Foto: AFP/Scanpix

Pagājušajā gadā plašākos meža ugunsgrēkus pastāvēšanas vēsturē piedzīvoja Zviedrija. Ilgā cīņa ar "sarkano gaili" pierādīja – Eiropas Savienībai (ES) trūkst resursu, lai palīdzētu nelaimē nonākušajām valstīm, tādēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien Strasbūrā lēma atbalstīt ES civilās aizsardzības spēju stiprināšanu.

Civilās aizsardzības mehānisma modernizācija ļaus dalībvalstīm ātrāk reaģēt uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām un vienkāršāk dalīties ar civilās aizsardzības aprīkojumu. Deputāti atbalstīja īpašu ES resursu rezerves "RescEU" izveidi. "RescEU" resursi – mežu ugunsgrēku dzēšanai aprīkotas lidmašīnas, lieljaudas sūknēšanas iekārtas, lauka hospitāļus un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības – tiks izmantoti gadījumos, kad konkrētas valsts rīcībā nebūs pietiekamu resursu, lai reaģētu uz katastrofu.

Debatēs pirms balsojuma parlamentā EP deputāte, ziņotāja Elizabeta Gardīnī (EPP, Itālija) skaidroja, ka jaunais mehānisms nepieciešams, jo nereti dalībvalstis ar katastrofām vienas pašas galā netiek, tādēļ tiek zaudētas dzīvības un nodarīti arī pamatīgi finansiālie zaudējumi. Viņa uzsvēra, ka jaunais mehānisms, palīdzēs stiprināt kapacitāti tur, kur tas nepieciešams. Tāpat tikšot stiprināta arī preventīvā darbība.

Savukārt attīstības komitejas pārstāve Žeļana Zovko (EPP, Horvātija) debatēs uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt ne vien ES kapacitāti, bet arī civilās aizsardzības spējas dalībvalstīs nacionālā līmenī, tādējādi panākot, ka aizsardzības mehānismi viens otru papildina.

Jaunā civilās aizsardzības mehānisma izveidei nepieciešami 200 miljoni eiro, taču ne visas dalībvalstis uzreiz bija gatavas piekrist šādam naudas izlietojumam, uzrunājot EP deputātus pastāstīja EK komisārs Kristos Stilianides. "Cieši strādājam ar dalībvalstīm, lai iespējami ātrāk iedarbinātu ''RescEU'' pārejas posmu, lai instruments varētu būt operatīvs jau šogad un 2020. gadā," skaidroja komisārs.

Nepieciešamību stiprināt civilās aizsardzības spējas komisārs pamatoja ar klimata pārmaiņu nestajām sekām un aicināja deputātus nelolot ilūzijas par to, ka mežu ugunsgrēki un citas nelaimes varētu notikt retāk: "Dabas katastrofas nebeigsies, gluži otrādi – mums nāksies ar tām saskarties biežāk un tās būs smagākas, tādas ir klimata izmaiņu sekas.''

ES civilās aizsardzības mehānisms pašlaik ir brīvprātīga sistēma, ar kuras starpniecību ES koordinē dalībvalstu palīdzību tai valstij, kura lūgusi atbalstu. Pēdējo gadu laikā mežu ugunsgrēki, vētras, plūdi un citas katastrofas mazinājušas valstu spējas sniegt savstarpēju palīdzību, īpaši gadījumos, kad līdzīgas katastrofas vienlaikus piemeklējušas vairākas valstis.

Par jaunajiem noteikumiem deputāti decembrī panāca vienošanos ar ES Padomi. "Mums izdevās strādāt ātri, lai būtu gatavi vēl pirms vasaras un izvairītos no vēl vienas Grieķijas 2018 vai Portugāles 2017. Dzīvību glābšanai vajag efektīvus rīkus un līdzekļus. Rast kompromisu bija grūtāk nekā gaidīju, taču solidaritāte un mūsu pilsoņu drošības sargāšana veda uz veiksmīgu iznākumu," pēc vienošanās ar Padomi decembrī teica Gardīnī.

Nepieredzētu postažu pērn "sarkanais gailis" sēja Zviedrijā. Kopumā uguns šajā Skandināvijas valstī nopostīja vairāk nekā 25 tūkstošus hektārus meža. Tā kā zviedri vienatnē ar liesmām nespēja tikt galā, tika iedarbināts civilās aizsardzības mehānisms, aktivizējot citu ES dalībvalstu palīdzību Zviedrijai. Caur ES civilās aizsardzības mehānismu pērn Zviedrijas mežu ugunsgrēku dzēšanai tika mobilizēti vairāk nekā 360 ugunsdzēsēju, septiņas lidmašīnas, seši helikopteri un 67 ugunsgrēkus dzēšanai aprīkoti auto.

Saskaņā ar EP datiem kopš 1980. gada ekstrēmu laikapstākļu izraisītu katastrofu dēļ ES dalībvalstis cietušas kopumā vairāk nekā 360 miljardu eiro lielus zaudējumus. Piemēram, Portugālē mežu ugunsgrēki laikā no 2017. gada jūnija līdz septembrim radīja teju 600 miljonus eiro lielus zaudējumus, kas ir aptuveni 0,34% no Portugāles nacionālā kopienākuma.

Pērn mežu ugunsgrēki plosījās arī Latvijā. Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka 2018. gadā Latvijā fiksēti vairāk nekā 900 meža ugunsgrēki, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2017. gadā konstatēto meža ugunsgrēku skaitu. Platības ziņā vislielākais ugunsgrēks pērn bija izcēlies Valdgales pagastā. "Sarkanais gailis" mežu plosīja no 17. jūlija līdz 15. augustam, skarot kopumā 1353 hektāru meža zemes. Mežu ugunsgrēku dzēšanā Latvijai talkā nāca gan Lietuvas gaisa spēku helikopters, gan kolēģi no Igaunijas, kas palīdzēja ar specializētām tehnikas vienībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!