurvīm, veikala plauktam un soliņam parkā ir arī pieskāriens daudzu citu cilvēku ģimenēm un likteņiem.

"Ja tev saka, lai sēdi mājās un izolējies, tad neesi egoists un arī dari to," nobeidz Sandra.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatīšanās ir sasniegusi globālas pandēmija līmeni.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Covid-19 uzliesmojuma dēļ visā pasaulē noteikti dažādi pārvietošanās un sociālās dzīves ierobežojumi, kas pamatīgi ietekmē ekonomiku. Virkne valstis slēgušas savas robežas ārzemniekiem, bet pilsētās noteikta karantīna. Daudzi cilvēki pavada laiku un strādā no mājām.

Kopumā vīruss, kura uzliesmojums pērnā gada decembrī sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā, konstatēts vairāk nekā 190 valstīs, tostarp visās Eiropas valstīs.

Pasaulē fiksēti vairāk nekā 799 tūkstoši inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 164 tūkstoši ASV. Kopumā no slimības miruši vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēki, no tiem vairāk nekā 11 500 Itālijā.

Vairāk nekā 169 tūkstoši cilvēku ir izveseļojušies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!