'Delfi' no Strasbūras: EP apstiprina 'Brexit' sarunu noteikumus. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien pārliecinoši apstiprināta rezolūcija, kas nosaka noteikumus un principus, kurus Eiropas Savienības pārstāvjiem jāņem vērā sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). "Delfi" piedāvāja sekot līdzi diskusijām teksta un video tiešraidē no Strasbūras.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau pirms nedēļas 29. martā Eiropas Parlamenta (EP) Priekšsēdētāju konference, kurā ietilpst EP priekšsēdētājs un politisko grupu līderi, apstiprināja četru politisko grupu priekšsēdētāju un Konstitucionālo jautājumu komitejas (AFCO) sagatavoto rezolūcijas projektu, kurā izklāstīti nosacījumi, lai saņemtu EP gala apstiprinājumu jebkuram izstāšanās līgumam ar Apvienoto Karalisti.

Rezolūcijas galvenie punkti:

Rezolūcijas projektā liela nozīme pievērsta taisnīgai attieksmei pret 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kā arī uzsvērta vajadzība pēc abpusēja izdevīguma un diskriminācijas nepieļaušanas starp Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES, un ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā.

Līdz izstāšanās brīdim Lielbritānijai jāturpina gan izmantot tās tiesības, gan ievērot visas uzņemtās saistības atbilstoši ar ES līgumiem, tostarp finanšu saistības saskaņā ar pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu, arī tādā gadījumā, ja uzņemto saistību periods noslēdzas vēlāk nekā izstāšanās datums.

Tas nozīmē arī to, ka līdz izstāšanās brīdim Lielbritānijai ir jāturpina ievērot četras brīvības, Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija, vispārējās budžeta iemaksas un ES kopējā tirdzniecības politika. EP deputāti arī uzsver, cik nozīmīgi ir rast risinājumu jautājumiem saistībā ar robežu starp Īriju un Ziemeļīriju.

EP politisko grupu priekšsēdētāji un Konstitucionālo jautājumu komiteja norādīja – ja vēl pirms izstāšanās no ES Lielbritānija sāktu sarunas ar trešajām valstīm par iespējamiem tirdzniecības nolīgumiem, tas būtu pretrunā ES tiesību aktiem. Tāpat līdz izstāšanās brīdim viņi sagaida atklātu sadarbību no Apvienotās Karalistes sarunās par ES likumdošanu citās politikas jomās. Viņi arī brīdina, ka divpusējie nolīgumi starp Lielbritāniju un vienu vai vairākām ES dalībvalstīm, piemēram, saistībā ar Lielbritānijā bāzētām finanšu iestādēm būtu pretrunā ar ES līgumiem.

EP deputātu nostāja ir nelokāma - valsts, kas pamet ES, nevar saņemt tādus pašus ieguvumus kā ES dalībvalstis. Nākotne attiecības starp ES un Lielbritāniju varētu būt asociācijas nolīgums. Šāds nolīgums prasītu Lielbritānijai arī turpmāk ievērot ES standartu izpildi tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, cīņa ar nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no tiem, godīga konkurence, tirdzniecība un sociālā politika.

EP deputāti kopumā piekrīt, ka iespējamās sarunas par pārejas posma nosacījumiem var sākt, balstoties uz plāniem par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām, taču tikai, kad un ja ir panākta vienošanās saistībā ar izstāšanās līgumu. Līgums par nākotnes attiecībām noslēdzams tikai tad, kad Lielbritānija ir faktiski atstājusi ES, un pārejas periods nedrīkst ilgt vairāk par trīs gadiem.

Debašu teksta tiešraides arhīvs:

'Brexit' debates EP
Rezolūcija pieņemta ar 516 balsīm par, 133 balsīm pret.
Rezolūcija apstiprināta.
Sākas balsošana par rezolūcijas atsevišķiem paragrāfiem, kura noslēgsies ar balsojumu par rezolūciju kopumā.
Tūlīt parlamentā notiks balsojums par EP Priekšsēdētāju konferences pagājušajā nedēļā apstiprināto rezolūcijas projektu (tā galvenie punkti lasāmi zem teksta tiešraides), kas faktiski ieskicēs turpmāko "Brexit" sarunu procesa gaitu.
EP koordinators sarunām ar Lielbritāniju Gijs Ferhofstads ironizē par Faržāža izaugsmi, jo "Brexit" kampaņas īstenotājs beidzot sācis lasīt Lisabonas līgumu. Viņš eiroparlamentāriešus aicina pieņemt rezolūciju ar lielu pārākumu, kas būs svarīgs pamats sarunu uzsākšanai.
Filipe Lambertss Farāža uzstādījumu nodēvē par nonsensu, un aicina to neņemt vērā. Viņš arī uzsver, ka viens no būtiskākajiem aspektiem sarunās būs kopējas drošības aspekts.
Farāžs jautā, kāpēc ES pieprasa tik daudz no Lielbritānijas, jo bez līguma noslēgšanas ES zaudēšot vairāk nekā Lielbritānija.
Deivids Kasa, kurš pārstāv Maltu, pauž nožēlu, ka tās ciešais partneris Lielbritānija pamet Eiropas Savienību. Vienlaikus viņš brīdina, ka britiem būs jārēķinās ar noteiktiem noteikumiem, lai baudītu kaut daļu no tām tiesībām, kas Lielbritānijai ir šobrīd.
Eirodeputāts Džepe Kofo aicina par spīti sarunu laikā gaidāmajām "kaķu cīņām" nepieļaut "brexiteriem" pieļaut nodarīt pāri Lielbritānijas iedzīvotājiem vēl vairāk.
Luders Niedervaiders atgādina "Brexit" kampaņas līderim Farāžam, ka daudzi miljoni balsoja pret izstāšanos un vēl daudzi nepiedalījās. Viņš aicina Lielbritāniju saprast, ka tā saņems līdzīgu sadarbības piedāvājumu kā Koreja, ASV un Kanāda, atsaucoties uz šogad noslēgto CETA (transkontinentālo tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu). https://www.delfi.lv/news/arzemes/delfi-no-strasburas-no-ceta-lielakie-ieguveji-bus-eiropas-un-kanadas-vidusslanis-pazino-trudo.d?id=48522559
Deivids Martins, kurš pārstāv Edinburgu Skotijā, uzsver, ka "Brexit" notiek pret viņu vēlmēm. Meja to saprotot, bet nepiedāvā nekādus risinājumus. Viņš brīdina ka sarunu rezultātā ne tikai Lielbritānija atstās ES, bet tā beigs eksistēt kā "Apvienotā" Karaliste.
Pēc Izabelas Tomasas domām sarunās ir rūpīgi jāpārdomā visu ES dalībvalstu intereses, kas cita starpā nozīmē, ka Lielbritānija nedrīkstēs un nevarēs brīvi izvēlēties, kuras tiesības tā vēlas saglabāt.
Giorgijs Šoflins ir pārliecināts, ka sarunas ir jārisina profesionāli un tik pat mierīgi, cik mierīgi tika radīta rezolūcija, kuru Eiropas Parlaments šodien plāno pieņemt.
Birgit Sipela pauž, ka "Brexit" ir populistu īslaicīga uzvara, un eirodeputāte ir pārliecināta, ka reiz Lielbritānija atkal būs daļa no Eiropas Savienības.
Lorenco Censa uzsver, ka sarunās jāspēj atrast visu ES dalībvalstu viedoklis. Šim procesam, viņaprāt, ir jākalpo par ES saliedētāju un jaunu sākumu.
Džeims Niklsons atgādina Eiropas Komisijas (EK) sarunu vedējam Mišelam Barnjē, ka Dublina sarunās nerunā Belfāstas vārdā, tādējādi uzsverot, ka Ziemeļīrijai ir savs, ar pārējo Īriju tieši nesaistīts viedoklis.
Jenss Gajiers atgādina, ka Lielbritānija neatstāju uzņēmumu, paņemot līdzi savu ieguldījumu. Tā bija vienotā sabiedrībā, kur baudīja kopējus labumus, un tas prasa saistību galēju izpildi.
Smits brīdina, ka Skotija sarunu procesā neklusēs un lūdz eirodeputātus nodrošināt, lai cilvēki, kurus tas ietekmēs, būtu drošībā.
Skotu deputāts Alins Smits saka, ka ir nikns par to, kā Lielbritānija pārstāv sevi šajās sarunās.
Zdzislavs Krasnodebskis arī uzsver, ka Lielbritānija pamet ES, ne Eiropu, ko nedrīkst aizmirs sarunās, jo mums ir kopīga vēsture un kultūra. ES nedrīkst strādāt ar draudiem, bet tai jāturpina iekšējas reformas, kas balstās uz brīvību balstītā solidaritātē.
Glenisa Vilmota uzskata, ka šajās sarunās jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri varētu ciest slikta līguma vai līguma nenoslēgšanas gadījumā gan Lielbritānijā, gan pārējās 27 ES valstīs.
Šīns Kelijs pauž viedokli, ka Eiropas Savienība spējusi gadsimtiem dzīvot ar cilvēku migrāciju un tirdzniecību starp suverēnām valstīm, un viņaprāt, tā jābūt arī turpmāk. "Lielbritānija nepamet Eiropu, bet Eiropas Savienību".
Sergejs Staņiševs skaidro, ka brēiva tirgošanās ir visu interesēs, bet Lielbritānijai būs jāspēlē pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citām valstīm, jo tā nevar saņemt labākus noteikumus kā ES dalībvalstis.
Diāna Džeimsa EP debates nodēvē par teātri, kurā viņa ir vīlusies gan attiecībā uz Lielbritānijas vēstures, ekonomikas un citu faktu atspoguļojumu eirodeputātu un izvēlēto sarunu vedēju viedokļos.
Molija Skoti Kato saka, ka kara kurināšana, ko pēdējās nedēļās kurina konservatīvisti attiecībā uz Gibraltāru, pieviļ mūsu vērtības.
Barbara Spineli savukārt skaidro, ka "Brexit" svarīgākie punkti ir Ziemeļīrijas miera jautājums un visu to ES pilsoņu, kuri dzīvo Lielbritānijā, tiesību ievērošana.
Ja mēs gribam sekot Ferhofstata plānu par Eiropas federālos superlielvalsti, Lielbritānija ir tikai pirmā valsts, kas pamet savienība, uzskata Visdisens Primdāls.
Elmārs Broks skaidro, ka britu interesēs ir palikt kopējā drošības telpā, un, viņaprāt, briti to lieliski saprot. "Mēs nevēlamies nekādu sienu retoriku. ES baudījusi mieru vairāk nekā 60 gadus."
Diāna Dodsa uzskata, ka izstāšanās brīdis bija lieliska diena demokrātijai. Viņa sola sarunās pārstāvēt Ziemeļīrijas intereses, vienlaikus pārstāvot Lielbritāniju.
Natols aicina Gibraltāru pilnībā iekļaut Lielbritānijas teritorijā, jo tam beidzot pienācis laiks.
Farāža biedrs eiroparlamentārietis Pols Natols uzskata, ka kopš "Brexit" uzsākšanas pagājušajā nedēļā Lielbritānija saņēmusi vienīgi draudus, no kuriem bīstamākais ir Gibraltāra izmantošana par debašu tematu.
Ketrīna Bēdrina uzsver, ka "Brexit" kampaņas īstenotāji meloja, jo cenas ir augušas, darbi ir zaudēti un uzņēmumi Lielbritāniju pamet. Viņa brīdina, ka, ja sarunas norisināsies slikti, cilvēkiem pienāksies tiesības atsaukt "Brexit" procesu.
Ešlijs Fokss vēlas, lai Lielbritānijas robežas paliek tik neredzamas, cik iespējams, un abu pušu iedzīvotāji ciestu pēc iespējas mazāk.
Roberto Gualtjeri savukārt atgādina, ka ES labi atceras, ka Lielbritānijā ir liels skaits cilvēku, kuri nevēlējās pamest ES. To jāņem vērā, risinot "Brexit" sarunas, tostarp nodrošinot mieru Ziemeļīrijā un izvairoties no sienu būvēšanas starp Īriju un Ziemeļīriju.
Eiroparlamentārietis Estebans Gonzalezs Ponss norāda, ka Lielbritānija kļūdās, ja domā, ka spēj noteikt ES nākotni, vienlaikus to pametot. Viņi domā, ka ES vēlas karu, ne labu vienošanos, bet viņi kļūdās. ES ir lielākais tirgus, lielākais brīvības un demokrātijas bastions, ko Lielbritānija pamet. Jūs ievainojat sevi, vienlaikus ievainojot arī mūs. Jūs darāt nepareizi, viņš saka.
Mejas vēstule aicina strauju vienošanos, bet ir acīmredzami, ka tā tiks izstrādāta smalkās detaļās, viņš saka. Bernjē atgādina, ka ES mērķis nav sodīt Lielbritāniju, bet noslēgt rēķinus, ņemot vērā saistības, ko tā uzņēmusies. To viņš uzsver, vēroties pie "Brexit" kampaņas sejas un eirodeputāta Farāža.
Šīm sarunām jābūt pedagoģiskai dimensijai – diskusijas visu laiku tiks risinātas maksimāli caurskatāmi, sola Bernjē.
Eiropas Komisijas "Brexit" sarunu vadītājs Mišels Barnjē uzsver, ka EP šodien pieņemtā rezolūcija būs pirmā ES institūcijas atbilde Lielbritānijai pēc pagājušajā nedēļā saņemtās izstāšanās vēstules no Mejas (balsojums par rezolūciju notiks ap plkst. 12). Tā noteiks sarunu toni, viņš skaidro.
"Brexit" debatēm jāietver nacionālo parlamenti, reģioni, mākslinieki, pilsoniskā sabiedrība un visi citi, kuri tiks ietekmēti. Vēsture vērtēs ne tikai to, ko mēs esam izdarījuši, bet arī to, ko esam atstājuši nākamajām paaudzēm, uzsver Junkers.
Viņš arī skaidro, ka ES ar 27 dalībvalstīm (bez Lielbritānijas) jau eksistē un efektīvi strādā.
"Nākotnes problēmas var atrisināt tikai tad, kad atrisinātas pagātnes probēmas," uzsver Junkers.
Junkers skaidro, ka turpmāka sadarbības līguma nenoslēgšana nozīmēs ievērojamu kaitējumu cilvēkiem un sabiedrībai kopumā, tāpēc viņš aicina rūpīgi izsvērt turpmāka līguma slēgšanu, lai to maksimāli mazinātu.
Viņš norāda, ka ES un Lielbritānija paliks ciešās attiecībās vēl ilgi, bet izstāšanās nozīmēs, ka Lielbritānija zaudēs savas tiesība, kādas tai ir kā dalībvalstij. Vienlaikus viņš uzsver, ka šī politiskā šķiršanās ietekmēs miljoniem cilvēku, kuri studē, strādā vai ir citādi saistīti gan ar Lielbritāniju, gan pārējām ES valstīm, tāpēc Junkers aicina ar šiem cilvēkiem rēķināties sarunu procesā.
Junkers norāda, ka dažkārt viņš pieņem nepareizus lēmumus, bet viens no viņa labākajiem esot par Eiropas Komisijas "Brexit" sarunu vadītāju izraudzīties Mišelu Barnjē.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers deputātiem norāda, ka EP loma ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Viņš aicina eiroparlamentāriešus pilnībā iesaistīties sarunās, lai "Brexit" norisinātos ātri un kvalitatīvi.
Jā, mums "Brexit" sarunas jāuztver nopietni, bet mums visiem ir jāstrādā, lai mēs atbildētu ES pilsoņiem arī visos citos jautājumos, norāda Borgs.
Borgs uzsver, ka ir svarīgi, lai šādā sarežģītā procesā tādas demokrātiskas institūcijas kā Eiropas Parlaments, kurā ir ievēlēti deputāti no visām dalībvalstīm, ņemtu dalību.
Īans Borgs uzsver, ka "Brexit" ir zaudējums abām pusēm, un gaidāmajās izstāšanās sarunās jāmēģina maksimāli mazināt kaitējumu tām abām.
Stīvens Vūlfs atgādina, ka Lielbritānija ir ziedojusi miljonus dzīvību dažādos laikos un karos, lai Eiropa būtu tā, kas tā ir. Un tagad Lielbritānija pamet ES, kas to ir aizmirsusi
Viņš sola, ka Lielbritānijai sekos vēl daudzas citas valstis, kuras izstāsies no Eiropas Savienības.
Farāžs Eiropas Parlamentu nosauc par mafiju, kas izraisa ūjināšanu. Pēc aizrādījuma viņš deputātus nodēvē par gangsteriem.
Britu "Brexit" kampaņas līderis norāda, ka 1973. gadā Lielbritānija pievienojās ekonomikas savienībai, ne esošajai Eiropas Savienībai. Viņš arī apgalvo, ka ES nevar liegt Lielbritānijai sākt sarunas par tirdzniecības līgumiem ar citām valstīm "Brexit" procesā (EP ir noteicis tieši to).
Nigels Farāžs uzsver, ka pagājušā trešdiena bijuši lieli svētki visā pasaulē.
Filipe Lamberts uzrunā Lielbritānijas premjeri Meju brīdina, ka viņa vēlas to, kas nav iespējams, tostarp vairāk vienotu Lielbritāniju, kad tās daļas sāk runāt par neatkarību, brīvu tirgu, kad sākas izstāšanās no tāda. Viņš norāda, ka ir absurdi domāt, ka globālā mērogā kāds ņems tik nelielu valsti kā Lielbritānija vērā tik pat lielā mērā kā līdz šim.
Eirodeputāte brīdina, ka sarunās rūpīgi jārisina Īrijas/Ziemeļīrijas miera process un robežjautājumi, lai Eiropā neparādītos jaunas sienas.
Cimera uzskata, ka jāņem vērā visu 28 dalībvalstu pilsoņu tiesības (tātad arī Lielbritānijas).
Gabriela Cimera debatēs skaidro, ka šis šķiršanās process tikai rāda, cik ciešas ir saiknes starp visām dalībvalstīm - tās skar visas dzīves sfēras.
Ferhofstads uzsver, ka "Brexit" nav tikai "Brexit", bet arī iespēja atsvaidzināt Eiropas projektu. Eiropa vēl nav atkopusies no krīzes, un tai nepieciešams labāk kalpot cilvēkiem. Vienlaikus to apdraud autokrāti, kuri slēdz universitātes un apcietina žurnālistus (atsauce uz notikumiem Ungārijā un Turcijā).
EP koordinators sarunām ar Lielbritāniju atgādina, ka Lielbritānija ES sastāvā no jauna kļuva spēcīga pēc tam, kad bija zaudējusi savu impērijas statusu.
Ferhofstads uzsver, ka ES un Lielbritānijas attiecības nekad nav bijušas romantiskas attiecības. Viņš atgādina, ka 1973. gadā, kad Lielbritānija pievienojās ES, britu laikraksti jūsmoja, bet šis brīdis bija īss. Viņš norāda, ka varbūt šai savienībai nekad nebija jānotiek, taču pēc eirodeputāta domām, ir labi, ka tika mēģināts attiecības uzlabot. Viņš pieļauj, ka nākotnē šīs savienība atkal varētu veidoties no jauna.
EP koordinators sarunām ar Lielbritāniju Gijs Ferhofstads norāda, ka pagājušajā nedēļā saņemt vēstuli par izstāšanos bija skumjš moments.
Eiroparlamentāriete Helga Stīvensa atgādina, ka Lielbritānija paliks tur, kur tā atrodas un attiecības saglabāsies ciešas neatkarīgi ne no kā. Šī iemesla dēļ sarunām jābūt konstruktīvām vai arī vēsture mums skaudri norādīs uz kļūdām. Viņa aicina EP koordinatoru sarunām ar Lielbritāniju Giju Ferhofstadu ieklausīties visās EP grupās, īstenot sarunas ātri un efektīvi. Lai ES kļūtu stiprāka, sarunām nav jābūt tikai par Lielbritānijas izstāšanos, bet arī jāparāda, kāda būs mūsu nākotne, un Eiropā vairs nav atbalsts "eirofederālismam".
Pēc skaļiem izsaucieniem no dažādām plenārsēžu zāles malām EP parlamenta priekšsēdētājs Tajāni aicina saglabāt mieru un nepārvērst debates par futbola stadionu, kurā visi kaut ko bļauj.
Viņš norāda, ka Eiropas Savienība ir kā jebkura ģimene - "ja tu atstāj mājokli, tev vienalga ir jāsamaksā visi rēķini, kurus esi uzņēmies līdz šim".
Jebkādu apdraudējumu vai ultimātu Eiropas Parlaments šajās sarunās nepieņems, brīdina Piteli.
Eiroparlamentārietis Džiani Piteli pārmet Lielbritānijai, ka tie, kas sauca, ka "atgūs kontroli", Lielbritānijā ir radījuši haosu.
Vēbers mierina Spāniju, ka sakarā ar Gibraltāra jautājumu, tā var būt droša, ka tā savās sarunās nebūs viena, jo tā ir ES dalībvalsts un ES ir un paliks tās pusē.
Vēbers atkārto frāzi, kuru, visticamāk, dzirdēsim vairākkārt - valsts, kura atstāj ES, nevar saglabāt tās pašas tiesības, kādas ir dalībvalstij.
Pirmais runātājs Manfreds Vēbers aicina pēc konstruktīvajām sarunām saglabāt vienotības sajūtu. Viņš uzsver, ka galvenās prioritātes ir robeža starp Īriju un Ziemeļīriju, kā arī finanšu jautājumus. Viņš uzsver, ka diskusijas galvenais jautājums ir "ko nozīmē "pamest"".
Labrīt no Strasbūras! Ar EP priekšsēdētāja Antonio Tajāni uzrunu tiek uzsāktas EP debates.

Lielbritānijas izstāšanās jeb tā dēvētās "Brexit" sarunas tiks uzsāktas jau tuvākajā laikā. Pagājušajā nedēļā, 29. martā, Apvienotā Karaliste spēra bezprecedenta soli,uzsākot "Brexit", kad Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam tika nodota premjerministres Terēzes Mejas oficiālā vēstule. Par izstāšanos no ES nobalsoja 51,9 % vēlētāju, bet par palikšanu – 48,1 %.

Meja izteikusi vēlmi īstenot tā dēvēto "mīksto" izstāšanos, pēc "Brexit", saglabājot lielu daļu Lielbritānijas tiesību, tostarp pieeju ES brīvajam tirgum. Savukārt Tuska, kā arī EP deputātu nostāja līdz šim bijusi nelokāma – valsts, kas pamet ES, nevar saņemt tādus pašus ieguvumus kā ES dalībvalstis.

Parlamenta debates par EP Priekšsēdētāju konferences pagājušajā nedēļā apstiprināto rezolūcijas projektu faktiski ieskicēs "Brexit" sarunu procesa gaitu. Uzreiz pēc tām - ap plkst. 13 pēc Latvijas laika EP balsos par rezolūciju ar iekļautajiem EP nosacījumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Brexit Eiropas Savienība Lielbritānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form