'Delfi' no Strasbūras: Kariņš EP diskutē par Eiropas nākotnes vīziju
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Francijā uzrunā savus bijušos kolēģus un Eiropas Komisijas pārstāvjus, noslēdzot Eiropas Savienības (ES) līderu diskusiju ciklu par Eiropas nākotni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šīs ir divdesmitās un noslēdzošās EP debates ciklā par Eiropas nākotni ar kādu no ES dalībvalstu vadītājiem. Šī ir arī noslēdzošā plenārsesija pašreizējam EP sasaukumam pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvijā vēlēšanas notiks 25. maijā.

Līdz šim par Eiropas nākotni Eiropas Parlamentā diskutējuši Īrijas, Horvātijas, Portugāles, Francijas, Beļģijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Grieķijas, Igaunijas, Rumānijas, Vācijas, Dānijas, Kipras, Spānijas, Somijas, Itālijas, Slovākijas un Zviedrijas līderi.

Video izvēlnes loga apakšā iespējams izvēlēties tulkojumu latviešu valodā.

Savukārt teksta tiešraidē runas laikā izcēlām uzrunas svarīgākās tēzes:

Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā diskutē par Eiropas nākotni
Labrīt no Strasbūras!
Par Kariņa politisko karjeru iespējams lasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/astonas-lokomotives/premjera-amata-kandidata-dosje-jaunas-vienotibas-karins.d?id=50338065
Kariņu pie Eiropas Parlamenta sagaida EP prezidents Antonio Tajāni
Tajāni dod vārdu Kariņam, norādot, ka viņu ju šeit visi pazīst kā bijušo eiroparlamentārieti.
Kariņš uzrunu uzsāk latviski, atzīmējot, ka ir pagodināts šeit uzstāties kā valsts līderis pēc gandrīz desmit gadiem šeit strādājot. Viņš uzrunu turpina vāciski, atzīmējot valodu zināšanu nozīmi, taču runu pārsvarā sniedz angļu valodā.
Kariņš uzrunas sākumā ieskicē īsu ieskatu Latvijas vēsturē, tostarp Latvijas pievienošanu Eiropas kulturālajai un reliģiskajai kopienai 12. gadsimtā, kā arī īsu 20. gadsimta sākuma atspoguļojumu caur savas dzimtas skatpunktu.
Viņš atzīmē, ka 90. gados Latvijai izdevās uzbūvēt demokrātisku valsti ļoti īsā laikā, un šogad Latvija atzīmēs jau 15. gadu kopš pievienošanās ES. "Mēs neesam nožēlojuši nevienu dienu, kopš esam pievienojušies ES."
Latvijas premjers gan atzīmē, ka ne viss ES ir labi, ko izmanto cilvēki, kas "vēlas dot ļoti vienkāršas atbildes ļoti sarežģītām problēmām" jeb populisti. Tomēr iemesls tam jāmeklē citviet – ASV finanšu krīzē, sekojošajā ekonomikas krīzē visā pasaulē un 2015. gadā pieredzētajā migrantu krīzē.
Kariņš atzīmē, ka Eiropas spēks ir vienotībā, un patlaban ir vairāki spēki, kas vēlas salauzt Eiropu. Viens no tiem ir Ķīna, kas brīvi darbojas ES, bet kuras tirgus ir slēgts. Arī ASV ir konkurents, un tās spēks ir piemērs tam, ka iekšējo ekonomisko šķēršļu neesamība starp štatiem padara ekonomiku stiprāku. Premjers gan atzīmē, ka ASV ekonomika ir mazāka nekā ES. Tomēr viņš uzsver, ka atbilde nav protekcionisms.
"Mums [Latvijā] būs tīrākā un aizsargātākā banku sistēma Eiropas Savienībā"
Kariņš uzrunā velta uzmanību finanšu plūsmu caurskatāmības nozīmei un cīņai ar naudas atmazgāšanu, kas bija viņa galvenās atbildības sfēras laikā, kad Kariņš strādāja Eiropas Parlamentā.
"Jūs nevarat apturēt cilvēku vēlmi nonākt Eiropā, bet ir iespējams integrēt tos, kuri jau šeit dzīvo un ir iespējams regulēt iebraukšanu," atzīmē Kariņš, uzsverot jaunās ES robežapsardzības institūcijas "Frontex" nozīmi. "Delfi" iepriekš jau ziņoja, ka "Frontex" paredz veidot 10 000 cilvēku spēcīgus robežapsardzības spēkus.
"Klimata pārmaiņas ir īstas," saka Kariņš, norādot, ka strukturālas pārmaiņas, ko viņš iesaka Eiropas kolēģiem dabai draudzīga dzīvesveida veicināšanai ir elektroenerģijas tirgus atvēršana.
"Šobrīd lielākie draudi nav militāri, lielākie draudi ir maldinoša informācija," viņš atzīmē, uzsverot, ka draudus rada cilvēku aizvien lielāka neuzticēšanās izglītotiem žurnālistiem, kuri pārbauda faktus un uzticēšanās sociālajos tīklos izplatītai nepārbaudītai un maldinošai informācijai.
"Ja investējam R&D (izpētē un attīstībā), tas nav jādara atsevišķās lielpilsētš, bet visā Eiropā vienlīdzīgi. Visā Eiropā ir gudri cilvēki un investējot tikai atsevišķās vietās, mēs kaitējam sev."
Kariņš uzsver, ka, ja Eiropas Savienība turpina subsidēt zemkopību, tad tas jādara vienlīdzīgi, jo tagad trīs Baltijas valstu zemnieki saņem mazākās kompensācijas Eiropas Savienībā.
Kariņa vēstījuma nākotnei vadošā tēze - jānojauc Eiropas Savienības iekšējās robežas un jāsargā ārējās.
Pēc Kariņa uzrunas aplaudējot pieceļas ne tikai viņa grupas pārstāvji, bet arī vairāku citu frakciju eiroparlamentārieši, tostarp Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība. "Delfi" novēroja, ka no klātesošajiem Latvijas deputātiem vienīgi Iveta Grigule-Pēterse palika sēžot.
Teksta tiešraidi noslēdzam, bet video tiešraidē turpināsim pārraidīt debates par Eiropas nākotni. Tajās eiroparlamentārieši Krišjānim Kariņam uzdos jautājumus, izteiks kritiku, kā arī komentēs aktuālos notikumus, bet pēc tam sekos Latvijas premjera atbilde.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Krišjānis Kariņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form