'Delfi' Polijā: 500 zloti bērniem, agrāk pensijā un nodoklis lielveikaliem
Foto: AP/Scanpix

Pēdējo mēnešu laikā Eiropas politikā viena no galvenajām tēmām ir Polija, kurā pēc konservatīvās un bieži par eiroskeptisku uzskatītās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS; "Prawo i Sprawiedliwość") uzvaras oktobrī notikušajās vēlēšanās sākušās politiskas pārmaiņas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

PiS veidotā jaunā valdība dažu mēnešu laikā jau izpelnījusies "otras Ungārijas" reputāciju, kas vēlas pakļaut sev tiesas un medijus, un celt savu popularitāti ar "cīņu pret Eiropas Savienības (ES) diktātu". Polijas pilsētās tiek rīkoti ar PiS politiku neapmierināto ļaužu mītiņi demokrātijas atbalstam.

Starp valdības jau veiktajām reformām īpašu uzmanību izpelnījusies pretrunīgi vērtētā Konstitucionālās tiesas piecu tiesnešu nomaiņa un tiesas darbības noteikumu mainīšana, kā arī likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.

Tas izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā "valsts apvērsums" un Polijas "putinizācija". Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā – vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Procedūras rezultātā Poliju var sodīt ar balsstiesību atņemšanu Eiropas Padomē.

Portāls "Delfi" devās uz Poliju, lai klātienē gūtu ieskatu par valstī notiekošo.

1. daļa Kā PiS ieguva varu

2. daļa Cīņa par medijiem

3. daļa Kā paralizēt Konstitucionālo tiesu

4. daļa: 500 zloti bērniem, agrāk pensijā un nodoklis lielveikaliem

Partijas PiS uzvara vēlēšanās lielā mērā tiek saistīta ar konkrētiem solījumiem sociālajā sfērā, no kuriem par priekšvēlēšanu kampaņas balstu kļuva 500 zlotu (113 eiro) bērnu ikmēneša pabalsts.

Tāpat solīts pazemināt pensijas vecumu, nodrošināt bezmaksas medikamentus par 75 gadiem vecākiem iedzīvotājiem un pārrēķināt Šveices frankos ņemtos nekustamā īpašuma kredītus, kuri valūtas vērtības izmaiņu dēļ ir kļuvusi neizdevīgi.

Viedokļi dalās, vai un cik lielā mērā šie populistiskie solījumi ir izpildāmi, un kādas sekas tas atstās uz Polijas ekonomiku komplektā ar valdības plānotajiem banku un mazumtirdzniecības apgrozījuma nodokļiem.

Bažas par risku līdz šim stabilajai Polijas ekonomikai ilustrē reitingu aģentūru reakcija. 15. janvārī starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poors's" (S&P) paziņoja par Polijas kredītreitinga samazināšanu (no A uz BBB+), norādot, ka tuvāko divu gadu laikā var sekot turpmāka reitinga samazināšana. Polijas jaunās valdības reformas vājina nozīmīgu institūciju darbību un efektivitāti, brīdināja aģentūra.

Ja Tu sāc valdīt, tad ir jābūt plāniem un zināmam optimismam Mihals Severinskis

Pēcvēlēšanu realitāte ir tāda, ka jaunā valdība straujā tempā ievieš reformas Konstitucionālajā tiesā un medijos, pārņem valsts uzņēmumu vadību un svarīgus civilā dienesta amatus, pieņem jaunu drošības likumu, kas paplašina policijas un speciālo dienestu pilnvaras iedzīvotāju izsekošanā un viņu interneta gaitu uzraudzībā, par ko kampaņā netika runāts. Tikmēr dažādu solīto sociālo labumu ieviešana dzīvē rit gausi.

Tas varētu pamudināt no partijas novērsties tiem vēlētājiem, kuri bija vīlušies "Pilsoniskās platformas" (PO) valdīšanā un nobalsoja par PiS viņu solījumu dēļ, analizē domnīcas "demosEuropa" viceprezidents Kšištofs Blušs. Turklāt kritika jau parādās arī no PiS tuvām aprindām, viņš atzīmē.

Par neapmierināto skaita palielināšanos liecina arī sociālajos tīklos organizētās iniciatīvas grupas KOD (Demokrātijas aizsardzības komiteja) rīkoto demonstrāciju atbalstītāju skaita pieaugums.

500 zloti par bērnu

500 zlotu bērnu pabalsts tiek uzskatīts par PiS kampaņas galveno balstu. Šis arī ir vienīgais no solījumiem, kurš līdz šī raksta tapšanas brīdim nonācis līdz reālai balsošanai parlamentā. Ceturtdien (11. februārī) likumprojekts apstiprināts parlamenta apakšpalātā Sejmā. Tas vēl jāpieņem augšpalātā Senātā un jāparaksta prezidentam. Spēkā tas stāsies aprīlī.

Polijā ir aptuveni 38 miljoni iedzīvotāju, bet prognozes liecina, ka pēc 20 gadiem to skaits būs par pieciem miljoniem mazāks, tāpēc ir nepieciešama paredzama ģimeņu politika, demogrāfijas atbalsta mehānisma nepieciešamību skaidro PiS senators Mihals Severinskis.

Es ticu, ka tas ir iespējams, lai gan tas ir grūti Mihals Severinskis

Pēc ilgām debatēm galīgajā variantā noteikts, ka pabalstu katru mēnesi ģimenes saņems sākot no otrā un par katru nākamo bērnu līdz 18 gadu vecumam. Pabalsts par pirmo atvasi pienāksies tikai tām ģimenēm, kuru ienākumi ir mazāki par 800 zlotiem (182 eiro) uz vienu cilvēku.

Opozīcija, kura iepriekš kritizēja pabalstu plānu, norādot, ka budžetā tam nav pietiekami daudz naudas, pēc tam sāka pārmest valdošajai koalīcijai par to, ka pirms vēlēšanām pabalsts solīts par visiem bērniem, nevis tikai sākot no otrā. Turklāt, ja pabalsta mērķis ir dzimstības veicināšana, tad esot nepareizi tā piemērošanu par pirmo bērnu saistīt ar ģimenes ienākumu līmeni.

Uzlecošās opozīcijas partijas "Nowoczena" deputāts Vitolds Zembačinskis uzskata, ka pabalsts diez vai veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, bet tam nepieciešamā nauda tiks atrauta citām ekonomikas daļām. Tāpēc arī esot vērojama negatīva reitingu aģentūru reakcija. Naudas došana pa tiešo cilvēkiem arī neveicinās vecāku vēlmi atgriezties darba tirgū, brīdina ekonomista Rišarda Petru dibinātās partijas deputāts.

Man ir uzskats, ka ne visam mūsu dzīvē ir jābūt pakļautam ekonomikai. Ir arī cilvēks un viņa būtība. Un viņam ir jāpalīdz Mihals Severinskis

Pamato ar rūpēm par cilvēku

"Es ticu, ka tas ir iespējams, lai gan tas ir grūti," PiS senators Mihals Severinskis atbild uz jautājumu, vai visi sociālo labumu solījumi ir Polijai pa kabatai un ir reāli izpildāmi.

"Ja Tu sāc valdīt, tad ir jābūt plāniem un zināmam optimismam," viņš skaidro, uzsverot, ka valdībai ir stingra apņemšanās realizēt solīto. Tiesa, neviens nevar paredzēt, kas notiks nākotnē, papildina senators. Laikā, kad dramatiski mainās starptautiskā vide, ārēji apstākļi var izgāzt visus labos nodomus, paskaidro politiķis.

"Man ir uzskats, ka ne visam mūsu dzīvē ir jābūt pakļautam ekonomikai. Ir arī cilvēks un viņa būtība. Un viņam ir jāpalīdz," stāsta Severinskis. Ir daudz ļaužu, kuri nespēj izdzīvot brīvajā tirgū – invalīdi, veci cilvēki, netalantīgi un mazizglītoti cilvēki. Daudziem no viņiem nepieciešama valsts aizsardzība, PiS sociālās politikas solījumus aizstāv Severinskis.

Izpildīt var, bet kāda būs cena?

2012. gadā toreizējais Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis parakstīja likumu par pakāpenisku pensijas vecuma palielināšanu līdz 67 gadiem. PiS savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja atgriešanos pie vecās sistēmas, kurā sievietēm pensija pienākas pēc 60 gadu vecuma, bet vīriešiem pēc 65.

Varbūt solījumi nav izpildāmi par visiem 100 %, bet viņi pateiks, ka mēs izpildījām 75 % vai 80 % šo solījumu. Viņi nevar nepildīt, jo būs nākamās vēlēšanas Ilgvars Kļava

Polijas demogrāfiskais stāvoklis un jaunu cilvēku īpatsvars ir daudz labāks nekā Latvijā, tāpēc īstermiņā (bet ne ilgtermiņā) pensiju sistēmas reforma būtu iespējama, lēš Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava. Taču tas ir slogs budžetam, un to vēro reitingu aģentūras, viņš piebilst.

Svarīgs priekšnosacījums solīto labumu realizēšanai ir ekonomiskās izaugsmes saglabāšana 3 – 3,5 % līmenī, uzskata diplomāts. Polijas ekonomika līdz šim funkcionē labi, notiek ražošana un bezdarbs krītas, situāciju apraksta Kļava.

"Varbūt solījumi nav izpildāmi par visiem 100 %, bet viņi pateiks, ka mēs izpildījām 75 % vai 80 % šo solījumu. Viņi nevar nepildīt, jo būs nākamās vēlēšanas," prognozē vēstnieks. Ņemot vērā to, ka PiS kontrolē parlamentu, valdību un prezidenta krēslu, viņiem ir pilna atbildība par savu darbību, un solījumu nepildīšanu nevar novelt uz kādu citu, atgādina Latvijas sūtnis.

Būdams politiskais analītiķis, es varu teikt, ka, esot valdībā, tu vari ieviest tādu politiku, kā gribi. Bet katrai politikai ir sava cena Kšištofs Blušs

"Būdams politiskais analītiķis, es varu teikt, ka, esot valdībā, tu vari ieviest tādu politiku, kā gribi. Bet katrai politikai ir sava cena," PiS izredzes izpildīt solīto komentē Kšištofs Blušs.

Lai pazeminātu pensionēšanās vecumu un izmaksātu pabalstus, ir jāizdod nauda, tāpēc daudz būs atkarīgs no tā, vai valdība spēs nepārtērēt. Bažas par budžeta pārtērēšanas risku ilustrē reitingu aģentūru S&P un "Moody's" reakcija, norāda analītiķis, piebilstot, ka risku rada vājā ienākumu sadaļa 2017. un 2018. gada budžeta plānā.

Ieviešot pensijas vecuma reformu, valdībai ir rūpīgi jāplāno, kā nesagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu, atzīmē Blušs. Taču valdība varētu šo solījumu izpildīt daļēji, piemēram, izdodot likumu par brīvprātīgu pirmstermiņa pensionēšanos, domā Blušs.

Par jauno sociālo politiku var nākties maksāt ne šogad, bet nākamajā vai pat pēc diviem vai trim gadiem, prognozē Polijā slavenais politologs Aleksandrs Smolars.

Budžetā nav tik daudz naudas, lai maksātu 500 zlotu bērnu pabalstus, samazinātu pensionēšanās vecumu un reizē palielinātu ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, domā Polijas lielākā laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis.

Valstij nāksies vairāk aizņemties, vairāk maksāt par šiem aizņēmumiem, kā rezultātā augs budžeta deficīts un naudas problēmu risināšanai būs vēl mazāk, brīdina Stašinskis. Arī viņš piekrīt, ka budžeta stāvoklis, ņemot vērā miljardiem zlotu lielos vienreizējos ienākumus par LTE frekvenču tirdzniecību, atļauj bez problēmām pildīt sociālās programmas vienu gadu.

Es domāju, ka viņi dara riskantas lietas Kšištofs Blušs

Iepriekšējās valdības varas partijas PO senators Bogdans Klihs ir pesimistiskāks un lakonisks prognozēs par PiS priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. "Nē, tas nav iespējams," viņš atbild. PiS partijai līdz ar to palikuši tikai divi risinājumi – zaudēt nākamajās vēlēšanās, vai koncentrēt savās rokās vairāk un vairāk varas, un kontrolēt lielāku daļu sabiedriskās sfēras, modelē Klihs.

Nodoklis bankām un mazumtirgotājiem

Arī PiS apzinās, ka savas programmas izpildīšanai ir nepieciešami papildu ienākumi, un viņiem ir plāns. Jau februārī varētu stāties spēkā jauns likums, kas apliek ar nodokļiem banku, apdrošināšanas kompāniju un aizdevumu izsniedzēju firmu aktīvus, kā arī mazumtirdzniecības veikalu apgrozījumu.

Lai arī tirgotāju apgrozījuma aplikšana ar nodokļiem sākumā pasniegta kā mērķēta pret lielajām un pārsvarā ārzemju supermārketu ķēdēm, zemāks nodoklis paredzēts arī mazāku veikaliņu apgrozījumam, pret ko ceturtdien Varšavā protestēja pārtikas preču tirgotāji.

PiS valdības kritiķi uzskata, ka tā sauktais lielveikalu nodoklis kaitēs mazākiem tirgotājiem, bet banku nodokļa ieviešana nozīmēs dārgākus kredītus un citus finanšu pakalpojumus klientiem, kā arī negatīvu iespaidu uz ekonomiku kopumā.

Nodoklis bankām, apdrošinātājiem un lielveikaliem pats par sevi nav nekas nepareizs, uzskata Blušs, taču veids, kā tas tiek darīts, ir pārāk radikāls. Parasti ar nodokļiem tiek aplikti banku depozīti, bet ne aktīvi, viņš norāda. "Es domāju, ka viņi dara riskantas lietas," teic politologs, atzīmējot, ka tas pasliktina biznesa klimatu valstī.

Tā nav laba ideja, viņi dabūs vairāk naudas no bankām, bet uz cilvēku rēķina Antons Bubiels

Sejma deputāts no "Nowoczesna" partijas Zembačinskis atzīmē, ka mazumtirgotāju apgrozījuma aplikšana ar nodokli var nozīmēt biznesa beigas daudziem nelieliem un jauniem uzņēmumiem, jo nesen darbību sācis veikals sākumā var strādāt vispār bez peļņas, bet nodoklis par apgrozījumu saskaņā ar jauno likumu tam tik un tā būs jāmaksā.

PiS mērķis, apliekot ar nodokļiem banku aktīvus, nevis depozītus, un veikalu apgrozījumu, ir iekasēt nodokļus, kurus citādi neiegūtu, jo uzņēmumiem ir daudz veidu, kā slēpt savu patieso peļņu, skaidro finanšu sektorā strādājošais Antons Bubiels, kurš uz Poliju pārcēlies 18 gadu vecumā no Baltkrievijas.

Taču, zinot banku darbību, ir skaidrs, ka zaudējumi tiks novirzīti uz klientu pleciem dārgāku kredītu un citu pakalpojumu formā, ir pārliecināts 29 gadus vecais banku sistēmā strādājušais vīrietis. Poļu banka PKOBP jau ir paziņojusi par procentu likmes paaugstināšanu nekustamā īpašuma kredītiem, atzīmē Bubiels.

Tā ir tipiska kapitālisma reakcija Mihals Severinskis

Nodoklis visvairāk kaitēs tieši poļu bankām, viņš uzskata, jo ārzemju bankas varēs dabūt lētus kredītus no savām mātesbankām un attiecīgi piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus, bet Polijas bankām tādas iespējas nebūs, viņš skaidro.

"Tā nav laba ideja, viņi dabūs vairāk naudas no bankām, bet uz cilvēku rēķina," uzskata Bubiels.

Savukārt par tā saucamā lielveikalu nodokļa lietderību budžeta piepildīšanā finanšu speciālists ir skeptisks. Lielās ārzemju veikalu ķēdes viegli apies nodokli, reģistrējot katru veikalu kā atsevišķu uzņēmumu, lai netiktu sasniegta noteiktā apgrozījuma robeža (300 miljoni zlotu; 68 miljoni eiro), pēc kuras jāmaksā 1,3 % lielais nodoklis (ar zemāku apgrozījumu nodoklis būs 0,7 %), paredz Bubiels.

Cietējas būs mazākas veikalu ķēdes, kurām nav tik daudz resursu, lai pārreģistrētu katru veikalu, viņš uzskata.

Bīstamību banku sektoram rada arī prezidenta solījums piespiest bankas segt daļu zaudējumu un pārrēķināt Šveices frankos kādreiz daudz ņemtos nekustamā īpašuma kredītus, kas ir kļuvuši klientam neizdevīgi franka vērtības pieauguma dēļ, stāsta Blušs. Bankām tas nozīmētu miljardiem zlotu lielus zaudējumus.

Jaunie nodokļi atstās negatīvu efektu uz ekonomiku, jo bankas un veikali pacels cenas un beigās to visu maksās cilvēki, nevis uzņēmumi, piekrīt Polijas otra lielākā laikraksta "Rzecpospolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Mihals Šuldžinskis.

Taču PiS būs viegli parādīt saviem vēlētājiem, ka veikali un bankas, kas pārsvarā pieder ārzemju kapitālam, cīnās tikai par savu peļņu, kamēr valdība par parastajiem trūcīgajiem poļiem un valsts interesēm, viņš pasvītro.

Galu galā mēs redzēsim, prakse būs labākā pārbaude mūsu politikai Mihals Severinskis

Tas apstiprinās sarunā ar PiS senatoru Severinski. Viņš norāda, ka ārzemju bankas un uzņēmumi Polijā pelna milzu naudu, bet peļņu eksportē ārā no valsts un nemaksā par šo naudu nodokli.

"Tas ir saskaņā ar mūsu nacionālajām interesēm, un viņi nav laimīgi," norāda politiķis. Tieši tāpēc valdības plāniem ir tik liela pretestība, un tāpēc S&P pazemināja Polijas kredītreitingu, uzskata Severinskis. "Tā ir tipiska kapitālisma reakcija," senators kritiku PiS politikai skaidro ar ārzemju kapitāla atriebību.

Viņš arī pilnībā nepiekrīt, ka nodokļi sadārdzinās preces un banku pakalpojumus, saucot to par tipisku argumentu. "Bet tā nav tiesa, netici tam," viņš uzsver, norādot, ka konkurences apstākļos uzņēmēji vienkārši nevarēs celt cenas, ja gribēs saglabāt klientus.

"Mēs nebaidāmies no šādas reakcijas. Galu galā mēs redzēsim, prakse būs labākā pārbaude mūsu politikai," apliecina Severinskis, aicinot atgriezties Polijā pēc gada un pārliecināties, ka viss būs vislabākajā kārtībā.


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

'Delfi' Polijā Eiropas Savienība Lasāmgabali Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form