Eiropas Parlamentā (EP) ceturtdien pieņemta jau piektā direktīva cīņai ar nelegālās naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, par kuru vienošanās ar ES Padomi un Eiropas Komisiju panākta jau pērn.
Tai jāizskauž Eiropas uzņēmumu patieso īpašnieku slēpšana, kā arī jāuzsāk apkarot nekontrolētas naudas plūsma līdz šim arī likumdevējiem vēl nepazīstamā lauciņā – kriptovalūtu tirgū. Jaunais likums paredz vēl stingrāk kontrolēt naudas plūsmu no par tā dēvētajām augsta riska trešajām valstīm, taču papildus vērība tiks pievērsta arī vietējiem naudas atmazgātājiem, izstrādājot elektronisko reģistra sistēmu banku kontu un seifu atvērēju identificēšanai kura pēc pieprasījuma būtu pieejama uzraugošajām instancēm.
"Šī direktīva galvenokārt ir vērsta pret noziedzīgo pasauli, pret Eiropas banku sistēmas izmantošanu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kur var tikt izmantoti terorisma finansēšanai vai korupcijas veicināšanai," portālam "Delfi" skaidro EP ziņotājs par likumprojektu Krišjānis Kariņš, kurš strādājis arī pie divām iepriekšējām direktīvām pret naudas atmazgāšanu. Viņš skaidro ka minētajā reģistrā nebūs redzami kontu atlikumi, bet tas palīdzēs izmeklējošām iestādēm viegli pārskatīt, kur personai, pret kuru uzsākta izmeklēšana, vēl atrodas konti.
Šajā direktīvā tiek labota iepriekš noteiktā pretrunīgā prasība ļaut noskaidrot uzņēmumu īpašniekus tikai tad, ja tam ir leģitīms pamatojums – jaunais likums paredz, ka ikvienam ir tiesības noskaidrot uzņēmuma īpašnieka vai labuma guvēja vārdu, dzimšanas gadu, valstisko piederību, deklarēto dzīvesvietas valsti, kā arī īpašumtiesību apmēru un veidu. Vienlaikus tiek paredzēti izņēmumi tiem īpašniekiem vai labuma guvējiem, kuri spēj pamatot, ka šādas informācijas atklāšana rada viņiem apdraudējumu. Šos gadījumus dalībvalstīm būs jāizskata īpaši.
"Tā ir vēršanās pret anonimitāti, anonimitāti, kas tiek izmantota noziedzīgos nolūkos. Attiecībā uz Latviju, jau tad, kad stājāmies pirms diviem gadiem OECD, mums tika norādīts, ka mums ir pārāk liels un līdz ar to riskants finanšu sektors, kas apkalpo tikai nerezidentus. Manuprāt, pēdējo divu gadu laikā attiecībā uz to valdība nav darījusi pietiekami daudz, un tam jau šobrīd redzam sekas, skaidro Kariņš. "Ja laicīgāko būtu dots signāls nebanku sektoram, daudzi cilvēki nezaudētu darbu, kā tas ir šobrīd."
Likums dalībvalstīm prasīs ieviest lielākas prasības pret darījumiem, kas tiek īstenoti ar augsta riska valstīm, piemēram, Irānu, Irāku, Sīriju, Ziemeļkoreju un citām. Cita starpā tiks pastiprināti pārbaudīti eiropiešu biznesa partneri no trešajām valstīm, kā arī pastiprināti pievērsta uzmanība to uzņēmumu darbībai, kuru klienti atrodas šajās valstīs. Dalībvalstīm pēc pašu izvēles būs arī jāierobežo vai pastiprinātāk jākontrolē Eiropas Savienības uzņēmumu filiāļu un meitasuzņēmumu darbība šajās valstīs.
Kariņš uzsver, ka 90. gadu prakse, kad par labu biznesa modeli tika uzskatīta svešas naudas apkalpošana, neprasot, no kurienes tā nāk, ir pagājusi. "Mainījusies ir Krievija, kura uzsākusi cīņu ar Rietumu pasauli, vērtībām un civilizāciju kopumā. Tas pats, kas redzams Latvijā, notiks arī Maltā, Kiprā, Lielbritānijā," viņš norāda. Vienlaikus eiroparlamentārietis atzīmē, ka Latvijas iedzīvotājs, kurš nav iesaistīts nelegālās darbībās un saistīts ar finanšu institūcijām, kas apkalpo neskaidras izcelsmes līdzekļus, neko neizjutīs.
Arī Maltas eiroparlamentārietis un koalīcijā esošās Darba partijas pārstāvis Alfrēds Sants norāda, ka regula praktiski neietekmēs iedzīvotāju ikdienu. Viņš skaidro, ka, lai gan Maltai ir slikta reputācija naudas atmazgāšanas ziņā, ar to nodarbojas finanšu institūcijas arī Francijā, Lielbritānijā un citviet.
"Tomēr Maltā ir vairākas lielās bankas, kas apkalpo iedzīvotājus un vietējos uzņēmumus, un tad ir bankas, kuras nodarbojās ar citu valstu klientu naudas apkalpošanu. Šie divi sektori nav nekā saistīti. Tagad, kad mēs šo otru noņemsim nost, tas nekā neietekmēs tās bankas, kas apkalpo maltiešus," portālam "Delfi" skaidro Sants.
Jaunā pret naudas atmazgāšanu vērstā direktīva paredz, ka nākotnē virtuālo valūtu maku turētāji un pašas apmaiņas platformas, kurās kriptovalūtas var tikt izmainītas pret oficiālām valūtām, tiks pakļautas kontrolei. Tiesa, pagaidām kontrolei nekādi netiks pakļauti paši darījumi, kas tiek īstenoti starp divu un vairāku kriptovalūtu turētājiem, taču viņiem būs jāatskaitās par naudas ieguvi, kad viņi virtuālo valūtu vēlēsies pārvērst valūtā.
Ar 574 eiroparlamentāriešu balsīm "par", 13 – "pret" un 60 deputātiem atturoties pieņemtā direktīva jau tuvākajos mēnešos tiks oficiāli apstiprināta arī Padomē un publicēta, kam sekos 18 mēnešus ilgs pārejas periods, kurā dalībvalstīm atbilstoši jāpilnveido sava likumdošana. Attiecīgi direktīva pilnībā visā Eiropas Savienībā varētu stāties spēkā līdz nākamā gada nogalei, bet visu tajā paredzēto reģistru izveide un apvienošana varētu prasīt vēl dažus gadus.
