No militārā helikoptera iluminatora Berdjanskas pelēko blokmāju un papeļu aleju labirints ir skaidrs robežpunkts starp vienmuļo Azovas jūras klajumu un šķietami tikpat nebeidzamajiem pelēkbrūnajiem Ukrainas lauku plāksteriem. Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta Valda Dombrovska vadīto diplomātu delegāciju piepilsētas lidostā sagaida pilsētas mērs ar kolēģiem, salts vējš un kāds bezgala draudzīgs kucēns, kurš aizmucis no skrejceļa malā saceltajām karavīru teltīm.
Lai gan Berdjanska nav piefrontes pilsēta, Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī Doņeckas un Krimas nonākšana Kremļa kontrolētu spēku ietekmē skārusi arī to. Eiropas Savienībai turpinot nemilitāri atbalstīt Ukrainu sarežģītajā konfliktā, ES institūciju pārstāvji pilsētā vēlējās savām acīm pārliecināties par apstākļiem un apzināt tās aktuālākās nepieciešamības.
Gluži kā netālu esošā Mariupole, arī daudz mazākā Berdjanska, uzņēmusi kara bēgļus no Luhanskas un Doņeckas. "Nepilnu 120 000 iedzīvotāju lielajā pilsētā ieradušies ap 20 000 bēgļu, no kuriem aptuveni 10 000 palikuši, palielinot gan darba meklētāju rindas, gan sociālo slogu, atzīmē pilsētas mērs Vladimirs Čepurnijs. Turklāt 2014. gadā ostas pilsēta zaudēja svarīgāko dzelzceļa artēriju ar pārējo Ukrainu, kas iet caur patlaban Krievijas spēku sagrābto Doņecku.
Savukārt kopš pērnā gada pašas ostas darbu un attiecīgi arī vairumu no tās atkarīgo darbavietu pilsētā apdraud Krievijas uzsāktā kuģu aizturēšana nelikumīgi pārņemtajā Kerčas šaurumā, ierobežojot Ukrainai nozīmīgo Berdjanskas un Mariupoles ostu kuģu izkļūšanu uz Melno jūru, Vidusjūru un tālāk Atlantijas okeānu. Pērn oktobrī Krievija šaurumu uz laiku pat bloķēja pavisam, turklāt ar spēku sagrāba trīs Ukrainas kuģus, aizvedot jūrniekus uz Maskavu.
Dzīvo ar 30 gadu nobīdi
Tagad Berdjanskas lidosta atkal kļuvusi par militāras nozīmes objektu. Mūsdienās no visa kompleksa izmantojams tikai betona blokiem klātais skrejceļš, bet uzrakstu "Аэропорт Бердянск" nesošā ēka izskatās gadiem aizmirsta un laikapstākļu apskādēta. Pat piebraucamais ceļš šķiet velti aizšķērsots ar betona bluķiem, jo cita pie citas esošās asās un brīžiem arī visai dziļās bedres strauju tuvošanos parastos auto nemaz nepieļauj.
Itin viss – ceļi, kuros bedres nemaz nav mēģināts lāpīt, pamestu ražošanas ēku kvartāli, dubļaini izbraukātas zaļās zonas un ārkārtīgi bēdīga paskata dzīvojamās ēkas – šķiet nedaudz pazīstams, bet ir kāda būtiska atšķirība. Te pēc Padomju Savienības sabrukuma un mežonīgajiem 90. nesekoja ekonomiskā izaugsme, finanšu, tiesību un pārvaldes sistēmu reformas, un ar mazām izmaiņām pat valdošā hierarhija un cilvēki kabinetos ilgus gadus noturējās tie paši.
To tikšanās laikā atzīst paši ukraiņi. Vienlaikus viņi pauž vēlmi atgūt nokavēto. Ilūzijas par straujām pārmaiņām gan neizskan, bet diplomātiskās vizītes laikā iezīmējas skaidra tendence – sastaptie apzinās, ka kara pārtrauktā stagnantā kārtība ir jāmaina, lai cik ilgu laiku tas arī neprasītu.
Studenti Berdjanskas Pedagoģiskajā universitātē Dombrovskim arī vaicā: "Kāpēc mēs esam vajadzīgi Eiropas Savienībai" un "Cik ilgi Ukrainai patiesībā līdz iestājai tajā vēl jāgaida?" Atbilde uz pirmo jautājumu ir vienkārša – lielāka uz vienotām vērtībām balstītu valstu savienība nozīmē lielāku drošību reģionā, turklāt Ukraina ir milzīgs, joprojām augošs tirgus, kas interesē pārējo Eiropu. Atbilde uz otro ir sarežģītāka – Latvija uz ES mērķtiecīgi gāja vairāk nekā desmit gadus, bet Ukraina ceļu tikai sāk, turklāt tās Austrumos plosās aktīva karadarbība.
ES palīdzēs salauzt izolāciju
Eiropas Savienības iespējas ietekmēt militāro konfliktu Ukrainas austrumos ir ierobežotas, bet pamanāmas. ES dalībvalstis vienoti iestājas par Ukrainas suverēno teritoriju nedalāmību, nosodot tās daļu nelikumīgo okupāciju un nosakot Krievijai virkni sankciju, ievērojami bremzējot tās ekonomisko attīstību par spīti Kremļa apgalvojumiem par pretējo.
Papeļu stādījumiem bagātās ostas pilsētas Berdjanskas, kā arī citu apkārtējo Ukrainas apgabalu iedzīvotājiem daudz jūtamāka gan ir ES piedāvātā palīdzība lokālu projektu īstenošanā grantu un lēta finansējuma formā. ES rūpnieciskajā reģionā jau patlaban iegulda līdzekļus tādos pārsvarā sociālos projektos kā mācību iestāžu labiekārtošana un patvēruma centru būvniecība kara dēļ pārvietotajām personām.
Savukārt patlaban tiek izskatītas iespējas piedāvāt arī ļoti zemu procentu aizdevumus stratēģiskiem objektiem, piemēram, dzelzceļa vai energotīklu infrastruktūras izbūvei, kādi Ukrainā citādi nav pieejami. Ņemot vērā, ka Krievijas īstenotās karadarbības, kā arī ekonomiski kaitnieciskās Azovas jūras blokādes dēļ piegādes un eksporta ceļi ir pārrauti vai traucēti, ES visvairāk cietušajiem reģioniem vēlas palīdzēt izbūvēt jaunus eksporta ceļus, investējot infrastruktūras objektu rekonstrukcijā un izbūvē.
"Palīdzības sniegšana tiek izskatīta trīs virzienos. Viens ir infrastruktūras sakārtošana saistībā ar to, ka daļu teritorijas kontrolē prokrieviskie spēki, radot pārrāvumus, piemēram, transporta satiksmē, ūdens apgādē un tā tālāk," skaidro Dombrovskis.
"Otrs ir ekonomikas diversifikācija – reģionu ekonomiskās attīstības atbalstīšana, mainoties ekonomiskajai struktūrai," viņš norāda. Piemēram, ES varētu atbalstīt tūrisma nozares uzņēmumu attīstību Berdjanskas apkārtnē, ņemot vērā, ka kopš Krimas okupācijas miljoniem ukraiņu tā kļuvusi tuvākā un pieejamākā piekrastes atpūtas zona vasarā. Tāpat ES turpinās sniegt sociālo atbalstu tiem, kurus karadarbība un ekonomiskā lejupslīde skārusi visvairāk, un atbalsta reformas labas pārvaldības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, stāsta Dombrovskis.
Tādējādi, ņemot vērā sarežģītos politiskos un ekonomiskos apstākļus, EK viceprezidenta vadītās delegācijas mērķis ir ES institūciju pārstāvjiem radīt skaidrāku priekšstatu par situāciju Ukrainā, kā arī pašiem ukraiņiem atgādināt, ka ES ir līdzās un palīdz. "Jau tuvākajā laikā no ES puses nāks skaidrāki priekšlikumi, kā mēs varam sniegt palīdzību gan tiešā atbalstā, gan piesaistot finanšu institūcijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku," norāda Dombrovskis.
Redz ekonomisko potenciālu
Pilsētas un ostas pārstāvji risinājumus meklē arī paši, jo pērn blokāde ostai radījusi zaudējumus aptuveni četru miljonu eiro apmērā, kas tieši atsaucies arī uz pašvaldības budžetu.
Lai mazinātu dārgi izmaksājošās kuģu aizkavēšanas radītās problēmas, kuru dēļ jau darbību pārtraukuši vairāki ar ostu tieši saistīti uzņēmumi, darba laiks samazināts līdz četrām dienām nedēļā un osta uzsākusi jauna tipa kravu uzņemšanu. Caur to Ukrainā uzsākts ievest "General Electric" vēja ģeneratorus uzstādīšanai netālajā Primorskā, un interesi izrādījuši arī citi, stāsta ostas vadītājs Aleksandrs Troščenko. Tomēr ostas amatpersonas cer, ka pavērsies iespējas saņemt ES nodrošinātu aizdevumu jauna ceļamkrāna iegādei, kas ievērojami paplašinātu pakalpojumu sniegšanas iespējas.
Arī vairums universitātē satikto jauniešu uz Dombrovska jautājumu, vai viņi savu nākotni redz Berdjanskā, atbildēja apstiprinoši.
Turklāt Krimas aneksijas dēļ Berdjanskā un tās apkārtnē pēdējos gados vasarās pieaudzis tūristu skaits. Vienā sezonā pilsēta uzņemot līdz pat pusmiljonam viesu, stāsta pilsētas mērs, un tas paver jaunas biznesa iespējas. Ar papildus finansējumu no ES puses tūrisma nozare var palīdzēt kompensēt Krievijas agresijas radītos zaudējumus.
