Eiropas Parlamentā (EP) trešdien pārliecinoši apstiprināta rezolūcija, kas nosaka noteikumus un principus, kurus Eiropas Savienības pārstāvjiem jāņem vērā sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). "Delfi" piedāvāja sekot līdzi diskusijām teksta un video tiešraidē no Strasbūras.
Jau pirms nedēļas 29. martā Eiropas Parlamenta (EP) Priekšsēdētāju konference, kurā ietilpst EP priekšsēdētājs un politisko grupu līderi, apstiprināja četru politisko grupu priekšsēdētāju un Konstitucionālo jautājumu komitejas (AFCO) sagatavoto rezolūcijas projektu, kurā izklāstīti nosacījumi, lai saņemtu EP gala apstiprinājumu jebkuram izstāšanās līgumam ar Apvienoto Karalisti.
Rezolūcijas galvenie punkti:
Rezolūcijas projektā liela nozīme pievērsta taisnīgai attieksmei pret 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kā arī uzsvērta vajadzība pēc abpusēja izdevīguma un diskriminācijas nepieļaušanas starp Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES, un ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā.
Līdz izstāšanās brīdim Lielbritānijai jāturpina gan izmantot tās tiesības, gan ievērot visas uzņemtās saistības atbilstoši ar ES līgumiem, tostarp finanšu saistības saskaņā ar pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu, arī tādā gadījumā, ja uzņemto saistību periods noslēdzas vēlāk nekā izstāšanās datums.
Tas nozīmē arī to, ka līdz izstāšanās brīdim Lielbritānijai ir jāturpina ievērot četras brīvības, Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija, vispārējās budžeta iemaksas un ES kopējā tirdzniecības politika. EP deputāti arī uzsver, cik nozīmīgi ir rast risinājumu jautājumiem saistībā ar robežu starp Īriju un Ziemeļīriju.
EP politisko grupu priekšsēdētāji un Konstitucionālo jautājumu komiteja norādīja – ja vēl pirms izstāšanās no ES Lielbritānija sāktu sarunas ar trešajām valstīm par iespējamiem tirdzniecības nolīgumiem, tas būtu pretrunā ES tiesību aktiem. Tāpat līdz izstāšanās brīdim viņi sagaida atklātu sadarbību no Apvienotās Karalistes sarunās par ES likumdošanu citās politikas jomās. Viņi arī brīdina, ka divpusējie nolīgumi starp Lielbritāniju un vienu vai vairākām ES dalībvalstīm, piemēram, saistībā ar Lielbritānijā bāzētām finanšu iestādēm būtu pretrunā ar ES līgumiem.
EP deputātu nostāja ir nelokāma - valsts, kas pamet ES, nevar saņemt tādus pašus ieguvumus kā ES dalībvalstis. Nākotne attiecības starp ES un Lielbritāniju varētu būt asociācijas nolīgums. Šāds nolīgums prasītu Lielbritānijai arī turpmāk ievērot ES standartu izpildi tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, cīņa ar nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no tiem, godīga konkurence, tirdzniecība un sociālā politika.
EP deputāti kopumā piekrīt, ka iespējamās sarunas par pārejas posma nosacījumiem var sākt, balstoties uz plāniem par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām, taču tikai, kad un ja ir panākta vienošanās saistībā ar izstāšanās līgumu. Līgums par nākotnes attiecībām noslēdzams tikai tad, kad Lielbritānija ir faktiski atstājusi ES, un pārejas periods nedrīkst ilgt vairāk par trīs gadiem.
Debašu teksta tiešraides arhīvs:
Lielbritānijas izstāšanās jeb tā dēvētās "Brexit" sarunas tiks uzsāktas jau tuvākajā laikā. Pagājušajā nedēļā, 29. martā, Apvienotā Karaliste spēra bezprecedenta soli,uzsākot "Brexit", kad Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam tika nodota premjerministres Terēzes Mejas oficiālā vēstule. Par izstāšanos no ES nobalsoja 51,9 % vēlētāju, bet par palikšanu – 48,1 %.
Meja izteikusi vēlmi īstenot tā dēvēto "mīksto" izstāšanos, pēc "Brexit", saglabājot lielu daļu Lielbritānijas tiesību, tostarp pieeju ES brīvajam tirgum. Savukārt Tuska, kā arī EP deputātu nostāja līdz šim bijusi nelokāma – valsts, kas pamet ES, nevar saņemt tādus pašus ieguvumus kā ES dalībvalstis.
Parlamenta debates par EP Priekšsēdētāju konferences pagājušajā nedēļā apstiprināto rezolūcijas projektu faktiski ieskicēs "Brexit" sarunu procesa gaitu. Uzreiz pēc tām - ap plkst. 13 pēc Latvijas laika EP balsos par rezolūciju ar iekļautajiem EP nosacījumiem.
