ASV Kongress nolēma apbalvot Dalailamu, novērtējot viņa iestāšanos par reliģiju saskaņu, nevardarbību un cilvēktiesībām, kā arī viņa centienus atrisināt Tibetas jautājumu mierīgās sarunās ar Ķīnas vadību.
Līdz šim ASV Kongresa Zelta medaļa piešķirta tik atšķirīgām personībām kā Džordžam Vašingtonam, seram Vinstonam Čērčilam, pāvestam Jānim Pāvilam II, Mātei Terēzei, Elijam Vīzelam un Nelsonam Mandelam.
Dalailama otrdien un trešdien tika sirsnīgi uzņemts Baltajā namā un Kongresā, neskaitoties uz Ķīnas niknajiem iebildumiem.
Ķīna otrdien aicināja Bušu atcelt plānoto tikšanos ar Dalailamu, jo tā būšot iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās un pārkāptu starptautisko attiecību normas.
Kā pavēstīja Baltā nama preses pārstāve Dana Perino, Bušs saprot, ka ķīniešiem tas izraisa "spēcīgas jūtas", taču tikšanās nekaitēs ASV un Ķīnas attiecībām.
"Mēs esam bijuši ļoti atklāti, ka prezidents ar viņu tiksies," sacīja Perino. "Nav tā, ka prezidents nebūtu ar viņu ticies agrāk."
Bušs vēlējies izrādīt cieņu Dalailamam kā "dižam garīgajam līderim" un tikšanās nav jāsaprot tā, ka ASV atbalstītu Tibetas neatkarību.
Dalailama, kas līdz ar sekotājiem bija spiests bēgt no Tibetas 1959.gadā, kad Pekina apspieda sacelšanos pret 1950.gadā iedibināto okupācijas varu, kopš tā laika dzīvo Indijā, kur izveidojis tibetiešu trimdas valdību, turpinot nevardarbīgu kampaņu par savas tautas identitātes saglabāšanu.
1989.gadā viņš tika godalgots ar Nobela Miera prēmiju par darbu demokrātijas un savas tautas brīvības labā.
Pēdējos gados Dalailama norādījis, ka nevēlas panākt pilnīgu Tibetas neatkarību, bet vienīgi lielāku autonomiju. ASV prezidents Džordžs Bušs, kas pagājušā gada novembrī tikās ar Dalailamu Baltajā namā, vairākkārt izvirzījis Tibetas jautājumu kontaktos ar Ķīnas līderiem, uzsverot šo Dalailamas nostāju.