Foto: DELFI
Vēl viens bankomāts ar nevienam neizsakošu nosaukumu un tas pats uzraksts uz ekrāna - "Operāciju ar šo maksājumu karti nav iespējams izpildīt". Ar "Visa" vai "Mastercard" kartēm nav iespējams norēķināties ne viesnīcās, ne veikalos, ne kafejnīcās.

"Atvainojiet, pagaidām bankas kartes netiek apkalpotas," – tā Krimā reaģē uz kredītkarti vai debetkarti. Ar šo problēmu es saskaros jau otro reizi un saprotu, ka noņemt naudu vai norēķināties ar manu vienīgo karti šeit neizdosies.

Anektētajā pussalā nav nevienas starptautisko banku filiāles, bet "Visa" un "Mastercard" karšu operācijas nav iespējamas. Krimā ir bankomāti ar nosaukumiem "Rossya", "RNKB", "GenBank", "Marskoy Krayinvest". Tās ir pagaidu norīkotas meitas filiāles Krievijas bankām vietējam pussalas tirgum.

Finanšu sankciju dēļ šeit saskaras ar reālām grūtībām – tie, kuriem ir konts Ukrainas bankā, naudu Krimā izņemt nevar. Bankomāti pieņem tikai Krievijas banku kartes, bet, ja gribi izņemt naudu, no tevis paņems lielu komisijas maksu.

Vietējie iedzīvotāji man piedāvā divus variantus – vai nu braukt uz tuvējo pilsētu Ukrainas pusē, vai ar prāmi pārbraukt uz Krieviju. No Sevastopoles līdz tuvākajam bankomātam auto navigācija rāda 293 kilometrus. Krimā, kur dzīvo 2 miljoni iedzīvotāju, nedarbojas viesabonēšana, tāpēc pirkumi internetā arī nav iespējami Eiropas banku noteikto drošības prasību dēļ.

Ceļojums līdz bankomātam

Pēc piecām stundām agrā rītā ierodos Kerčā. Mikroautobusa vadītājs apstiprina, pasažieri pārsvarā dodas uz otru krastu ar vienu mērķi – bankomāts. Kerču no Krievijas atdala neliels šaurums. Starp piestātnēm "Krima" un "Kavkaz" katru dienu kursē pasažieru un kravas prāmji. Tieši ar šādu prāmi 2014. gada pavasarī pussalā ieradās un ieņēma piestātni arī Krievijas armijas specvienības kareivji.

Šodien par šiem nesenajiem notikumiem vairs nekas neliecina. Uz prāmja par 150 rubļiem (apmēram 2 eiro) var pārcelties uz otru krastu, bet prāmja darbinieki tikai pārbauda pasažieru bagāžu.

Uz prāmja "Uzvara" dodas pasažieru rinda, bet blakus veidojas auto kolonna. Starp kravas automašīnām ir arī Krievijas pasta auto, bet citi kravas auto dodas pēc dažādām precēm un produktiem. Starp tām lavierē arī divi motociklisti, uz kuru melnajām vestēm redzami divi burti "NV" – tā ir baikeru kluba "Nakts vilki" simbolika.

Prāmja augšējo klāju un pasažieru zāli aizpilda cilvēki. Apmēram pusstundu ilgajā braucienā kāds vienkārši skatās pa logu uz horizontu, bet citi tērzē pie bāra ar alus kausiem. Prāmja darbiniekam taujāju – kur iespējams atrast tuvējo bankomātu?

"Tiklīdz nokāpsiet no prāmja, uzreiz ieraudzīsiet vairākus bankomātus. Ir tāda lieta. Cilvēki uz šejieni dodas izņemt naudu, daži, knapi nokāpuši no prāmja, uzreiz steidzas pie bankomāta. Ja paveicas, izņem nepieciešamo summu un, neizejot no ostas teritorijas, atgriežas uz prāmja," – pastāsta jaunais cilvēks.

Cer uz sankciju atcelšanu

Ceļā uz piestātni "Kavkaz" prāmis "Uzvara" samainās ar diviem armijas kuteriem un kravas prāmi, ar kuru uz Krimu tiek sūtīti celtniecības materiāli un cisternas ar naftu. Savukārt tālumā ir redzams topošais tilts, kuram būs jāsavieno Krievija ar pussalu.

Kolīdz nokāpj no klāja, uzreiz ir redzami bankomāti. Pie tiem dodas cilvēki. Rindā stāv arī Nikolajs, kurš uz šejieni atbraucis no Sevastopoles.

"Jā, šeit vienmēr ir daudz cilvēku. Redziet, sankcijas nevienam neko labu nav devušas, jo cieš arī ārvalstu bankas. Esmu priecīgs, ka atsevišķas Eiropas valstis jau runā par sankciju mazināšanu," ar cerību stāsta Nikolajs. Viņš šeit atbraucis jau trešo reizi. Iepriekš braucis, jo bijusi nobloķēta e-bankas sistēma, tāpēc nācies doties uz tuvāko Krievijas bankas filiāli. Pēc Nikolaja aplēsēm brauciens no Sevastopoles līdz bankomātam un atpakaļ viņam aizņem veselu dienu.

"Aizbraucu agri no rīta, atgriežos vēlu vakarā," norāda Nikolajs.

Savukārt kāda sieviete, kura stāv rindā ar bērnu, man stāsta, ka regulāri dodas uz šejieni. "Ja es izņemtu naudu ar savu Krievijas bankas karti Krimā, tad noņemtu lielus komisijas procentus. Šeit to nedara, lūk arī ekonomēju un braucu šurp no Feodosijas."

Šeit strādā divi bankomāti. Vīrietis, kurš stāvēja pie "Gasprombank" bankomāta, stāsta, ka tajā nauda jau ir beigusies. Rinda pie otra bankomāta kļūst vēl garāka un cilvēki sāk satraukties, vai visiem pietiks naudas.

Krimas iedzīvotājs Pjotrs par to pauž nožēlu. "Redziet, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un jāmēro tik garš ceļš, lai izņemtu naudu. Ja nebūtu sankciju, Krimā viss būtu labi. Bet tagad mēs esam spiesti tērēt laiku tādiem sīkumiem, par kuriem agrāk pat neiedomājāmies. No tā iegūst tikai bankas un valstis, ne cilvēki," sūrojas Pjotrs, kurš bieži dodas uz Krieviju iepirkties.

Nostāvot rindā 20 minūtes, saņemu maksimālo summu – 5000 rubļus (apmēram 70 eiro) un atgriežos uz tā paša prāmja.

Visas cerības ar topošo tiltu

Kerčas piekrasti apskalo Melnās jūras viļņi. Vairāku kilometru garumā var izpeldēties Azovas jūras pludmalē. Garajā piekrastē, vējainajā laikā stāv vairāki makšķernieki, bet tālumā skan zāģi, tur tiek zāģēts mežs.

"Visas mūsu cerības ir saistītas ar tiltu. Ukraina šeit visu ir noslēgusi, labi, ka vismaz ostu atstāja. Dzīvojam izolācijā. Tāpēc arī gaidām, kad varēsim nokļūt Krievijā pa tiltu," – stāsta viens no makšķerniekiem. Viņš arī norāda, ka pēc aneksijas vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši savu darbu. "Viss ir kļuvis dārgāks. Celtniecība ir apstājusies, jo visus materiālus piegādā ar prāmi, bet tas sadārdzina izmaksas. Kad parādīsies tilts, Krima uzplauks," stāsta blakus makšķerējošā sieviete gados.

Tilta būvniecība starp Kerču un Krasnodaras apgabalu Krievijā tika plānota vēl cara laikā. Tagad tā ir viena no centrālajām tēmām ne tikai Kerčā un Krimā, bet arī Krievijā. Tiltu būvē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas personas firma. Miljardierim Arkādijam Rotenbergam piederošais uzņēmums "Strojgazmontaž", kas līdz šim nodarbojās ar gāzes vadu izbūvi. Tas ir milzīgs projekts, kurā top 19 kilometrus garš tilts, kas tiek kritizēts par milzu tēriņiem un sadārdzinājumu. Sākotnējās aplēses liecināja, ka Krievijas nodokļu maksātājiem tilts izmaksās 50 miljardus rubļu, tomēr tagad jau runā par citu summu – 228 miljardiem rubļu (gandrīz trīs miljardiem eiro.)

Kerčā, šķiet, neviens par to nedomā. Ar nelielām šaubām cilvēki tomēr gaida, ka tilts tiks uzbūvēts 2018. gadā. Tad, kā sola būvnieki, uz Krieviju varēs braukt ar 120 km/h.

Sveiciens Lietuvai

Vasaras sākumā Krimā ir diezgan dzestrs. Tiesa, daži cilvēki jau peldas.

"Vai nav auksts ūdens?" peldētājiem taujā sievietes. Viņas mani arī uzaicina pievienoties viņu kompānijai. Tatjana, Tamāra, Ivans un Aleksandrs atzīmē piektdienas vakaru. Tieši zālienā, piekrastes alejā blakus daudzstāvu mājai, kompānija ir izklājusi galdautu ar cienastiem. Man piedāvā žāvētu vistu, augļus un glāzīti konjaka, lai "nesaaukstētos".

"Kaip sekasi?" (Kā klājas?) – lietuviski mani uzrunā Ivans. Vīrietis, uzzinājis, ka es esmu no Lietuvas, cenšas atcerēties lietuviešu vārdus, kurus iemācījies, būdams Lietuvā pirms 20 gadiem. Tolaik viņš esot bijis Klaipēdā, Viļņā un Kauņā. "Mēs strādājām uz zvejas kuģiem. Bieži piestājām Klaipēdas ostā. Lietuva mums ļoti patika, tāpēc uz turieni devāmies arī ar ģimenēm," stāsta Ivans un Aleksandrs.

Kompānija apspriež arī tilta būvniecību. "Runā, ka pēc diviem gadiem uz šejieni trauksies automašīnas, bet 2020. gadā plāno ieklāt arī sliedes. Nesen biju Tuzlā, tur bija iespējams vērot tilta celtniecību klātienē. Cilvēki apgalvo, ka būvniecība norit dienu un nakti. Pat 9. maijā skanēja rīboņa, bet pēdējā laikā tā kļuvusi klusāka. Runā, ka naudas nepietiek," stāsta mans jaunais paziņa.

Tatjana neslēpj, ka viņa gaida tilta atklāšanu. "Es esmu Kerčas iedzīvotāja, man tas ir ļoti svarīgi, jo Ukrainas pusē dzīvo slima vecmāmiņa. Tas tiešām izmainīs reģionu. Runā, ka pa tiltu pie mums nokļūs daudz vairāk tūristu no Krievijas," cer Tatjana.

Es pastāstīju, kāpēc esmu ieradies Kerčā, uz ko man atbildēja. "Jā, mēs satiekam tādus cilvēkus, kuri brauc caur visu Krimu, lai no bankomāta izņemtu naudu".

Uz jautājumu, kas ir mainījies pēc aneksijas, visi ir vienisprātis, ka Kerča ir kļuvusi par sava veida pārcelšanās punktu – ļoti bieži kursē kravas prāmji, pilsētā ir sastrēgumi, bet piekrastē ir kļuvis mazāk vietas.

"Es esmu parasts iedzīvotājs un man liekas, ka korupcija mazinās. Agrāk – gribēji nokļūt sanatorijā, maksā kādam ķešā. Tagad viss ir vienkāršāk. Varbūt korumpētie kadri ir devušies prom? Arī jaunā policija ir uzlabojusi situāciju, kriminālā situācija ir uzlabojusies," stāsta Aleksandrs.

"Esmu dzirdējis, ka patriotisms ir pieaudzis. Pieaudzis padomju laika, Krievijas personību kults," papildina Ivans.

Man ir laiks doties uz autobusu, un mani paziņas jau gatavo cienastu ceļam. "Būsi izsalcis ceļā. Pasveicini Lietuvu, pastāsti, ka mēs to atceramies ar nostalģiju," no manis atvadās Ivans, Aleksandrs, Tamāra un Tatjana, iedodot līdzi gurķus, vistas gabalu un pīrāgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!