Medijs atzīmē, ka konkrētu datu par koronavīrusa izraisītās slimības plosīšanos kopienas ietvaros nav, tomēr palīdzības organizācijas un kopienas aktīvistu liecības norāda, ka vairāki upuri vienas ģimenes ietvaros ir bieža parādība. Situācijas reālos apmērus ir grūti aplēst arī čigānu vidū valdošās neuzticības valsts iestādēm dēļ.
Piemēram, romu kopienas aktīviste Žanete Bito-Baloga medijam atklājusi, ka viņas dzimtajā Nagikalo pilsētā Ungārijas austrumos pandēmija esot kā "sprādziens". Viņa atklāja, ka vienā brīdī vienlaikus slimnīcā bijuši pat 12 viņas ģimenes locekļi, un Covid-19 aizsaulē aizsaucis viņas vecmāmiņu un divus onkuļus, bet kaimiņš dažu nedēļu laikā zaudējis abus vecākus, brālēnu un onkuli. Tas Bito-Balogu motivējis pašu veidot sistēmu, kurā visi vakcinēties gribētāji kopienā tiek apzināti personīgi.
Kopienā jau gadu desmitiem diskriminācijas dēļ valda neuzticība valdības institūcijām, tostarp ārstiem. Turklāt nabadzīgākajos valsts apvidos ar lielāku čigānu īpatsvaru pēdējās desmitgadēs daudzas ārstu prakses ir slēgtas, ārstiem nevēloties šajās vietās strādāt.
Klīniku trūkumu tagad vēlas aizstāt ar vakcinācijas busiņiem, taču cilvēkiem pašiem iepriekš jāizsaka vēlme vakcinēties. Tas ir izaicinājums, jo iepriekš janvārī veiktā aptaujā noskaidrots, ka tikai 9% Ungārijas romu vēlas vakcinēties pret Covid-19.
Arī čigānu līderi ceļ trauksmi, aicinot valdību arī no savas puses iejaukties, lai palīdzētu kopienā klīdināt neticību valsts veselības iestādēm. Problēma pagaidām ir arī tajā, ko kopiena vidēji ir gados jauna, bet gados jaunākie valstī tiks vakcinēti vēlāk.
Čigāni jeb romi Ungārijā bieži dzīvo paplašinātās ģimenēs, kurās vienā mājsaimniecībā ir ne tikai vairākas paaudzes, bet arī brālēni un māsīcas. Vairums kopienas pārstāvju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un mājsaimniecībā nereti netiek nodrošinātas pat primārās higiēnas prasības, piemēram, tekošs ūdens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
