Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens otrdien paziņoja, ka viņu neinteresē NATO ģenerālsekretāra amats.

Rasmusens iepriekš minēts kā viens no spēcīgākajiem kandidātiem uz NATO ģenerālsekretāra amatu, kas atbrīvosies maijā.

"Es neesmu kandidāts uz kādu starptautisku pozīciju, un es plānoju palikt Dānijas premjerministra amatā tik ilgi, cik vēlētāji to vēlēsies," paziņoja Rasmusens.

Jautāts, kā viņš reaģētu, ja saņemtu NATO dalībvalstu piedāvājumu vadīt transatlantisko aliansi, Dānijas premjers sacīja, ka "tas ir hipotētisks jautājums" un ka viņš uz tādiem neatbild.

Rasmusens arī pavēstīja, ka trešdien viņa paredzētajās sarunās ar Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli netiks apspriests nākamā NATO ģenerālsekretāra kandidāta jautājums.

Kā iespējamie nīderlandieša Jāpa de Hopa Shēfera krēsla pārņēmēji bez Rasmusena minēts arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Kanādas aizsardzības ministrs Pīters Makejs.

Vienīgais, kas savu kandidatūru ir pieteicis oficiāli, ir bijušais Bulgārijas ārlietu ministrs Solomons Pasi.

"Jā, es vēlos šo darbu - kļūt par nākamo NATO ģenerālsekretāru," Tallinā notiekošajā sanāksmē par ES un Krievijas attiecībām sacīja Pasi. "Es neesmu apmierināts ar attiecībām starp ES un NATO. Jaunākajos ES aizsardzības stratēģijas dokumentos NATO nemaz nav pieminēta, un es vēlos to mainīt, cerams, pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām," paziņoja Pasi.

Pasi, kuram ir doktora grāds matemātikā un kura tēvs bija slavens bulgāru filozofs, pašlaik ir Bulgārijas parlamenta deputāts. Viņš bija ārlietu ministrs no 2001. līdz 2005.gadam, uzraugot Bulgārijas iestāšanās sarunas ES un NATO.

NATO ģenerālsekretāra amatu tradicionāli ieņem Eiropas pārstāvis, kaut arī iepriekšējā reizē pirmo reizi tika pieteikts parasti neitrālās Kanādas pārstāvis, kas galu galā bija viens no vadošajiem kandidātiem.

Avoti NATO norāda, ka priekšroka tiktu dota spēcīgam politiskajam līderim, kas ar stingru roku kontrolētu NATO daudzo dalībvalstu lielo sūtņu skaitu.

Diplomāti izvairās minēt kādus konkrētus kandidātus, piebilstot tikai, ka NATO ne reizi nav vadījis kāds Skandināvijas valstu pārstāvis, ne arī kāds jauno dalībvalstu pārstāvis.

Sagaidāms, ka nākamais NATO vadītājs tiks izraudzīts nākamā gada 3.-5.aprīlī paredzētajā NATO samitā Strasbūrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!