'Delfi' no Strasbūras: EP apstiprina jauno EK kolēģiju fon der Leienas vadībā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments (EP) trešdien ar vienkāršu vairākuma balsojumu apstiprināja jauno Eiropas Komisijas (EK) komisāru komandu Urzulas fon der Leienas vadībā. Tās veidošanu iezīmēja atgriešanās pie Eiropas lielvalstu kompromisa kandidāta izvēles EK prezidenta amatam, zīmīgas trīs kandidātu nomaiņas pēc EP atteikuma viņus apstiprināt, kā arī komisāru amata nosaukumiem, kas raisījuši diskusijas daudzās dalībvalstīs.

EP fon der Leienas vadīto kolēģijas sastāvu atbalstīja ar 461 balsi "par", 157 balsoja "pret", bet 89 atturējās.

Jaunā, dažkārt par Eiropas Savienības ministru kabinetu dēvētā komanda, darbu sāks šā gada 1. decembrī, un tās pilnvaru termiņš noslēgsies pēc pieciem gadiem – 2024. gada nogalē.

Lielvaru kompromiss


Pašreizējais EK prezidents Žans Klods Junkers pirms pieciem gadiem amatā nokļuva pateicoties jaunizveidotai kandidātu izraudzīšanās sistēmai, kura tika slavēta par tās demokrātiskumu. Potenciālie EK vadītāja kandidāti bija EP politisko grupu virzīti līderi jeb "špicenkandidāti".

Līdz ar to pēc EP vēlēšanām EP iekļuvušie politiķi atbilstoši politiskajiem uzskatiem sadalījās pa parlamenta politiskajām grupām, kuru iekšienē vienojās par līderu izvirzīšanu. Kad visas grupas izvirzīja savus "špicenkandidātus", parlaments tos uzklausīja un balsojumā starp tiem izvēlējās EK prezidentu. Piemēram, no Luksemburgas nākušais Junkers par EK līderi kļuva pēc tam, kad viņu amatam izvirzīja lielākā frakcija "Eiropas Tautas partija" (no Latvijas tajā ir "Jaunā vienotība") un atbalstīja vairākums Eiropas Savienības pilsoņu vēlēto eiroparlamentāriešu.

Lai gan arī pirms šogad notikušajām vēlēšanām EP frakcijas virzīja potenciālos līderus, kuri visdažādākajos formātos debatēja par Eiropas politiskajiem izaicinājumiem, jau drīz pēc vēlēšanām dažādas pazīmes liecināja, ka "špicenkandidātu" process ir miris. ES ekonomiskais dzinulis un politiskā lielvara Vācija bija ieslīgusi iekšpolitikas izaicinājumu risināšanā, Lielbritānija ne tikai grasījās pamest ES, bet ar šī jautājuma risināšanu aizņēma arī Eiropas institūciju dienaskārtību, un par vadošo Eiropas dzinuli nostiprinājās Francija, kuras līderis Makrons kritizēja "špicenkandidātu" sistēmu un jo īpaši EPP virzīto līderi Manfrēdu Vēberu.

Lai gan lielākās EP frakcijas pauda nepārprotamu atbalstu vadošo kandidātu sistēmai vēl drīz pēc EP vēlēšanām maija nogalē, jūnija vidū bija skaidrs, ka ES vadošās lielvaras – Vācija un Francija – nonākušas pie kompromisa politiskās savienības četru vadošo institūciju vadītāju amatu sadalē. Lai gan Makrons oficiāli nav atzinis, ka tieši viņš EK prezidenta amatam izvirzīja Vācijas aizsardzības ministri fon der Leienu, nekas nerada šaubas par pretējo.

Pēc diskusijām dažādos formātos šim dalījumam cita pēc citas piekrita arī pārējās dalībvalstis un EP, atzīstot "špicenkandidātu" sistēmas izgāšanos.

'Delfi' no Strasbūras: EP apstiprina jauno EK kolēģiju fon der Leienas vadībā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Trīs nederīgie kandidāti


Fon der Leiena jau sākumā definēja, ka viņas vadībā EK strādās pie ciešākas iekšējās sadarbības, lai ES kļūtu par spēcīgāku globālo spēlētāju. Tāpat viņa priekšplānā izvirzīja cīņu ar klimata pārmaiņām, nepieciešamību attīstīt savas tehnoloģijas, kā arī veicināt Eiropas demogrāfiju. Savukārt attiecībā uz dalībvalstu virzīto kandidātu izvēli, viņa noteica, ka vēlas, lai kolēģiju veido vienāds skaits vīriešu un sieviešu. Tas viņai gandrīz izdevies, kolēģijas veidošanas pēdējā posmā gan nomainoties vienai kandidātei pret kandidātu.

Eiropas Parlamentam, kam jāapstiprina viss EK sastāvs kopumā norādīja, ka trīs no sākotnējiem fon der Leienas piedāvātā kolēģijas sastāva kandidātiem gan būs jāmaina:

Rumānijas pārstāve Rovana Plumba, kura bijusi valsts vides un klimata pārmaiņu ministre, darba lietu ministre, Eiropas fondu ministre, izglītības ministre un transporta ministre un patlaban ir EP deputāte, kā arī ieņem Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieces amatu, tika izvēlēta kā transporta lietu komisāre. Tomēr jautājumus raisīja 2017. gada korupcijas skandāls, kurā viņa tika apsūdzēta nelikumīgās darbībās, lai valsts īpašumā esoša sala Donavā nonāktu privātās, ar viņas pārstāvēto sociāldemokrātu līderi saistītās rokās. Viņas vietā EK būs Adina Joana Veleana.

Ungārijas pārstāvis Lāslo Tročāņi kā bijušais Ungārijas tieslietu ministrs tika virzīts kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra amatam. EP viņu noraidīja, ņemot vērā Tročāņi iepriekš pausto atbalstu tiesiskuma mazināšanai, kā arī likumiem, kas vēršas pret nevalstiskajām organizācijām un palīdzību migrantiem. Viņa vietā apstiprināts Olivērs Vārheji.

Francijas pārstāve Silvija Gulāra, bijusī eiroparlamentāriete un īslaicīga aizsardzības ministre, tika virzīta iekšēja tirgus jautājumu komisāres amatam. Lai gan oficiāli tika iztirzāta viņas iesaiste maznozīmīgā naudas izmantošanas skandālā, Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle pievienojas tiem viedokļiem, ka Francijas kandidātes atsaukšana uzskatāma par EP atbildi Makronam par pārāk aktīviem centieniem pārņemt ES stūri. Viņa tādējādi kļuva par pirmo lielvalsts Francijas atraidīto kandidāti.

"Kandidātu maiņas un atsaukšanās pēc noklausīšanās ir bijušas visu EK sastāva veidošanu reizēs. Tomēr šis, man šķiet, bija viskliedzošākais – man negaidīta bija Ungārijas un Rumānijas kandidātu atsaukšana, bet esmu gandarīts par Gulāras noņemšanu. [Makronam] aukstā duša ar Gulāru bija vajadzīga, jo šis portfelis, kā šajā mājā mēdz teikt, ir čerīpikings – ķirsīši no tortes jeb viss, ko Francijai vajag, ir salikts vienā portfelī. [Viņas vietā apstiprinātais Tjerī] Bretons saņems ļoti spēcīgu portfeli," Delfi atklāj viens no ilglaicīgākajiem Latvijas eiroparlamentāriešiem.

Interesantie amati


Neierasti lielu uzmanību, veidojoties kolēģijas sastāvam, politiķi un mediji pievērsa arī komisāru amatu nosaukumiem. Tiesa, tie arī bija līdzvērtīgi neierasti pašiem kandidātiem, un katram seko plašāks skaidrojums par konkrētā amata pienākumiem.

Tomēr visvairāk pelts, tostarp no līdzšinējā EK prezidenta Junkera puses, tika "eiropiešu dzīvesveida aizsardzības" portfelis – grieķu komisārs risinās migrācijas, izglītības, integrācijas un pārrobežu drošības jautājumus. Tieši migrācijas sasaiste ar eiropiešu dzīvesveida aizsardzību daudziem nešķita pieņemams, tomēr amata nosaukums netika mainīts.

Savukārt Latvijas pārstāvja Valda Dombrovska rokās nonākušā "ekonomikas cilvēku labā" portfeļa nosaukums ietver cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī līdzšinējā darba turpināšanu pie Eiropas finanšu sektora integritātes. "Latvijas virzītajam komisāram Valdim Dombrovskim uzticētais EK izpildviceprezidenta amats un atbildība par gandrīz visām Eiropas Savienības monetārajām attiecībām ir ārkārtīgi nozīmīgi pienākumi, kuru pildīšanu sekmēs gan Dombrovska pieredze, gan ietekme kā Eiropā, tā globāli," skaidro Sandra Kalniete.

Arī Inese Vaidere atzīmē lielo nozīmi, ko Latvijai dod Dombrovska amats, kā arī mums tuvo Lietuvas un Igaunijas komisāru portfeļi, kuru atbildībā ir vide un enerģētika. Tomēr parlamentāriete uzskata, ka "atsevišķi komisāri būs jāpieskata īpaši", atzīmējot, ka pret "Rail Baltica" skeptiskās Rumānijas pārstāvis atbildēs par transporta jomu, bet augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels "savulaik bijis visai labvēlīgs pret Krieviju, turklāt nav atstājis talantīga politiķa iespaidu".

Pilns komisāru kolēģijas saraksts:


Franss Timmermanss (Nīderlande) - priekšsēdētājas izpildvietnieka, "zaļā kursa Eiropai" portfelis;

Margrēta Vestagere (Dānija) - priekšsēdētājas izpildvietnieces, "digitālajam laikmetam gatavas Eiropas" portfelis;

Valdis Dombrovskis (Latvija) - priekšsēdētājas izpildvietnieka, "ekonomikas cilvēku labā" portfelis;

Žuzeps Borels (Spānija) - augstā pārstāvja ārlietās, "spēcīgāka Eiropa pasaulē" portfelis;

Johanness Hāns (Austrija) – "budžeta un administrācijas" portfelis;

Didjē Reinderss (Beļģija) – "tiesiskuma" portfelis;

Marija Gabriela (Bulgārija) – "inovācijas, kultūras un jaunatnes" portfelis;

Vera Jourova (Čehija) – "vērtību un pārredzamības" portfelis;

Tjerī Bretons (Francija) – "iekšējo tirgus jautājumu" portfelis, kā arī atbildība par Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātu;

Margaritis Shins (Grieķija)– "eiropiešu dzīvesveida aizsardzības" portfelis;

Dubravka Šuica (Horvātija) – "demokrātijas un demogrāfijas" portfelis, kā arī atbildība par diskusijas par Eiropas nākotni vadīšana;

Kadri Simsone (Igaunija) – "enerģētikas" portfelis;

Paolo Džentiloni (Itālija) – "ekonomika" portfelis;

Fils Hogans (Īrija) – "tirdzniecības" portfelis;

Stella Kirjakidu (Kipra) – "veselības" portfelis;

Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) – "vides un okeānu" portfelis;

Nikolā Šmits (Luksemburga) - "darba lietu" portfelis;

Helena Dalli (Malta) - "līdztiesības" portfelis;

Janušs Vojcehovskis (Polija) - "lauksaimniecības" portfelis;

Elīza Ferreira (Portugāle) - "kohēzijas un reformu" portfelis;

Adina Joana Veleana (Rumānija) - "transporta" portfelis;

Marošs Šefčovičs (Slovākija) – "iestāžu attiecību un nākotnes plānošanas" portfelis;

Janezs Lenarčičs (Slovēnija) - "krīzes pārvarēšanas" portfelis;

Juta Urpilainena (Somija) - "starptautisko partnerattiecību" portfelis;

Olivērs Vārheji (Ungārija) - "kaimiņattiecību un paplašināšanās" portfelis;

Ilva Jūhansone (Zviedrija) - "iekšlietu" portfelis.

Tags

Urzula fon der Leiena Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Inese Vaidere Roberts Zīle Sandra Kalniete Žans Klods Junkers Valdis Dombrovskis

Comment Form