Jau pirmajās minūtēs pēc pulksten astoņiem svētdienas vakarā, kad tiek slēgti balsošanas iecirkņi, komisijā nemitīgi skan telefoni un tiek saņemti pirmie dati par vēlēšanu aktivitāti. Tā bijusi gaužām zema – kopā pilsētā 36,82 procenti.
"Cilvēkos vairs nav ticības," stāsta komisijas vadītājs Mihails Vasiļjevičs. "Šī ir depresīva pilsēta," viņš turpina. Jauni cilvēki Tokmaku ir pametuši, lai dotos strādāt vai studēt citur, tāpēc balsotāji pārsvarā bijuši padzīvojuši un vidēja vecuma ļaudis.
Zaporožjes apgabala industriālā pilsēta, kur kādreiz ražoti pat lidmašīnu dzinēji, pati par sevi ir liecība tās ekonomiskajām likstām un apātijai, kas iestājusies pēc PSRS sabrukuma – ielas ir bedrainas, apstādījumi un ceļmalas nesakoptas, mājas ar apdrupušām fasādēm, naktī pilsēta ir vāji un reti apgaismota.
Gandrīz ikviens iedzīvotājs, sarunai ievirzoties par ekonomisko un politisko situāciju valstī, pauž rūgtumu par to, ka Ukraina 25 neatkarības gados nav ekonomiski attīstījusies, un apbrīno Latviju, kā tā ir spējusi pēc PSRS sabrukuma mainīties, iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Par pašlaik pieklusušo karu, kurš norisinās mazāk nekā 200 kilometru attālumā no Tokmakas, liecina līdzās bērnu zīmējumiem un nacionālā dzejnieka Tarasa Sevčenko dzejas rindām pie skolas sienām pieliktie plakāti, kuros brīdina par granātu, mīnu, artilērijas lādiņu un cita veida sprāgstierīču bīstamību. Kāds gaiteņa stūris veltīts armijas tēmai, te arī vairāki desmiti karā kritušo apgabala iedzīvotāju fotogrāfiju.
Pilsētā, kurā vairums iedzīvotāju ir pārkrievoti ukraiņi, bieži ir redzami Ukrainas karogi – pie ēkām, rūpnīcu dūmeņa, automašīnu priekšējiem stikliem. Vietējā tirgū vairākās vietās var nopirkt militāru apģērbu ar Ukrainas karoga zili dzeltenajām uzšuvēm.
Strāvas ģenerators "katram gadījumam"
Pēc balsošanas beigām iecirkņos sākas biļetenu skaitīšana. Tad tos sapakotus milicijas pavadībā nogādā Vēlēšanu komisijā, kur partiju pārstāvju klātbūtnē tiek pārbaudīts to skaits un nolasīti protokoli, kuros ir apkopoti vēlēšanu rezultāti attiecīgajā iecirknī. Ja netiek saņemti nekādi iebildumi un sūdzības, protokolus apstiprina.
Protokolu skaitīšana un apkopošana pēcvēlēšanu naktī ir viens no brīžiem, kad iespējami dažādi mēģinājumi ietekmēt rezultātus. Daudzkārtējais Ukrainas vēlēšanu novērotājs – Latvijas žurnālists Imants Liepiņš – savā grāmatā "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija" krāšņi apraksta, kā vēlēšanas var izvērsties farsā, kad partiju pārstāvji katrs kliedz par savu taisnību, tiek sabojāti biļeteni, piemēram, iegāžot urnā krāsu.
Tāpat zināms sabotāžas veids ir elektrības atslēgšana iecirknim, atstājot to slīgstam tumsā. Liepiņš apraksta kādreiz paša piedzīvotu gadījumu, kad pēc elektrības padeves atjaunošanas, uz galda no urnām izbērto biļetenu kaudze kļuvusi divreiz lielāka.
Lai gan Tokmakas Vēlēšanu komisijas vadītājs, kā arī virkne iecirkņu priekšnieku un partiju novērotāji portālam "Delfi" svētdien apliecināja, ka Tokmaka nav tā vieta, kur notiek vēlēšanu rezultātu ietekmēšana un viltošana (pilsētā nav ietekmīgu uzņēmumu un līdz šim pie varas esošajiem ir pārāk liels atbalsta pārsvars, lai ar viltošanu spētu panākt citu partiju uzvaru), skolas gaitenī stāv sagatavots ar degvielu darbināms strāvas ģenerators un ir izvilkts vads ar spuldzītēm. "Katram gadījumam," paskaidro Vasiļjevičs.
Protokolu nakts
Tokmakā patiešām viss ir mierīgi un ģenerators tā arī nav nepieciešams. Pēc vieniem naktī cits pēc cita iecirkņu pārstāvji sāk ievest kartona kastes ar sapakotiem biļeteniem, kuras Velēšanu komisijas pārstāvji ver vaļā un pārbauda, bet komisijas vadītājs nolasa slēgtā aploksnē iesniegtos protokolus, nosaucot attiecīgā iecirkņa rezultātus.
Tam visam, sasēdušies rindās izkārtotos krēslos, seko komisijas locekļi, partiju pārstāvji un citi novērotāji. Trokšņa līmenis ar katru mirkli palielinās – skan mobilo telefonu signāli, dzirdama sapakoto biļetenu paku čaukstoņa, EDSO novērotāju tulka balss un dažādas sarunas.
Velēšanu komisijas vadītājs brīžiem spiests pacelt balsi, lai ar biļetenu kārbu atvēršanu aizņemtie locekļi sadzirdētu, ka ir laiks pacelt roku – nobalsot par protokolu apstiprināšanu. Kāds no partiju pārstāvjiem, kuri cītīgi skaita līdzi nosauktās balsis, laiku pa laikam kaut ko nav dzirdējis un lūdz atkārtot. Cits oficiālā tonī pieprasa vēlēšanu komisijas vadītājam paskaidrojumus, no likumu grāmatiņas nocitējot kādu normatīvā akta rindiņu.
Laikam ritot uz rīta pusi, ļaudis kļūst arvien miegaināki. Kādā brīdī protokolu apstiprināšana tiek pārtraukta, jo komisijas locekļi ir paklīduši un nav kvoruma. EDSO novērotājs ir iesnaudies. "Visi balsojam," atskan dusmīga komisijas sekretāres Ņinas Šepaščenko balss, kad locekļi atkal nav notvēruši mirkli, kurā jāpaceļ roka.
Ap pulksten pussešiem no rīta aiz loga aust miglains rīts. EDSO novērotāji dodas prom. Viena iecirkņa komisijai ir jāpārraksta nepareizi aizpildīts protokols, bet iecirknis Nr. 230807 ierodas ar neaizzīmogotu un neaizlīmētu protokolu aploksni, kas tīri teorētiski paver iespēju pa ceļam uz iecirkni to samainīt.
Kādas partijas pārstāvis pieprasa biļetenu pārskaitīšanu. Tomēr priekšsēdētājs un sekretāre tic, ka tā vienkārši bijusi aizmāršība un balsis pārskaitīt nav vērts, turklāt likums neesot pārkāpts un šis viens iecirknis vēlēšanu rezultātus tīri matemātiski ietekmēt vairs nevarot. Komisija vienbalsīgi nolemj protokolu pieņemt.
Pirms astoņiem rītā tiek apstiprināts pēdējā iecirkņa protokols, taču kopējie rezultāti vēl netiek apkopoti. Komisija nolemj turpināt darbu pa dienu. Tomēr balsošanas uzvarētājs Tokmakā nešaubīgi ir skaidrs – visos iecirkņos pārliecinošās līderpozīcijas ir partija Opozīcijas bloks – bijušās Reģionu partijas (tajā bija arī gāztais prezidents Viktors Janukovičs, pēc kura bēgšanas partija no viņa norobežojās) pārpalikumu veidojums. Šie cilvēki jau līdz šim bija pie varas Tokmakā.
"Trilleris" AES pilsētā Enerhodarā
Zaporožjes apgabala pilsētā Enerhodarā atrodas viena no Eiropas lielākajām atomelektrostacijām (AES). Enerģētikas nozare arī nodrošina ar darbu prāvu daļu no aptuveni 50 000 pilsētas iedzīvotāju. Te vēlēšanu cīņa noritējusi daudz nokaitētākā gaisotnē nekā panīkušajā 30 000 apdzīvotajā Tokmakā.
Jau pēc pirmo dažu balsošanas iecirkņu apmeklēšanas Latvijas Radio žurnāliste Līva Alksne konstatējusi, ka viņa tiek izsekota. "Pamanīja, ka jau trešajā iecirknī pēc kārtas man blakus stāv un manās sarunās ar cilvēkiem klausās viens un tas pats vīrietis," Alksne pa telefonu atklāja portālam "Delfi". Kungs bijis ģērbts civilā apģērbā.
Žurnāliste par savām bažām telefoniski informējusi otru pilsētā strādājošu latviešu novērotāju Imantu Liepiņu, kurš, apmeklēdamas citus iecirkņus, arī konstatējis izsekošanu.
Liepiņš sarunā ar "Delfi" apstiprina Alksnes teikto un atklāj, ka, iztaujājot vairākus miličus, viens no tiem atklājis, ka ir dots rīkojums sekot ārzemju novērotājiem. "Mēs izmantojām dažus pretnovērošanas paņēmienus," turpmāko rīcību raksturo Liepiņš. Tie ietvēruši, piemēram, ļoti īsas vizītes iecirkņos, lai sekotājs nepaspēj piebraukt, ja viņu par novērotāju ierašanos informētu kāds no balsošanas vietas.
Liepiņš arī skaidro, ka pilsētā ir zināms par vietējās varas tuvajām attiecībām ar valsts miliciju.
Runājot par vēlēšanu pārkāpumiem, Liepiņam no vietējiem aktīvistiem ienākusi informācija, ka trīs vai četros iecirkņos saskaitīti par aptuveni 50 biļeteniem vairāk, nekā ieradušos balsotāju skaits.
Savukārt Enerhodaras 711. iecirknī, kur Liepiņš naktī uz pirmdienu vērojis balsu skaitīšanu, tā noritējusi neprofesionāli un lēni – līdz sešiem rītā. Turklāt novērots liels daudzums apzināti sabojātu biļetenu – atzīmētas vienlaicīgi vairākas partijas, svītrojumi, kā arī cita veida bojājumi. Žurnālists lēš, ka sabojāto biļetenu īpatsvars varētu būt 5 – 10%.
"Vakar bija divi signāli par balsu pirkšanu," turpina Liepiņš. Vienā gadījumā esot piedāvātas 450 grivnas (nepilni 18 eiro) par balss atdošanu kādai nekonkretizēti partijai, bet otrā – 200 grivnas (ap astoņiem eiro) par balsojumu partijas "Nova politika" labā, žurnālists izklāsta saņemto informāciju. ""Jaunā politika" ir izrādījusies tā pati vecā," spriež daudzkārtējais Ukrainas vēlēšanu novērotājs.
Vēstīts, ka 25. oktobrī Ukrainā notika pašvaldību vēlēšanas. Vietējās varas iestādes pēdējo reizi bija vēlētas vēl pirms 2014. gada februārī tautas protestos tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Pagājušā gada maija Ukrainā tika ievēlēts jauns prezidents Petro Porošenko, bet oktobrī notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā tika izveidota prorietumnieciska valdība. Taču vietējā varasiestādes pilsētās un reģionos, izņemot galvaspilsētu Kijevu, palika iepriekšējās.
Šīs pašvaldību vēlēšanas izceļas ar lielu konkurenci – uz 168 450 pilsētu mēru, ciemu vadītāju un apgabalu deputātu vietām pretendē vairāk nekā 350 000 kandidātu no 132 partijām.
Pavisam balsošanā ir jāievēl 22 apgabalu padomes, 213 rajona nozīmes pilsētu padomes, 462 rajonu padomes, 83 rajonu padomes pilsētās, 567 ciemu padomes, kā arī 9127 lauku padomes. Tāpat jāievēl arī pašvaldību vadītāji apgabalu centros un pilsētās.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenais uzsvars tika likts uz sociāli ekonomiskajām tēmām un orientāciju Eiropas virzienā, kamēr Ukrainas austrumu bruņotā konflikta tēma nav plaši pārstāvēta, liecina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojums.
Vēlēšanas nenotika okupētajā Krimā un valsts austrumu reģionos, kurus kontrolē prokremliskie kaujinieki.
Pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" bija ap šo pašu laiku ieplānojušas savas starptautiski neatzītas vēlēšanas, kuras oktobra sākumā separātistu varasiestādes tomēr piekrita pārcelt uz vēlāku laiku.
