Dārgas biļetes, liela ažiotāža – Kanādā spēkiem mērosies Pītersons un Žižeks
Foto: DELFI

Aptuveni 3000 vietu lielā "Sony centra" zāle Kanādā, Toronto, 19. aprīlī ir izpārdota līdz pēdējai vietai. Auditorija sagaida šovu. Ierasto mākslinieku vietā šoreiz uzmanību piesaistījuši divi slaveni akadēmiķi – Toronto Universitātes psiholoģijas profesors Džordans Pītersons un filozofijas profesors Ļubļanas Universitātē Slavojs Žižeks.

Slovēņu autors pērn kritizēja Pītersonu par viņa pieeju politkorektuma izpratnei un uzsvēra, ka problēma te nav rodama "pārlieku fanātiskā marksismā", bet gan tajā, ka politkorektumā iztrūkst marksisma domāšanas. To skaidrojot, Žižeks Pītersonu publiskas uzstāšanās laikā nodēvēja par savu ienaidnieku, uz ko otrs tviterī atbildēja: "Jebkurā laikā, jebkurā vietā, Mr. Žižek." Abi minētie ieplānotās sarunas laikā centīsies noskaidrot, kas drīzāk cilvēku ved uz laimi – kapitālisms vai marksisms.

Žižeka izteikumi par Pītersonu Kembridžas debašu klubā (The Cambridge Union):


56 gadus vecais Pītersons savas idejas balsta Karla Junga pārspriedumos, bet 70 gadus vecais Žižeks ir pārliecināts franču psihoanalītiķa Žaka Lakāna piekritējs un viņa skolas audzēknis.

"Iespējams, ir filozofs"

Neilgi pirms gaidāmās diskusijas sarunā ar "Delfi" Žižeku un Pītersonu vērtēja profesors, politikas filozofs Islandes Universitātē Jons Olafsons. "Jāatzīstas, ka Žižeks man simpatizē. Esmu šo to no viņa lasījis. Es gan viņu nevērtēju tik augstu kā filozofu, bet drīzāk kā komentētāju, tādu kā filozofisku politikas komentētāju. Tas ir īpaši interesanti, zinot viņa Austrumeiropas izcelsmi un pieredzi. Viņš var būt ļoti ass, un viņa sakāmais bieži ir ļoti interesants. Vai viņa vieta ir filozofijā? Es tiešām nezinu, kā lai viņu vērtē kā filozofu un kur lai viņam tur atrod vietu," sacīja Olafsons.

"Savukārt, vismaz manā skatījumā, Džordans Pītersons nepavisam nav nopietns domātājs. Esmu lasījis par viņa grāmatu, lasījis viņa intervijas un komentārus, es tur vienkārši neatrodu ko interesentu. Jā, viņš ir publiski ļoti pamanāms. Bet manā skatījumā ir daudz citu pētnieku, kuri dara būtiskāku darbu, nevis šie abi. Šobrīd politologi un filozofi pievēršas jaunām demokrātijas formām, jaunam skatījumam uz pilsonisko līdzdalību – tās ir jomas, kuras šobrīd ir aizraujoši vērot, – kā teorija saplūst ar ikdienu. Ir ļoti sarežģīti veikt empīrisku pētījumu par demokrātijas inovācijām. Tās ir jāpiedzīvo, un tad jāskatās, kas darbojas un kas ne. Eiropā un ASV mēs redzam politologus un filozofus, kas pēta tieši šīs lietas. Un demokrātijas kvalitāte ir kas tāds, ko jūs pētāt, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Tie ir temati, kas kā sensacionāli nenokļūst medijos, bet kuriem nozarē pievērš lielu uzmanību. Un jūs to nedabūsit no Žižeka vai Pītersona," vērtēja Olafsons.

Poppsihologs

Savukārt Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas biedrs un psiholoģijas pasniedzējs LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē Edmunds Vanags gaidāmās debates raksturoja šādi: "Mūsu kolēģu vidū par šādām pasaules psihologu lietām diskusijas notiek reti. Bet tiem, kas arī paseko līdzi, viņš (Pītersons – aut. piezīme) ir tāds kā poppsiholgs. Viņš diezgan veikli māk izlasīt tā saucamos ķirsīšus, paņem tādus zinātniskos pētījumus, kas viņam ir ērti. Un ignorē tos, kas ir pretēji. Tā arī viņš uzbūvē tādu kā savu viedokli. Tad to diezgan skaļi un populāri pasniedz un ar to arī iemanto publikas simpātijas un sajūsmu. Droši vien labi zina, uz ko var spēlēt."

"Cik redzu, viena no galvenajām viņa tēmām ir sieviešu un vīriešu atšķirības, viņš runā par sociāli konstruētām dzimuma lomām. Tāds nopietns zinātnieks viņš nav. Un liela autoritāte zinātnes pasaulē arī nav. Viņš ir orientēts uz skandalozu populārzinātnisku poppsiholoģiju. Daudzi argumenti, kurus viņš izmanto, ir nezinātniski. Tā mūsdienās ir tāda kā sērga. Ja viedoklī ir iejaukts pietiekami daudz labas, argumentētas informācijas, bet tā ir atjaukta ar neargumentētu un nezinātnisku, tad no malas cilvēkam ir diezgan grūti pateikt, kas tur ir patiesība un kas nav. Nevar teikt, ka viss, ko viņš saka, ir pilnīgs šarlatānisms, bet arī viss, ko viņš saka, nav zinātniski pamatots. Tāds mikslis," Pītersonu raksturoja Vanags.

"Ieguvums no šādas diskusijas ir tad, ja šis kanādiešu psihologs pauž savu viedokli – un, jā, tas var saturēt nezinātniskas lietas, ko nu padarīsi, ir vārda brīvība –, bet pretī ir arī pretsvars. Jābūt reakcijai no oponentiem un nozares. Būtu jāliek pretī pētījumi. Šādā gadījumā diskusija būtu vērtīga. Tāpat noteikti studentiem šādas diskusijas būtu ļoti vērtīgas," sacīja Vanags, piebilstot, ka šādu diskusiju labprāt savās lekcijās analizētu kopā ar studentiem, spriežot par zinātnes ētiku.

Lai gan šobrīd visas pasākuma biļetes ir izpārdotas (dārgākās no tām 1500 dolāru vērtībā), tās aizvien iespējams iegādāties "Ebay", kur to cena svārstās no pārsimts dolāru līdz pat 1000. Diskusija tiks translēta video tiešraidē, to būs iespējams vērot par maksu šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Izglītība Latvijas Universitāte Psiholoģija Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form