Beļģijas mediji, atsaucoties uz policijas datiem, vēsta, ka gājienā piedalījušies ap 3400 cilvēku.
"Kāpēc es piedalos? Jo es patiešām, patiešām uztraucos par šo planētu. Pašreizējā lietu virzība jauniem cilvēkiem ir superdepresīva – zināt, ka nav nākotnes ne tev, ne taviem bērniem," tā, turot rokās Beļģijas karogu, paskaidro jauns puisis vārdā Žils no organizācijas "Fridays for future".
Viņu portāls "Delfi" satika pie Centrālās stacijas, kur jau laikus pulcējās gājiena dalībnieki ar plakātiem un karogiem, to vidū varēja pamanīt arī Latvijas un Igaunijas karogus. Gājienā piedalījās arī klimata aktīviste no Zviedrijas Grēta Tūnberga, kura šonedēļ Briselē arī izteica savu kritiku par EK priekšlikumu tiesību paketei, kas būs pamatā Eiropas Zaļajam kursam.
Sociālajos tīklos šī "Eiropas streika ar Grētu Tūnbergu" organizatori vēstīja, ka šajā pasākumā piedalīsies klimata aktīvisti no 25 valstīm. Viņuprāt, Eiropas Zaļajam kursam ir skaidri jāparāda pasaulei, ka Eiropa uzņemas vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.
Žils kopā ar citiem aktīvistiem esot lasījis priekšlikumus zaļajam kursam un par to viņi arī jautājuši viedokli vides ekspertiem. Viņu slēdziens ir šāds: tā ir tukša kaste. "No ārpuses šī kaste izskatās jauki, tai ir labs iepakojums. Taču ir tāda sajūta, ka tev iedota tikai grāmatas pirmā nodaļa, bet kāds ir visas grāmatas saturs – tā te pietrūkst. Šajā piedāvājumā nav nekā tāda, kas patiešām palīdzētu mūsu planētai. Mēs gribam vairāk," saka Žils un piebilst, ka planētas glābšanai no postošajām klimata pārmaiņām palikuši vien daži gadi, tāpēc arī jaunieši prasa Eiropas institūcijas rīkoties tagad.
"Ja paanalizējam, mēs redzam, ka Zaļais kurss nepavisam nav pietiekams, lai patiešām aizsargātu mūsu nākotni, tās drīzāk ir "zaļas muļķības". Ar Zaļajā kursā izvirzītajiem klimata mērķiem nepietiek, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 ° C, lai novērstu klimata postījumus, un arī pat nepietiek, lai būtu zem 2 ° C," tā paziņojumā sociālajā medijā "Facebook" vēsta akcijas rīkotāji "Youth for Climate".
Viņuprāt, ja Eiropa patiešām vēlas uzņemties savu vēsturisko atbildību, Eiropas Savienībai ir jāparāda, ka tā vēlas cīnīties par cilvēku nākotni. "Viņiem par to jābūt skaidrībā un atklāti jāpaziņo, ka vislielākais slogs jāuzņemas stiprākajiem pleciem, un lielie piesārņotāji nevar turpināt izvairīties no saviem pienākumiem," norāda akcijas rīkotāji.
Pieprasa rīcību tagad
Līamu no Velsas un viņa draugus savukārt uz šo gājienu atvedis ceļojums pa Eiropu: "Jā, es esmu par rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām. Bet tagad pats esmu pārdomās par ceļošanu. Es šeit ierados ar autobusu, kas nav diez ko videi draudzīgi, jo ir izplūdes gāzes." Liama lielākās bažas ir par vispārpieņemto ražošanas sistēmu, kas patiesībā veicinot tikai pārprodukciju.
"Tā nav ilgtspējīga sistēma. Ņemsim tās pašas mobilo telefonu kompānijas. Tās katru gadu ražo jaunu telefonu modeļus, kas kalpo vienu vai divus gadus tā vietā, lai kalpotu desmit un lai nodrošinātu pakalpojumus, nevis nemitīgu ražošanu. Lielbritānijas Zaļā partija tagad nākusi klajā ar labu priekšlikumu – noteikt desmit gadu garantiju lielajām sadzīves elektriskajām precēm," saka Līams.
Marta no Gentes savukārt šajā dienā nestreiko. Viņa faktiski ir darbā, jo strādā vides aizsardzības organizācijā. "Mūsu galvenais mērķis ir rīkoties tagad, vēstīt valdībai par šo problēmu un, protams, būt klimata neitrāliem līdz 2050. gadam. Protams, labi, ka 2050. gada mērķi ir likumā fiksēti, bet vajadzētu fiksēt arī 2030. gada mērķus, tagad ir tikai ieceres," saka Marta no Gentes. Draudzene Anuka, ar kuru viņa kopā dodas gājienā, gan šī pasākuma dēļ izlaidusi lekcijas augstskolā.
Kā novēroja portāls "Delfi," lai arī šis gājiens tika sociālajos tīklos izsludināts kā jauniešu streiks, tas pulcēja dažāda vecuma ļaudis. Viņu vidū arī vecākus ar maziem bērniem, kā arī 12, 13 gadus vecus pusaudžus, kuriem skolotāji ļāvuši neapmeklēt pēdējās stundas, lai viņi varētu doties streika gājienā.
Šī pasākuma rīkotāji gan mājās aicināja palikt tos, kuri ir sasirguši. Te jānorāda, ka Beļģijā saslimušo skaits ar jauno koronavīrusu "Covid-19" šonedēļ ir būtisku audzis, sasniedzot 109 kopumā reģistrētus gadījumus.
Kādēļ aktīvisti kritizē EK prezentēto priekšlikumu
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija šajā nedēļā, trešdien, prezentēja priekšlikumus tiesību normu paketei, kas būs pamatā Eiropas Zaļajam kursam, kurš iecerēts, lai līdz 2050.gadam panāktu Eiropas Savienībā (ES) oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti. Klimata aktīviste, 17 gadus vecā Grēta Tūnberga EK priekšlikumu asi kritizēja un izmantoja šādu piemēru: "Kad deg jūsu māja, jūs negaidāt vēl pāris gadus, līdz sākat to dzēst."
"Eiropa Savienībai ir jārāda ceļš – jums ir morāls pienākums to darīt," tā trešdien Eiropas parlamenta (EP) Vides komitejas ārkārtas sanāksmē deputātiem sacīja klimata aktīviste Grēta Tūnberga un piebilda: "2019. gada novembrī jūs teicāt, ka klimata izmaiņas ir eksistenciāli draudi. Tagad jums jāpierāda, ka tā arī jūs domājat".
Jaunos priekšlikumus klimata likumam, ko trešdien publicēja Eiropas Komisija, Tūnberga nosauca par "padošanos". "Daba nekaulējas, un jūs nevarat veikt darījumus ar fiziku. Mēs neļausim jums nodot mūsu nākotni," viņa sacīja.
Vides aizstāvju organizācijas ir paudušas līdzīgas bažas par priekšlikumu, vēsta LETA. Pasaules Dabas fonds (WWF) pauda viedokli, ka EK priekšlikums nosaka virzienu, bet tam trūkst steidzamības. EK ierosinājums koncentrējoties tikai uz mērķi, kas izvirzīts 2050. gadam, un necenšas stiprināt ES mērķus 2030.gadam, kas ir nepieciešams, lai realizētu ANO Parīzes klimata vienošanos. Jaunos ES mērķus 2030. gadam plānots ierosināt līdz septembrim. Kritiķi apgalvo, ka tas būs par vēlu, lai ES spētu vienoties par jaunajiem mērķiem pirms ANO klimata konferences novembrī Glāzgovā.
Divpadsmit Eiropas Savienības valstis kopīgā vēstulē EK viceprezidentam Fransam Timmermansam ir aicinājušas EK paātrināt jaunu klimata mērķu izvirzīšanu 2030.gadam, lai tie kalpotu par ambiciozu piemēru nākamajā globālajā klimata jautājumiem veltītajā samitā Glāzgovā. Vēstules parakstītāju vidū ir arī Latvija. Vēstulē teikts, ka diskusijām starp ES dalībvalstīm par mērķiem 2030.gadam būtu, vēlākais, jāsākas jau jūnijā. Tas savukārt nozīmē, ka EK līdz tam jānāk klajā ar savām rekomendācijām un plānu, informē LETA.
EK uzsver, ka mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu un tas ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, EK ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu —ļoti vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku. Šos pasākumus papildina sākotnējais svarīgu risinājumu ceļvedis. Tie ir, piemēram, emisiju pamatīgi samazinājumi, investīcijas visprogresīvākajā pētniecībā un inovācijā, kā arī Eiropas dabiskās vides saglabāšana.
