Foto: AFP/Reuters/Scanpix/LETA

Eiropas politiskajā ainā šonedēļ skaudri iezīmējās vieni no pēdējiem mēģinājumiem Britu salās rast jebkādu konkrētu plānu "Brexit" procesa norisei. Arī prāvu daļu politisko debašu Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā aizņēma Lielbritānijas izstāšanās jautājumu risināšana, kamēr nedaudz ēnā palika eiroparlamentāriešu paveiktais, kas mūsu dzīves ietekmēs ne tik tālā nākotnē.

Kopumā eiropiešu ievēlētie vairāk nekā 700 deputāti no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm šonedēļ izskatīja desmitiem dažādu jautājumu, no kuriem daļa tika pieņemta zināšanai, daļā apstiprināts EP viedoklis, kas norādīts "Eiropas valdībai" – Eiropas Komisijai – vai nacionālajām valdībām, bet daļā pieņemtas dalībvalstīm saistošas regulas un direktīvas.

Šajā apkopojumā iepazīstinām ar EP šīs nedēļas svarīgākajiem lēmumiem un procesiem. Vairums no tiem izstrādāti un aizsākti, lai palielinātu eiropiešu, tostarp Latvijas iedzīvotāju, drošību – gan pret kriminālnoziedzniekiem, gan pret uzbrukumiem virtuālajā un informatīvajā telpā, gan starptautiskajā šķautnē:


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kamēr "Brexit" norise galvenokārt ir un būs britu iekšpolitikas kompromisu rezultāts, ES dalībvalstu un institūciju pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka Lielbritānijas aiziešana ir zaudējums visai savienībai. Kāds ietekmīgs EP politiķis šonedēļ plenārsesijai paralēli notiekošā konferencē pat izteica nožēlu, ka vienas valsts iekšpolitiskas izšķiršanās nomāc pārējo 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darbu.

ES "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien, viesojoties EP,
pauda bažas
, ka Lielbritānija galu galā varētu izstāties bez līguma, jo tās politiķi iekšēji nespēj vienoties par citādiem izstāšanās noteikumiem. Viņi gan izteikuši
vēlmi atlikt izstāšanās laiku
, taču Barnjē atzīmē, ka sarunas starp ES un Lielbritāniju ir noslēgušās – starp abām pusēm panākts kopsaucējs, kuru gan galu galā pieņemt nespēj paši briti. Tiesa, viņi
nav spējuši pieņemt
arī nekādu citu "Brexit" scenāriju.

Lai gan britu parlaments atbalstīja 29. martā paredzētās izstāšanās atlikšanu, "Brexit" patiešām var atlikt tikai tad, ja tam piekrīt arī visas 27 ES dalībvalstis. Vairākas valstis, tostarp ietekmīgā Francija, paudušas skepsi par papildus laika došanu, ņemot vērā, ka briti par "Brexit" diskutējuši jau gandrīz trīs gadus. "Izstāšanās bez līguma risks nekad iepriekš nav bijis tik liels. Rekomendēju nenovērtēt par zemu šo risku un tā sekas," EP brīdināja Barnjē.

Attiecīgi, lai pēc iespējas mazinātu "Brexit" ietekmi uz ES iedzīvotājiem, šonedēļ EP plenārsesijā tika pieņemti īpaši drošības pasākumi:

  • Rosināti noteikumi kravu un pasažieru sauszemes pārvadājumu, aviopārvadājumu un regula jūras transporta pārbaužu turpināšanai līdzšinējā kārtībā noteiktu laika periodu, ņemot vērā, ka esošo kārtību nosaka ES iekšējie noteikumi, kuri līdz ar "Brexit" zaudēs spēku.
  • Rosināts noteiktu laiku saglabāt ES pilsoņu Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņu ES tiesības turpināt saņemt sociālās drošības pabalstus.
  • Rosināts "Erasmus" studentiem un pasniedzējiem no Apvienotās Karalistes un programmas ietvaros šajā valstī nonākušajiem pabeigt iepriekš paredzētās studijas, pētniecisko darbu un cita veida zināšanu apmaiņu.
  • Rosināts noteiktu laiku saglabāt zvejas atļaujas ES kuģiem Apvienotās Karalistes teritoriālajos ūdeņos un Apvienotās Karalistes kuģiem ES ūdeņos.
  • Rosināts noteiktu laiku atļaut noteiktu divējāda lietojuma – militāra un civila – preču eksportu no ES uz Apvienoto Karalisti.
  • Rosināts saglabāt arī pārrobežu infrastruktūras projektu finansēšanu, lai nekaitētu tām ES valstīm, kurās uzsākti projekti sadarbībā ar Lielbritāniju. Paredzēts turpināt arī pārrobežu teritoriālās sadarbības programmu "PEACE IV" starp Īriju, Ziemeļīriju un Skotiju, kas tiek finansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Eiropas Parlamenta pārstāvji gan atzīmē, ka šos pasākumus vienpusēji rosina ES, bet arī Lielbritānijai tiem jāpiekrīt, lai tie stātos spēkā. Visu noteikumi gan ir tikai pagaidu risinājums, un līdz ar to nav pielīdzināmi tiem atvieglotajiem noteikumiem, kas pastāv starp ES dalībvalstīm.


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šonedēļ Eiropas Parlamenta deputāti lēma papildināt jau esošo Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), kurā apkopota informācija par ES pilsoņu sodāmību, ar jaunu datu bāzi (ECRIS-TCN), kurā tiks apkopotas ziņas par trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku sodāmību.

Tādējādi ES dalībvalstu pilsoņus tiesībsargājošajām iestādēm būs vēl vienkāršāk aizsargāt pret noziedzniekiem, kuri nelikumības pastrādājuši ārpus ES. Tas arī kopumā stiprinās cīņu ar pārrobežu noziedzību un terorismu. Līdz šim 2012. gadā radītā ECRIS sistēma jau ievērojami palīdzējusi cīnīties ar noziedzību – ik gadu ES dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes to izmanto vidēji 600 000 reižu.

"Vairums tiesas lēmumu ES dalībvalstīs parasti balstās uz informāciju, ko tiesneši iegūst par apsūdzētajiem. ECRIS ieviešana bija nozīmīgs pirmais solis, lai padarītu informāciju par iepriekš sodītajiem tiesām darīt pieejamu. Tagad mēs speram nākamo soli. Šādi tiks izmantots viss kriminālās informācijas sistēmas potenciāls," skaidroja Slovākijas eiroparlamentārietis Pals Čaki.

Jaunajā ECRIS-TCN sistēmā varas iestādes varēs ātri noskaidrot, vai trešās valsts pilsonis ir notiesāts kādā citā ES valstī, kā arī apkopos informāciju par ES dubultpilsoņiem, kam ir arī trešās valsts pilsonība, lai nepieļautu sodāmības slēpšanu, izmantojot otru pasi. EP deputāti sarunās ar ES dalībvalstu pārstāvjiem vienojušies, ka datubāzei varēs piekļūt arī "Europol", "Eurojust" un jaunveidojamā Eiropas prokuratūra.

Datubāzes papildināšanas plāns vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei jeb visām dalībvalstīm.


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Parlamentā šonedēļ tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, kas vērstas uz konkrētu valstu sodīšanu, ņemot vērā tajās īstenotos un pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus. Eiroparlamentārieši arī aicināja ES līmenī ieviest Krievijā noslepkavotā pretkorupcijas ierēdņa Sergeja Magņicka vārdā nosauktu stingru sankciju režīmu pret visiem valstu un nevalstu subjektiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības.

Ceturtdien pieņemtā rezolūcija aicināja ieviest skaidru, caurspīdīgu un konkrētu kritēriju regulētu sankciju režīmu, kurš paredzētu aktīvu iesaldēšanu un vīzu atcelšanu visiem indivīdiem, kuri fiziski, finansiāli vai ar koruptīvu sistēmu palīdzību ir iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumu īstenošanā. Faktiski
eiroparlamentārieši aicināja pieņemt visaptverošu ES līmeņa sankciju sistēmu
, kāda jau eksistē Baltijas valstīs, Lielbritānijā, ASV un Kanādā. Lai ES līmeņa "Magņicka saraksts" stātos spēkā, to jāatbalsta arī vairumam dalībvalstu līderu.

Latvijas eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavota un EP otrdien apstiprināta rezolūcija savukārt atkārtoti uzsver, ka Krievija nav ES stratēģiskais partneris, un Eiropai jābūt gatavai pieņemt papildu sankcijas, ja Krievijas turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības. Sistēmai jādarbojas pēc vienkārša principa – "vairāk [sankciju] pret vairāk [pārkāpumiem] un mazāk pret mazāk", "Delfi" skaidroja Kalniete.

Šonedēļ EP pieņēma rezolūciju par kritisko situāciju Gvatemalā, kurā līdz ar strauji pieaugošu korupciju, pieaugusi arī vardarbība, slepkavību skaits un pasliktinājusies vispārējā iedzīvotāju drošības situācija. Tostarp deputāti pauda sašutumu par Gvatemalas varas iestāžu lēmumu pārtraukt īpašas ANO komisijas mandātu valstī un pieprasīt tai pamest valsti.

Rezolūcija tika pieņemta arī par cilvēktiesību situāciju Kazahstānā. Parlamentārieši aicināja pārtraukt vēršanos pret pie varas esošās elites politiskajiem pretiniekiem, tostarp mierīgo kustību "Kazahstānas Demokrātiskā izvēle". EP arī aicina Kazahstānas valdību atsaukt par maldīgu uzskatītas informācijas izplatīšanas kriminalizēšanu, ņemot vērā, ka tiesībsargājošās iestādes to izmanto, vēršoties pret cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem, kā arī bloķējot sabiedrības piekļuvi internetam.

Eiroparlamentārieši rezolūcijā nosodīja arī Irānas vēršanos pret sieviešu tiesību aizstāvjiem. EP aicināja Teherānu dekriminalizēt sieviešu tiesību aizstāvju darbu, kuri miermīlīgi protestē pret hidžābu vilkšanu. Tāpat nosodīja un aicināja pārtraukt praksi vērsties un ieslodzīt žurnālistus. Rezolūcijā arī pieprasīts tūlītēji atbrīvot 55 gadus veco cilvēktiesību aktīvisti un Saharova balvas ieguvēju Nasrinu Sotodehu, kura šonedēļ tika notiesāta uz 38 gadiem cietumā un 148 pletnes sitieniem.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments šonedēļ pieņēma tā dēvēto Eiropas Pieejamības aktu, kurš paredz, ka virkne noteiktu ikdienas priekšmetu un pakalpojumu turpmāk jāražo un jāpiedāvā daudz pieejamāki vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Ar izteiktu vairākumu – 613 balsīm – pieņemtā direktīva paredz noteikt virkni konkrētu prasību šādu produktu un pakalpojumu izstrādē:

  • biļešu un reģistrācijas automātos;
  • bankomātos un citos maksāšanas termināļos;
  • datoros un operētājsistēmās;
  • viedtelefonos, planšetdatoros un televizoru aprīkojumā;
  • privātā bankas pakalpojumu sniegšanā;
  • e-grāmatās un ar tām saistītā programmatūrā;
  • interneta veikalos;
  • visa veida pasažieru transporta pakalpojumos.

Direktīvā tiks noteikts, kas jāpadara pieejamāks, nenosakot specifiskas tehniskas detaļas, lai neierobežotu inovācijas. Piemēram, pēc līdzīga principa arhitektūrā noteikta nepieciešamība nodrošināt iekļūšanu ēkās, bet, vai tas tiek darīts ar rampām, liftiem, īpašām durvīm vai citos veidos, jau paliek ēku īpašnieku un arhitektu ziņā.

Lai gan par direktīvu ar ES dalībvalstīm jau panākta iepriekšēja piekrišana pērnā gada nogalē, tagad ES Padomei tā jāapstiprina arī formāli. Plānots, ka pēc tam dalībvalstīm trīs gadu laikā jāsāk ieviest jaunās prasības, bet tas jāpabeidz sešu gadu laikā.


Foto: AFP/Scanpix/LETA

EP šonedēļ pieņēma arī jaunus ES mēroga noteikumus, tā dēvēto slikto kredītu segšanai.

Pieņemtie noteikumi nosaka mērus, lai nākotnē samazinātu iespējami neatmaksājamo aizdevumu izsniegšanu, ar kādiem daudzi eiropieši saskārās 2008. gadā sākušās krīzes laikā. Par iespējami neatmaksājamiem aizdevumiem tiek uzskatīti tādi, kuru maksājumi tiek kavēti vairāk nekā 90 dienas vai arī to nomaksa ir maz ticama.

Lai izvairītos no šādu kredītu radītiem riskiem, bankām turpmāk būtu jāatliek noteikta naudas summa šāda tipa kredītu norakstīšanai un tās radīto zaudējumu segšanai. Šīs summas apmēri gan atšķirtos atkarībā no tā, vai kredīta ņēmējs ir devis ķīlu, piemēram nekustamo īpašumu.

"Mēs vēlamies uzlabot vispārējo ES banku sektora stāvokli, un padarīt finanšu sistēmu vēl stabilāku. Mums šī problēma ir jāatrisina tagad, nevis jāatstāj tā nākamajai paaudzei," norādīja EP ziņojuma līdzizstrādātāja no Nīderlandes Estre de Lange. Viņas itāļu kolēģis Roberto Gualtjēri savukārt uzsvēra, ka "jaunā regula ir papildus nopietns solis banku sektora risku samazināšanai" un palīdzēs "izvairīties no negatīvām netiešām sekām reālajā ekonomikā, uz patērētājiem un citiem debitoriem".

Šo noteikumu ieviešanai savu piekrišanu jau formāli devušas ES dalībvalstis. Tie attieksies tikai uz tiem kredītiem, kuri tiks izsniegti pēc regulas ieviešanas konkrētās dalībvalstīs.


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Jau septembrī
"Delfi" ziņoja
par plāna, tiesiskā regulējuma un finansējuma apstiprināšanu, lai atbalstītu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera iniciatīvu dibināt Solidaritātes korpusu, kas Eiropas jauniešiem līdz 30 gadu vecumam ļautu brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES.

No 2018. līdz 2020. gadam programmai atvēlēti 375,6 miljoni eiro. 90% līdzekļu paredzēti brīvprātīgā darba atbalstam, bet 10% profesionālajam programmas atzaram. EK piedāvājusi nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam programmas īstenošanai piešķirt 1,26 miljardus eiro.

Tagad šim periodam – no 2021. līdz 2027. gadam – programmā iekļauts arī atbalsts brīvprātīgajam darbam ārpus ES robežām un papildus iespējas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp, ierobežotām iespējām pamest savu dzīvesvietu.

Ārpus ES brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusa programmā varēs doties augsti sagatavoti un apmācības izgājuši brīvprātīgie un pieredzējuši eksperti no 18 gadu vecuma. Īpašas pārbaudes izies tie, kuriem paredzēts strādāt ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem.
ES apmaksātās brīvprātīgo aktivitātes paredzēts īstenot ne tajās valstīs no kurām nāk brīvprātīgie. Tomēr savā valstī brīvprātīgo darbu varēs veikt, turklāt vajadzības gadījumā to darīt tikai nepilnu laiku, cilvēki, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav citas iespējas.

Lai iesaistītos programmas aktivitātēs, interesentiem jāreģistrējas un jāizvēlas iepriekš apstiprinātu organizāciju projekti. Kā organizācijas, tā interesenti var reģistrēties īpaši izveidotā portālā. Jau ziņots, ka tekošajam periodam līdz 2020. gadam dalību pieteikuši jau vairāk nekā 70 000 cilvēku (pērn septembrī).

Dalība brīvprātīgā darba projektos nedrīkst ilgt vairāk nekā 12 mēnešus, bet apmaksāta darba līgumi jāslēdz vismaz uz trīs mēnešiem. Visām iesaistītajām organizācijām nepieciešama "kvalitātes zīme", kas apliecina, ka tās spēj piedāvāt augstvērtīgas brīvprātīgā darba iespējas.


Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiroparlamentārieši šonedēļ apstiprināja arī jaunus noteikumus, lai aizsargātu zemniekus pret negodīgu pircēju praksi.

Otrdien ar pārliecinošu vairākumu atbalstītie noteikumi par negodīgu atzīst novēlotu maksājumu, vēlu vienpusēju pasūtījuma atteikumu un pasūtījumu izmaiņu praksi, kā arī uzpircēju atteikumus slēgt rakstiskus līgumus un izpaust konfidenciālu informāciju. Zemnieku sodīšana par vēršanos atbildīgajās iestādēs, vēl vairāk kavējot maksājumus vai atsakoties no kādiem viņu produktiem arī būs sodāma.

Pircēji vairs nevarēs pieprasīt maksājumus no piegādātājiem par produktu zaudēšanu vai bojāšanos viņu īpašumos, ja vien nav vainojama piegādātāja nolaidība.

Par negodīgu un attiecīgi sodāmu parlamentārieši atzina arī praksi atgriezt piegādātajam nepārdoto produkciju, pieprasīt samaksu par produktu reklāmu, pieprasīt sarakstu par produktu glabāšanu vai piedāvāšanu pārdošanā, kā arī uzspiest atlaižu izmaksas, ja vien tas netiks atrunāts rakstiskā līgumā. Paredzēts, ka jaunie noteikumi aizsargās mazos, vidējos un vidēji lielos piegādātājus, īpaši koncentrējoties uz mazāko aizsardzību.

"Dāvids beidzot ir uzvarējis Goliātu. Godīgums, veselīgāka pārtika un sociālās tiesības beidzot ir uzvarējušas pār negodīgo tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē," parlamentā paziņoja ziņotājs par noteikumu izstrādi EP no Itālijas Paulo De Kastro, norādot, ka cīņa par to ilgusi jau vairāk nekā desmit gadus, lai panāktu vairāk nekā 20 ES dalībvalstu likumdošanas "harmoniju" šajā jautājumā.

Paredzēts, ka jauno direktīvu formāli jāapstiprina ES Padomei un pēc tam valstīm divu gadu laikā tos jāievieš. Savukārt spēkā tie stāsies 30 mēnešu laikā no tā brīža. Attiecīgi, līdz noteikumu ieviešanai dzīvē varētu paiet aptuveni pieci gadi.


Foto: AP/Scanpix/LETA

Spējā Radžepa Tajipa Erdogana autoritatīvā režīma vēršanās pret opozīciju, cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem izsaukusi eiroparlamentāriešu sašutumu. Ar 370 balsīm par, 109 pret un 143 atturoties, šonedēļ pieņemta EP rezolūcija, kurā aicināts apturēt jau 2005 . gadā sāktās ES iestāšanās sarunas ar Turciju.

Rezolūcijā atzīmēts, ka lai gan pozitīvi vērtējama ārkārtas situācijas atcelšana valstī gandrīz divus gadus pēc 2016. gada jūnijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, prezidents joprojām saglabājis vairākas pilnvaras, ierobežojot brīvību un cilvēktiesības valstī, turklāt simtiem tūkstošu cilvēku brīvība ir fiziski atņemta, viņiem atrodoties ieslodzījumu vietās un ilgstoši gaidot tiesas, kurās lietas bieži tiek izskatītas bez apsūdzēto klātbūtnes.

"Ja ES pati pret savām vērtībām attiecas nopietni, nekādi citi secinājumi kā vien formāla sarunu apturēšana par ES integrāciju nav iespējama. Mūsu atkārtotie aicinājumi ievērot fundamentālas tiesības nav sasniegušas dzirdīgas ausis Ankarā. Visam pāri stāv gauži cilvēktiesību pārkāpumi, tiesiskuma likvidēšana un fakts, ka Turcijas cietumos ir rekorda skaits žurnālistu pasaulē un esošā konstitūcija konsolidē Erdogana autoritārismu," parlamentā norādīja Nīderlandes eiroparlamentāriete Kati Piri.

Eiroparlamentārieši gan norādīja, ka Eiropai jāsniedz roka turkiem, piešķirot naudu ne režīmam, bet nevalstiskajām organizācijām, kuras cīnās par savu tautiešu brīvībām. Tāpat deputāti mudināja Turciju izpildīt visus 72 noteikumus vīzu atvieglošanas procedūrai, no kuras iegūtu turku studenti, akadēmiķi, uzņēmēji un cilvēki, kuru ģimenes locekļi dzīvo ES.

Piri skaidro, ka sarunu pārtraukšana vien turku demokrātiskajiem spēkiem nepalīdzēs, tāpēc nepieciešami instrumenti, kas pret Turcijas valdību izdarītu lielāku spiedienu. Viņa uzskata, ka viens no tādiem ir līdzekļu piešķiršana nevalstiskajām organizācijām, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. "Vairāk pūles jāveltī arī cilvēku savstarpējās apmaiņas programmām," norādīja eiroparlamentāriete.


Piedalies vadošo Eiropas mediju organizētajā projektā "Eiropa runā"! Eiropas lielo informācijas burbuļu saplēšana, kurā iespējams piedalīties arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam!

Sīkāk par projektu šeit.

Aizpildi anketu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!