'Delfi' Polijā: Cik skeptisks ir eiroskepticisms
Foto: Reuters/Scanpix

Pēdējo mēnešu laikā Eiropas politikā viena no galvenajām tēmām ir Polija, kurā pēc konservatīvās un bieži par eiroskeptisku uzskatītās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS; "Prawo i Sprawiedliwość") uzvaras oktobrī notikušajās vēlēšanās sākušās politiskas pārmaiņas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

PiS veidotā jaunā valdība dažu mēnešu laikā jau izpelnījusies "otras Ungārijas" reputāciju, kas vēlas pakļaut sev tiesas un medijus, un celt savu popularitāti ar "cīņu pret Eiropas Savienības (ES) diktātu". Polijas pilsētās tiek rīkoti ar PiS politiku neapmierināto ļaužu mītiņi demokrātijas atbalstam.

Starp valdības jau veiktajām reformām īpašu uzmanību izpelnījusies pretrunīgi vērtētā Konstitucionālās tiesas piecu tiesnešu nomaiņa un tiesas darbības noteikumu mainīšana, kā arī likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.

Tas izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā "valsts apvērsums" un Polijas "putinizācija". Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā – vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Procedūras rezultātā Poliju var sodīt ar balsstiesību atņemšanu Eiropas Padomē.

Portāls "Delfi" devās uz Poliju, lai klātienē gūtu ieskatu par valstī notiekošo.

1. daļa Kā PiS ieguva varu

2. daļa Cīņa par medijiem

3. daļa Kā paralizēt Konstitucionālo tiesu

4. daļa: 500 zlotu bērnu pabalsts un nodokļi

5. daļa: Cik skeptisks ir eiroskepticisms

Kā viena no konservatīvo partiju PiS raksturojošajām iezīmēm nereti tiek pieminēts eiroskepticisms, jo politiskais spēks savā retorikā mēģina pretnostatīt Varšavu Briselei un runā par Polijas suverenitātes un neatkarības stiprināšanu.

Tomēr ne visi aptaujātie eksperti piekrīt, ka šāda politika ir attaisnojama un, vēl vairāk, ka jaunā valdība vispār būtu uzskatāma par patiesi eiroskeptisku.

Poļiem patīk ne tikai sociālie labumi, bet arī politiskā dalība Rietumu klubā Bogdans Klihs

Varšavas un Eiropas Savienības (ES) nesaskaņas spilgti parādās Briseles kritikā par Polijas likumu izmaiņām un Eiropas Komisijas (EK) sāktajā izmeklēšanā par likuma varas ievērošanu šajā dalībvalstī.

Ilustrējot iespējamu jaunas ass veidošanos ES iekšienē, Ungārijas premjers Viktors Orbans, kura politiku ir atklāti slavējis PiS līderis Jaroslavs Kačinskis, savukārt paziņoja, ka Budapešta bloķēs jebkādas iespējamās sankcijas pret Poliju.

Izdevīgums un politika

Astoņos "Pilsoniskās platformas" (PO) valdības gados Varšava bija Briseles galvenais sabiedrotais un konstruktīvākais partneris Austrumeiropā. Polija, kas nebūt nav pati apdzīvotākā un nabadzīgākā ES valsts, kļuva par lielāko Eiropas subsīdiju saņēmēju (14 miljardi eiro 2014. gadā). Polija arī ir vienīgā no ES, kas kopš 2008. gada nav piedzīvojusi ekonomisko krīzi. Valsts bijušais premjers Donalds Tusks kļuva par Eiropadomes prezidentu.

Taču PiS jau savā kampaņā pieminēja, ka Polijai ir jābūt daudz neatkarīgākai, ka ir jāmaina Donalda Tuska iesāktā paklausība Briselei, stāsta Polijas otra lielākā laikraksta "Rzeczpostpolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Mihals Šuldžinskis.

Kad Brisele iejaucās un sāka pārbaudi, vai Polijas jaunā vara ar pretrunīgi vērtētajām likumu izmaiņām nepārkāpj ES demokrātijas un tiesiskuma normas, daudziem vēlētājiem tas nostrādāja kā arguments, ka PiS ir bijusi taisnība, skaidro Šuldžinskis.

Tā ir tuvredzīga domāšana Vitolds Zembačinskis

Tāpat ir ar tā saukto lielveikalu nodokli un bankām – PiS stāsta, ka cīnās pret ārvalstu kapitālu par poļu interesēm, bet tam nekavējoties seko kapitāla atbildes reakcija – kredītreitinga samazināšana. Kačinska partija to tulko kā pretreakciju Varšavas centieniem kļūt neatkarīgākai, stāsta žurnālists.

Līdzīgu viedokli pauž politiskais analītiķis un publicists Tomašs Mincers, kurš pieder Polijā maz pārstāvētajai kalvinistu baznīcai. PiS cenšas attēlot ES kā svešu valsti un ar savu eiroskepticismu mēģina radīt iespaidu, ka aizstāv Poliju, tādā veidā gūstot konservatīvo vēlētāju atbalstu, viņš uzskata.

Jaunās opozīcijas partijas "Nowoczesna" Sejma deputāts Vitolds Zembačinskis norāda, ka Polijas valdībai nav pamata nostādīt sevi pret Briseli, jo no ES valsts iegūst ļoti daudz.

Valdība nevēlas uzņemties nekādu atbildību par ES problēmām, bet tajā pašā laikā ir gatava uzstāt uz savām interesēm, viņš norāda, par piemēru minot konfliktu Ukrainā, kura dēļ Varšava gaida sapratni un palīdzību no Briseles, bet tajā pašā laikā negrib iesaistīties Eiropas migrācijas problēmas risināšanā. "Tā ir tuvredzīga domāšana," uzskata politiķis.

Ir jauki saņemt ES naudu, bet viņi ir pret citiem ES lēmumiem, piemēram, migrantu uzņemšanu Kazimiers Poplavskis

"Ir jauki saņemt ES naudu, bet viņi ir pret citiem ES lēmumiem, piemēram, migrantu uzņemšanu," valdības nostāju raksturo Baltijas jūras reģiona valstu problēmām veltīta portāla "Przeglad Baltycki" redaktors. Viņš norāda uz paradoksu, ka no ES daudz palīdzības saņem zemnieki, bet tieši viņi esot naski PiS vēlētāji.

Ir jāizšķir tauta un valdība, atzīmē opozīcijas partijas PO senators Bogdans Klihs. 86 % poļu atbalstīja dalību ES, un augsts atbalsts ir saglabājies jau gadiem, viņš uzsver. "Poļiem patīk ne tikai sociālie labumi, bet arī politiskā dalība Rietumu klubā," stāsta Senāta loceklis.

Tikmēr PiS attieksmē pret ES ir skeptiskāks par Polijas sabiedrību, kas kopumā ir ļoti proeiropeiska, piekrīt domnīcas "demosEuropa" analītiķis Kšištofs Blušs.

Apdrošināšanas nozarei veltīta laikraksta izdevēja un politoloģijas doktore Božena Dolegovska-Visocka savukārt izceļ, ka PiS politika tuvina Poliju Austrumiem, kaut visiem jau šķitis, ka Polija nu ir nonākusi Rietumos.

No ES atšķirīgi mērķi

"Mūsu pārvaldīšanas ideja un mērķi ir pilnībā atšķirīgi no iepriekšējās valdības politikas. Mēs nereprezentējam šo kreiso un liberāli orientēto līniju, ko spēcīgi pārstāv Rietumeiropas valstis un ES līderi," Polijas politikas kursu skaidro PiS senators Mihals Severinskis.

Šī kreiso un liberāli orientētā ideoloģija dominē Eiropas Savienībā. Mēs pārstāvam un ticam kristīgajām vērtībām, un mūsu politika ir patriotiski orientēta Mihals Severinskis

PiS ideoloģiskais pamats ir stingri balstīts kristīgajās vērtībās, kas mūsdienās daudzās Rietumu valstīs tiek apstrīdētas, pamato senators.

"Šī kreiso un liberāli orientētā ideoloģija dominē Eiropas Savienībā. Mēs pārstāvam un ticam kristīgajām vērtībām, un mūsu politika ir patriotiski orientēta. Mēs gribētu atjaunot mūsu spēcīgo pozīciju starp Eiropas tautām," klāsta Severinskis, papildinot, ka Polija arī vēlas respektēt ES mērķus (kaut ne visus), un reizē arī savas nacionālās intereses.

Šī jaunā politika daudziem Rietumu līderiem ir mulsinoša, jo, atšķirībā no iepriekšējās valdības, tagad Varšava protestē, iebilst atsevišķiem lēmumiem un politikas galvenajām līnijām, turpina politiķis. Turklāt PiS politiskie mērķi nesaskan ar banku un finanšu uzņēmumu interesēm, tāpēc no Rietumu elites puses ir vērojama kritika, ir pārliecināts Severinskis.

Mums ir dots zems jumts attīstībai Pāvels Gierehs

PiS uzņemtajam kursam piekrīt 41 gadu vecais katoļu sociologs Pāvels Gierehs no Jāņa Pāvila II domas centra. Viņaprāt, Rietumi pret Austrumeiropas valstīm kopš to neatkarības atgūšanas dažkārt izturas kā pret daļējām kolonijām, bet ES iekšienē dažas valstis ir "vienlīdzīgākas par citām", viņš atsaucas uz Džordžu Orvelu.

Daudziem cilvēkiem ir sajūta, ka eirointegrācija vairāk darbojas lielo valstu interesēs, stāsta pētnieks. Savukārt CO2 izmešu kvotu sadales sistēma un dažāds tehnoloģiju attīstības līmenis ierobežojot Polijas iespējas attīstīties. "Salīdzinot ar vecajām Eiropas Savienības valstīm, mums ir dots zems jumts attīstībai," uzsver Gierehs.

Iepriekšējā valdība atsaukusies uz gandrīz visiem Briseles un Berlīnes rīkojumiem, bet nav darījusi neko, lai novērstu situāciju, ka Polijā plaši pārstāvētais ārzemju kapitāls (kas kontrolē vairumu banku un laikrakstu) dažādi lavierē, lai lielāko daļu savas peļņas novadītu uz ārzemēm, nevis iegulda Polijā, pauž Gierehs.

PiS partija ir kritiska pret Polijas attīstības modeli, kuram valsts seko kopš 1999. gada, skaidro Blušs. Polija ir kļuvusi par ekonomisko perifēriju, jo ražo preces vāciešiem un ir iesprūdusi modernizācijas lamatās, nespējot pacelt industrijas vērtību, uzskata konservatīvie politiķi. Turklāt šis modelis nedodot labumu visiem poļiem, kuri par darbu ārzemju kompāniju labā saņem mazas algas, PiS nostāju skaidro Blušs.

Jauni labumi vairs cilvēkus nepārsteidz, viņiem vajag ko citu, piemēram, goda sajūtu Tomašs Mincers

Drūms viedoklis par Polijas ekonomiku pēc neatkarības atgūšanas ir 80 gadu vecajam PiS vēlētājam Leham Ječmikam. 25 gadu laikā ir zaudēta rūpniecība, bankas, mediji pieder ārzemju kapitālam, ir zaudēti zvejas kuģi un izjukušas kuģubūvētavas, norāda pensionētais tulkotājs. Jaunie cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, un ir zaudēta Polijas vieta jūras pārvadājumos. Polija ir kļuvusi par Vācijas koloniju, uzskata kungs, kurš vienmēr esot bijis pret dalību ES. Polijai tā ir nesusi daudz zaudējumu, uzskata Ječmiks.

ES sniegtais labums Polijai ir skaidri redzams – attīstību nepārprotami parāda skaitļi, citās domās ir analītiķis Mincers. Konservatīvie mēdz nepareizi interpretēt faktus, viņš norāda. Taču attīstība nav vienmērīga, un ne visi gūst labumu no jaunās infrastruktūras, viņš izgaismo problēmu.

"Jauni labumi vairs cilvēkus nepārsteidz, viņiem vajag ko citu, piemēram, goda sajūtu," skaidro analītiķis. Un apelēšanu pie tautas goda PiS izmantojis savā labā, uzrunājot trūcīgākos vēlētājus.

EK un Polijas suverenitāte

Eiropas Savienības kritiku un EK izmeklēšanu par to, vai Polijas valdība nav pārkāpusi ES demokrātijas un tiesiskuma normas, PiS uzskata par nepamatotu iejaukšanos.

Valdība akcentē, ka vairākums viņus ir ievēlējis un viņi strādā sabiedrības vārdā ar sabiedrības dotu mandātu, tāpēc Brisele te nevar neko pārmest, skaidro Blušs. PiS nepiekrīt interpretācijai, ka tas, ko viņi dara, grauj ES vērtības un konstitucionālās tradīcijas, teic analītiķis.

Tas ir stulbi. Viņi sauc mūs par nodevējiem, mani sauc par nodevēju Pjotrs Stašinskis

Savukārt opozīciju PiS dēvē par nodevējiem, kas dodas sūdzēties uz ārzemju institūcijām, lai ar to palīdzību izdarītu spiedienu uz valdību. Te runa nav tikai par Eiropadomes prezidentu Tusku, kurš ir redzamākais PO politiķis Eiropā un cenšas palikt malā no politiskās cīņas, skaidro Blušs. Ir vairākas politiskas un sabiedriskas figūras, kas atklāti saka, ka vēlas Eiropas institūciju iejaukšanos, viņš paskaidro.

"Tas ir stulbi. Viņi sauc mūs par nodevējiem, mani sauc par nodevēju," stāsta Polijas lielākā un pret PiS valdību viskritiskāk noskaņotā laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis.

Polija, iestājoties ES, ir piekritusi kopējiem noteikumiem, tāpēc apgalvojums par Briseles iejaukšanos Polijas iekšējās lietās ir nepatiess, jo Polija pati ir daļa no ES, viņš uzskata.

Tā ir mūsu Eiropas Komisija, tas ir mūsu Eiropas Parlaments, mūsu Eiropas Padome Bogdans Klihs

"Brisele ar tās institūcijām var iejaukties, jo tā ir mūsu, nevis viņu institūcija. Tā ir mūsu Eiropas Komisija, tas ir mūsu Eiropas Parlaments, mūsu Eiropas Padome," EK pārbaudi aizstāv opozīcijas partijas PO senators Bogdans Klihs. ES trīs galvenās institūcijas pārstāv Polijas intereses Briselē un tām ir tiesības iejaukties, ja notiek pretlikumīgi procesi, viņš ir pārliecināts.

ES pārbaude ir nepieciešama, bet grūti pieņemama poļiem, kuri sevi uzskatīja par priekšzīmīgākajiem ES skolniekiem, skaidro Dolegovska-Visocka. "Kā poliete jūtos ne pārāk labi, ka Eiropā runā slikti par mums," viņa stāsta. "Sirds sāp, kad Poliju soda," Dolegovska-Visocka atklāj emocijas. Taču no otras puses tā ir pēdējā demokrātijas aizsardzības instance, viņa atzīst.

Kā poliete jūtos ne pārāk labi, ka Eiropā runā slikti par mums Božena Dolegovska-Visocka

"Ir nedaudz kauns, ka ES pieņem tādus mērus pret Poliju, bet ceram, ka tas liks PiS mainīt savu politiku," nostāju pauž 22 gadus vecais Artūrs Sieravskis, kurš piedalās iniciatīvas grupas Demokrātijas atbalsta komiteja (KOD) rīkoto mītiņu pret PiS valdības politiku organizēšanā.

Neviens Poliju nav spiedis stāties ES, tāpēc ir normāli, ja EK pajautā, vai viss notiek pareizi un saskaņā ar savienības noteikumiem, uzskata Blušs. Taču tālākais būs atkarīgs no tā, kā Varšava šo strīdu risinās, atzīmē politologs.

Līdz šim situācija no Polijas valdības puses ir ļoti labi un normāli novadīta, uzskata Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava. Premjerministres Beātas Šidlo janvārī notikusī uzstāšanās Strasbūrā bija labi sagatavota, argumentēta un bez politiskās apsaukāšanās, atzīme vēstnieks. Viņš paredz, ka arī turpmāk Polijas puse diskusijā ar ES institūcijām būs sagatavota un bruņojusies ar faktiem.

Cik liels ir eiroskepticisms

Jebkura valdības amatpersona noliegs, ka Polijas politikā ir eiroskepticisms, stāsta vēstnieks Kļava. Polijas prezidents ir skaidri norādījis, ka Polija ir un paliek neatņemama ES un NATO daļa, pamato diplomāts.

Taču Eiropas politikas dinamika un notikumu gaita var iegrūst viņus eiroskepticismā un antieiropas politikā Kšištofs Blušs

Protams, būdama astotā lielākā ekonomika ES, Polija apzinās, ka viņai ir teikšana un svars politikā, tāpēc svarīgos jautājumos Varšava uzstās uz savām nacionālajām interesēm, pasvītro Kļava.

PiS, tāpat kā Ungārijas premjers Viktors Orbans, pārstāv suverēnas valsts ideju, taču valdības cilvēki nekad neteiks, ka ir eiroskeptiķi, piekrīt Blušs. PiS arī nepieder tai politikai, ar ko Vakareiropā parasti asociē eiroskeptiķus.

Eiropas Parlamentā sēž arī tādi cilvēki, kas atklāti iestājas pret ES pastāvēšanu un tādas radikāli eiroskeptiskas partijas kā britu UKIP, Francijas Nacionālā fronte un vācu AfD, atskaites punktu iezīmē politologs.

Savukārt PiS vēlas ES pastāvēšanu un Polijas dalību tajā. Polijas konservatīvā partija ir pret ES federalizāciju un nevēlas, lai savienības institūcijas iejaucas suverēnu valstu darīšanās, PiS nostāju pret ES skaidro Blušs.

"Taču Eiropas politikas dinamika un notikumu gaita var iegrūst viņus eiroskepticismā un antieiropas politikā, kā to tagad dara migrācijas krīze un iespējamais negatīvais "Brexit" iznākums," brīdina Blušs. Tas Polijai liek justies tā, ka tai ir maz kopīgu interešu ar lielajām ES valstīm, bet vairāk ar mazajām, secina analītiķis.

Vienotā frontē pret Briseli

Jaroslavs Kačinskis neslēpj, ka apbrīno Ungārijas premjera Viktora Orbana un viņa partijas FIDESZ piekopto suverenitātes politiku. Orbana veiktās reformas un konstitūcijas labojumi, pakļaujot sev visu Ungārijas politisko sistēmu, Eiropai bija pārsteigums.

Iepriekš jaunās ES valstis tika uzskatītas par lielām eiroentuziastēm, bet tad parādījās Orbans, kurš vairo savu popularitāti un būvē politiku ar cīņu pret Briseli. Ungārijas gadījumā ES nevarēja darīt neko vairāk, kā vien paust bažas, nosodījumu un kritiku, bet reāla instrumenta, lai iejauktos, nebija.

Putins priecājas, ka poļi, cīnoties pret ES, dara viņa darbu Antons Bubiels

Lai nepieļautu Ungārijas scenārija atkārtošanos citur, tika radīta likuma varas pārbaudes procedūra. Tā dod dialoga iespēju ar Briseli un ļauj valstīm apdomāties un apturēt strīdīgas reformas, gan arī ļauj izvirzīt pietiekoši konkrētas pretenzijas. Polijas gadījums ir pirmais, kad jaunā procedūra tiek izmēģināta praksē. Eiropas Komisijas (EK) pārbaudes rezultātā Polija var zaudēt balsstiesības Eiropas Padomē.

Iespējamu jaunas ass rašanos ES iekšienē ilustrē Orbana paziņojums, ka Ungārija bloķēs jebkādas ES sankcijas pret Poliju.

Tādas ass veidošanās jau notiek, ir pārliecināts politologs Aleksandrs Smolars. Viņš ilustrē ar piemēru, ka Polijā jaunās valdības pirmajos mēnešos vizītē uzņemts Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons un Ungārijas Orbans. Kamēr Kamerona vizīte palikusi gandrīz nemanīta, plaši atainota Orbana tikšanās ar PiS līderi Jaroslavu Kačinski (un nevis premjerministri), kurā galvenā apspriestā tēma bijusi stratēģija attiecībās ar Briseli.

PiS valdības norobežošanās no Rietumvalstīm un attiecību pasliktināšana ar ES un Vāciju nozīmē Polijas nonākšanu izolācijā, kas galu galā ārpolitiski var ietekmēt arī plašāku reģionu, tostarp Baltiju, brīdina Smolars.

Cik zinu, Orbans ir pārāk gudrs, lai to darītu Bogdans Klihs

Polija grauj savu reputāciju Eiropā, uzskata "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Stašinskis. Valdība lieto daudz pret vāciešiem vērstas propagandas, sola nepakļauties "vācu dominancei Eiropā", bet Andžejs Duda prezidenta vēlēšanu kampaņā solīja, ka Polija nebūs daļa no ES vairākuma, viņš uzskaita.

Jau ir vērojama aktīvāka pozīcija reģionālajā sadarbībā, un valdība centīsies pastiprināt sadarbību ar Višegradas valstīm, Bulgāriju, Rumāniju, kā arī ar Baltijas un Skandināvijas zemēm, paredz Blušs.

PiS ideju par valstu kopību, kas Briselē iestātos par savām interesēm, atbalsta katoļu sociologs Gierehs. Austrumeiropā jāsadarbojas, lai Eiropas attīstība tiktu veidota ne tikai skatoties no Briseles, Berlīnes vai Parīzes perspektīvas un balstoties uz to vērtībām, bet arī tiktu ņemta vērā Rīgas, Zagrebas, Budapeštas vai Varšavas Eiropas attīstības vīzija, viņš uzskata.

Lai arī pastāv risks, ka šādas apvienības var iekļaut eiroskeptiskus elementus un tikt izmantotas par platformu ES kritikai un politikas ietekmēšanai, tāda iespējamība ir zema, uzskata Blušs.

Par ES iekšējām asīm ir arī citi viedokļi. Koalīcijas ES iekšienē padara to vājāku un nāk par labu konkurentiem, domā baltkrievu izcelsmes finanšu sektora darbinieks Antons Bubiels. "Putins priecājas, ka poļi, cīnoties pret ES, dara viņa darbu," stāsta Bubilels.

Mums Polijā ir tāds teiciens, ka piens jau ir izliets. Tas vienkārši jau ir noticis Kšištofs Blušs

PiS cer, ka, izmantojot bēgļu krīzi un citas problēmas, Centrāleiropā var izveidot neatkarīgu valstu apvienību, kas cīnītos pret Briseli par savām interesēm, skaidro Mincers. Vēl ir pāragri runāt, kas no tā sanāks, bet valdība centīsies šo ideju popularizēt ar dažādiem simboliskiem žestiem, sanāksmēm un runām par kopīgām vērtībām, paredz analītiķis.

Taču stabilu aliansi izveidot būs grūti, jo katrai no jaunajām ES dalībvalstīm ir atšķirīgas intereses, kā arī politiskā un ekonomiskā situācija, viņš atzīmē.

PO Senāta deputāts Klihs apšauba, cik patiesa ir Orbana brāļošanās ar Poliju un solījumi bloķēt jebkuras iespējamās sankcijas pret Poliju. "Cik zinu, Orbans ir pārāk gudrs, lai to darītu," stāsta senators. Orbans Polijas valdību atbalstīs tikai tad, ja tas būs izdevīgi viņa partijai un valdībai, paredz politiķis. Viņš arī paskaidro, ka Ungārijas valdības pārstāvji ārēji ir pilnīgi proeiropeiski, bet savu izdaudzināto eiroskeptiku izrāda tikai iekšpolitikā.

Neatkarīgi no tā, vai Polijas konservatīvajai valdībai izdosies izveidot reālu koalīciju ES politikas ietekmēšanai un kā beigsies EK izmeklēšana par likuma varu Polijā, vairāki "Delfi" aptaujātie ļaudis piekrīt, ka šie skandāli iedragā Polijas tēlu un pasliktinās attiecības ar Briseli.

"Mums Polijā ir tāds teiciens, ka piens jau ir izliets. Tas vienkārši jau ir noticis," atzīst Blušs, norādot, ka Polijas reputācija ir ievērojami iedragāta.

"Šis ir slikts laiks Polijai, slikts laiks opozīcijai un slikts laiks ekonomikai," secina opozīcijas partijas "Nowoczesna" deputāts Zembačinskis.


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

'Delfi' Polijā Lasāmgabali Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form