'Delfi' Polijā: Ja gribi valdīt – kontrolē medijus
Foto: Reuters/Scanpix

Pēdējo mēnešu laikā Eiropas politikā viena no centrālajām tēmām ir Polija, kurā pēc konservatīvās un bieži par eiroskeptisku uzskatītās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS; "Prawo i Sprawiedliwość") uzvaras oktobrī notikušajās vēlēšanās sākušās politiskas pārmaiņas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

PiS veidotā jaunā valdība dažu mēnešu laikā jau izpelnījusies "otras Ungārijas" reputāciju, kas vēlas pakļaut sev tiesas un medijus, un celt savu popularitāti ar "cīņu pret Eiropas Savienības (ES) diktātu". Polijas pilsētās tiek rīkoti ar PiS politiku neapmierināto ļaužu mītiņi demokrātijas atbalstam.

Starp valdības jau veiktajām reformām īpašu uzmanību izpelnījusies pretrunīgi vērtētā Konstitucionālās tiesas piecu tiesnešu nomaiņa un tiesas darbības noteikumu mainīšana, kā arī likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.

Tas izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā "valsts apvērsums" un Polijas "putinizācija". Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā - vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Procedūras rezultātā Poliju var sodīt ar balsstiesību atņemšanu Eiropas Padomē.

Portāls "Delfi" devās uz Poliju, lai klātienē gūtu ieskatu par valstī notiekošo.

1. daļa

2. daļa: Ja gribi valdīt – kontrolē medijus

Starp pretrunīgi vērtētajām jaunās PiS valdības ieviestajām izmaiņām, kas radījušas satraukumu daļā Polijas sabiedrības un izpelnījušās kritiku Briselē, viena no skaļākajām ir jaunā mediju likuma pieņemšana, kurš paplašina valdības kontroli pār sabiedriskajām raidorganizācijām.

Likums, kuru PiS valdība nekavējoties pēc tā stāšanās spēkā janvāra sākumā jau sākusi aktīvi realizēt dzīvē, dod tiesības finanšu ministram atcelt un iecelt Polijas TV un Polijas Radio vadošo personālu. Iepriekš tādas pilnvaras bija Nacionālajai raidorganizāciju padomei, kuru ievēlēja parlaments.

Viņi ir nomainījuši katru direktoru, redaktoru, priekšsēdētāju visos sabiedrisko medijo atzaros gan radio, gan televīzijā Pjotrs Stašinskis

Pret normatīvo aktu, kurš pēc kritiķu domām apdraud sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, 9. janvārī protestēt ielās izgāja tūkstošiem Polijas iedzīvotāju.

Polijas sabiedriskās televīzijas diviem galvenajiem kanāliem TVP1 un TVP2 pieder aptuveni 30% mediju tirgus. Mazāka popularitāte ir divām galvenajām sabiedriskajām radiostacijām – 18%. Sabiedrisko radio popularitātē apsteidz divi privātie kanāli.

Strauja kadru nomaiņa un nedrošība

Pamatojoties ar nepieciešamību panākt sabiedrisko mediju "neitralitāti, objektivitāti un uzticamību", PiS valdība sāka strauju TV un radio vadības, programmu vadītāju, redaktoru un žurnālistu atlaišanu, vietā ieceļot sev tīkamas personas.

"Viņi ir nomainījuši katru direktoru, redaktoru, priekšsēdētāju visos sabiedrisko medijo atzaros gan radio, gan televīzijā," stāsta PiS valdību asi kritizējošā Polijas lielākā laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis. Tāpat ir atlaisti zināmākie TV raidījumu vadītāji un politiskie reportieri. Atlaisti ir vairāki desmiti, bet to skaits vēl pieaugs, paredz avīžnieks.

Prezidents Andžejs Duda, ignorējot Eiropas Savienības (ES) paustās bažas, jauno mediju likumu parakstīja 7. janvārī. Jau nākamās dienas pēcpusdienā no Polijas Radio atlaisti uzreiz 20 cilvēki, bet TVP1 kanālā drīz mainījās gandrīz visa ziņu redakcija daži aizgāja paši, citus atlaida, portālam "Delfi" atklāja kāds Polijas sabiedriskajos medijos strādājošs žurnālists.

Kā kādreizējam nodevējam, viņam ir jāpierāda Kačinskim sava lojalitāte Pjotrs Stašinskis

To vietā nākuši maz zināmi personāži no labējiem medijiem. Žurnālistu vidū valdot nedrošības sajūta, daudzi, protestējot pret izmaiņām, ir aizgājuši no darba, bet citi baidās par savu amatu. Jebkura kritika un pat komentārs par medijos notiekošo var tikt uztverts kā nelojalitāte, skaidro žurnālists, kurš šī iemesla dēļ nevēlējās, lai tiek publicēts viņa vārds.

PiS no sabiedriskajiem medijiem izmet visus, kuriem nav tādi paši uzskati kā viņiem, ir pārliecināts viens no Polijā ietekmīgākajiem politikas analītiķiem Aleksandrs Smolars.

To, ka sabiedriskie mediji tagad kļūst par PiS partijas kontrolētiem instrumentiem, pret jauno valdību asi noskaņotais Stašinskis ilustrē ar piemēru, ka par sabiedriskās televīzijas vadītāju nozīmēts atklāts PiS atbalstītājs Jaceks Kurskis. Viņš ir pieredzējis politiķis, kurš darbojies septiņās partijās, savā laikā atšķēlies no PiS un tad atkal pievienojies.

Tāpēc mums tas bija jāmaina, lai garantētu plurālismu sabiedriskajos medijos Mihals Severinskis

"Kā kādreizējam nodevējam, viņam ir jāpierāda Kačinskim sava lojalitāte," Stašinskis pamato savu pārliecību, ka Kurskis ir ieinteresēts medija satura ietekmēšanā par labu savai partijai.

Savukārt par Polijas Radio vadītāju kļuvusi žurnāliste Barbara Staņislavčika, kuru "Gazeta Wyborcza" redaktora vietnieks sauc par PiS priekšvēlēšanu propagandisti. Žurnāliste braukājusi pa ārzemēm, lasot lekcijas par to, ka dzimuma lomu maiņa apdraud Polijas sabiedrību un multikulturālisms ir drauds poļu identitātei, uzsver kritiski noskaņotais Stašinskis.

Opozīcijā nokļuvušās iepriekšējās varas partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) Senāta deputāts Bogdans Klihs sarunā ar "Delfi" velk paralēles ar komunistu režīma laikiem, norādot, ka pirmo reizi kopš 1989. gada ir atgriezusies situācija, ka sabiedriskos medijus, ieceļot sev tīkamu vadību, pa tiešo kontrolē valdība.

Sola garantēt plurālismu

Publiskajos medijos iepriekš dominēja PO valdības intereses un trūka plurālisma, nepieciešamību veikt izmaiņas mediju likumā skaidro PiS senators Mihals Severinskis. Tāpat viedokļu dažādības trūkst arī privātajos masu informācijas līdzekļos, izņemot atsevišķus katoļu medijus, viņš papildina.

Mēs zinām, kas notika televīzijā un citos medijos astoņos PO varas gados. Mazākais, ko var teikt, kā tā bija propaganda, kas pārstāv vienu politisko iespēju Mihals Severinskis

"Tāpēc mums tas bija jāmaina, lai garantētu plurālismu sabiedriskajos medijos," Polijas Senāta telpās janvāra beigās notikušā sarunā ar portālu "Delfi" skaidro Severinskis, kurš ir arī tiesību profesors un kādreiz vadījis Zinātnes un izglītības ministriju.

Viņš arī norāda, ka Polijas privātie mediji pārsvarā pieder vācu kapitālam [ap 70% laikrakstu], kas nepārstāv Polijas intereses. "Vai tā ir normāla situācija? Vai vēlaties to savā valstī?" jautā senators.

Severinska viedoklis iekļaujas PiS un tās līdera Jaroslava Kačinska publiski paustajā nostājā, ka "svešs kapitāls Polijas mediju tirgū ir drauds valsts nacionālajām interesēm". Sevišķi PiS līderim nepatīk vācu īpašnieku mediji.Tāpēc kontrole pār sabiedriskajiem medijiem tiek pamatota arī ar nepieciešamību panākt informācijas balansu mediju tirgū.

Uz jautājumu, vai valdības iecelti un no tās faktiski atkarīgi mediju vadītāji patiešām nodrošinās plurālismu, nevis tikai PiS nostājas paušanu, Severinskis atbild cerīgi.

"Līdz šim ir plurālisms," viņš atbild, apstiprinot, ka arī turpmāk pilnībā tikšot garantēta viedokļu dažādība. Ne visi darbinieki ir atlaisti, bet atlaistie nekad nav bijuši ar politiku nesaistīti un neitrāli žurnālisti, pamato senators.

"Mēs zinām, kas notika televīzijā un citos medijos astoņos PO varas gados. Mazākais, ko var teikt, kā tā bija propaganda, kas pārstāv vienu politisko iespēju," apgalvo Severinskis.

Ja gribi valdīt, tev jābūt drošam, ka nav ienaidnieku TV un citos medijos Mihals Severinskis

Publiskie mediji pieder sabiedrībai, to misija ir kalpot sabiedrības interesēm un tās labumam, uzskata politiķis. Taču iepriekšējās valdības laikā televīzijā bijusi izplatīta prakse, ka žurnālists, kas saņem algu no valsts, saturu rada kā privāta uzņēmuma pārstāvis, produktu pēc tam pārdodot TV, un vēl papildus saņemot savu žurnālista algu.

Tāpēc ir jāmaina likums, lai sabiedriskais medijs patiešām būtu sabiedrisks, nevis darbinieki tajā strādātu kā privātuzņēmēji. Publiskie mediji faktiski ir kļuvuši privāti, skaidro Severinskis.

Tiek prognozēts, ka aprīlī vai maijā Polijā stāsies spēkā likums, kas mainīs sabiedrisko raidorganizāciju uzbūvi, un tie kļūs par Nacionālajiem medijiem. Tad arī būs redzama pilnīgāka aina, ko PiS vēlas panākt un cik vērienīgas būs pārmaiņas, portālam "Delfi" skaidroja analītiķis Kšištofs Blušs no Eiropas stratēģijas domnīcas Varšavā "demosEuropa".

Sabiedrisko mediju reforma un nosaukuma maiņa nav tikai ideoloģisks solis, kas norādīs uz to, ka Nacionālie mediji būs daudz patriotiskāki, uzskata Stašinskis. PiS tādā veidā vēlas iegūt juridisku pamatu atbrīvoties no ikviena netīkama žurnālista, vietā pieņemot tikai valdībai vēlamos, viņš paredz.

PiS reformās ir saskatāma arī pozitīva šķautne. TVP jaunais vadītājs Jaceks Kurskis pirmajā tikšanās reizē ar darbiniekiem informējis, ka valdība plāno palielināt sabiedrisko mediju finansējumu, kas ļautu realizēt kultūras programmas, kurām iepriekš draudēja slēgšana līdzekļu nepietiekamības dēļ. Tāpat paredzēts palielināt finansējumu ārzemju korespondentiem un izveidot jaunu ziņu kanālu "Poland24" angļu valodā, ziņo Polijas mediji.

Gribi valdīt – kontrolē medijus

"Ja gribi valdīt, tev jābūt drošam, ka nav ienaidnieku TV un citos medijos," īsumā situāciju Polijā pirms un pēc PiS uzvaras vēlēšanās paskaidro PiS senators Severinskis.

Plaši izmantots PiS arguments reformu nepieciešamībai ir norāde, ka iepriekšējā valdība mediju un citos svarīgos amatos arī virzīja savus cilvēkus, tāpēc tagadējai varai ir jādara tas pats, lai nodrošinātu savas politikas realizēšanu.

Vairāki "Delfi" aptaujātie eksperti atzīst, ka valdošās partijas vienmēr centušās kontrolēt medijus, virzot amatiem savus cilvēkus, taču pārmaiņas nekad nav bijušas tik straujas un pamanāmas. Ja PO valdības laikā cilvēki nomainīti pakāpeniski ilgākā laika posmā, tad PiS to izdarīja nekavējoties un ar plašāku vērienu.

Analītiķis Smolars norāda, ka PiS rīkojas daudz brutālāk, izmetot visus atšķirīgu uzskatu paudējus. Vairums sabiedrisko mediju cilvēku bija liberāli un kreisi noskaņoti, viņš atzīst, taču noteikti ne PO cilvēki, tic Smolars.

Tiklīdz kā ir valsts finansējums, kārdinājums kaut kādā veidā ietekmēt medijus būs vienmēr Ilgvars Kļava

Katra partija parasti cenšas pārņemt sabiedriskos medijus un drošības dienestus, skaidro konservatīvi liberālā laikraksta "Rzeczpostpolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Mihals Šuldžinskis.

Lai gan PO valdībai sabiedrisko raidsabiedrību vadības pārņemšanai bija nepieciešami trīs gadi, tas lielā mērā tik ilgi noticis tikai tāpēc, ka viņi vienkārši nav varējuši to izdarīt, kamēr Polijas prezidents bija PiS tagadējā līdera Jaroslava Kačinska dvīņubrālis Lehs Kačinskis, uzskata Šuldžinskis.

Kad Lehs Kačinskis 2010. gadā gāja bojā aviokatastrofā Smoļenskā, PO valdība no sabiedriskajiem medijiem izmetusi visus konservatīvos žurnālistus. Tiesa, tas noticis aptuveni pusgada laikā, nevis pirmajos divos valdības mēnešos (kā PiS gadījumā), atzīst žurnālists. "PiS dara to pašu, tikai daudz neglītākā veidā," teic Šuldžinskis.

"Tiklīdz kā ir valsts finansējums, kārdinājums kaut kādā veidā ietekmēt medijus būs vienmēr," sarunā ar "Delfi" Varšavā teoretizē Latvijas vēstnieks Polijā Ilgvars Kļava. Polija šai ziņā nav unikāla, viņš paskaidro, tāpēc PiS centieni pārņemt sabiedriskos medijus nav uzskatāmi par pamatu lielam satraukumam.

Svarīgāks demokrātijas rādītājs un nopietna robežšķirtne ir privāto mediju stāvoklis – vai tie ir neatkarīgi un var brīvi atainot politisko situāciju, uzskata diplomāts. Vai Polijas privātos medijus var pakļaut? "Es domāju, ka nevar," viņš atbild, izceļot poļu tautas neatkarīgo dabu, nebaidīšanos apšaubīt un uzdot jautājumus par itin visu.

Arī Smolars piekrīt, ka PiS rokās nebūs informācijas monopols, jo nav iespējams kontrolēt privātos medijus, kas Polijā ir samērā spēcīgi. Turklāt prese ir neatkarīga un kritiska pret valdību. Taču valstij piederošos medijus viņi grib kontrolēt ideoloģiski un normatīvi, atzīmē politologs.

Lai arī katra valdība kaut kādā veidā centusies ietekmēt medijus, šoreiz galvenā atšķirtība ir tā, ka tas darīts ar jauna likuma palīdzību, kurš izslēdz citas iespējas, atzīmē politiskais analītiķis Tomašs Mincers, kurš sadarbojas ar PO pietuvinātu domnīcu "Pilsoniskais institūts".

Es pat nevaru vairs to skatīties, pārslēdzam citu staciju Božena Dolegovska-Visocka

"Tas varēja notikt un notika, ka iepriekšējā valdība neievēroja likuma prasības attiecībā uz mediju vadības iecelšanu, taču viņi nekad nemēģināja mainīt likumu," līdzīgu uzskatu pauž "demosEuropa" politologs Blušs.

Ja iepriekš politiķiem vismaz formāli bija jāpielāgojas demokrātijas noteikumiem, cenšoties panākt savu cilvēku atzīšanu par piemērotākajiem un izkārtot iebīdīšanu publisko raidsabiedrību vadībā, tad tagad vairs nav jāizliekas, jo jau likumā noteikts, ka amatpersonas izvēlās finanšu ministrs.

PiS izmanto lielisko situāciju, ka viņu rokās ir parlaments, valdība un prezidenta postenis. Analītiķis Blušs to sauc par vairākuma tirāniju.

"Tagad PiS ciniski pasaka, ka citi neievēroja likumu, bet mēs mainīsim likumu, lai darītu to pašu ko citi, tikai nu jau likumīgi," ieskicē politologs. Normatīvo aktu mainīšanu PiS pamato kā priekšnosacījumu partijas programmas izpildīšanai, viņš piebilst.

PiS dara to pašu, tikai daudz neglītākā veidā Mihals Šuldžinskis

Kamēr vairākums "Delfi" aptaujāto ekspertu nesaskata tiešus draudus Polijas privātajiem medijiem, pesimistiskāks ir lielākais PiS kritiķis "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis.

"Gazeta Wyborcza" gadījumā valdība mēģina atņemt laikrakstam iespēju publicēt valdības apmaksātos paziņojumus par konkursiem, izsolēm un citiem likumā noteiktajiem gadījumiem – tie turpmāk būs internetā un PiS atbalstošajos medijos, apgalvo Stašinskis.

Tāpat tiekot izdarīts spiediens uz valsts uzņēmumiem un iestādēm, lai tās nereklamējas privātajos medijos. "Tas ir veids, kā atņemt ienākumus un vājināt ekonomisko pozīciju," stāsta Polijas lielākā drukātā laikraksta pārstāvis.

Valdības rokās arī ir iespēja ar regulatora palīdzību uzlikt medijiem brangus naudassodus par dažādiem pārkāpumiem. Tā ir iespēja izdarīt lielu spiedienu, brīdina galvenā Kačinska politiku kritizējošā laikraksta darbinieks.

Satura pārvērtības

"O, jā! Acīmredzamas un tūlītējas," Blušs atbild uz jautājumu, vai pēc kadru izmaiņām ir jau redzamas pārmaiņas sabiedrisko mediju saturā. Notikusi TV personību nomaiņa, kā arī saturs un notikumu interpretācija, viņš paskaidro.

"Es pat nevaru vairs to skatīties, pārslēdzam citu staciju," emocionāla ir apdrošināšanas nozares laikraksta izdevēja Božena Dolegovska-Visocka, kura arī ir aktīva iniciatīvas grupas KOD rīkoto demokrātijas atbalsta mītiņu dalībniece.

TV saturā mainās nianses, tonis un būtība, viņa skaidro. Protams, ne viss ir mainīts, paliekot arī neskartas programmas, sevišķi nepolitiskās.

Stašinskis nepiekrīt PiS pārstāvju paustajam, ka pirms izmaiņām sabiedriskajos medijos bijusi tika PO propaganda. Viņš pasvītro, ka publiskajā televīzijā rādīta pat dokumentālā filma, kurā izvirzīta PiS ideoloģijai tuva teorijas, ka 2010. gada Smoļenskas aviokatastrofa ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina un PO toreizējā premjerministra Donalda Tuska darbs.

Apgalvojumam par to, ka iepriekš valsts raidorganizācijas nodarbojušās tikai ar PO propagandu, nepiekrīt arī "Delfi" avots Polijas sabiedriskajos medijos. Žurnālists uzskata, ka mediji bijuši objektīvi, turklāt, plaši ziņojot par PO noklausīšanās skandālu un izceļot valdības nevarību, tie pat veicinājuši PiS nākšanu pie varas.

Tiesa, nevar arī teikt, ka PO varas gados sabiedriskajiem medijiem nebija nekāda sakara ar politiku – ietekme uz saturu bija tāpat, izceļ Polijas otras lielākās avīzes "Rzeczpostpolita" nacionālo ziņu redaktors Šuldžinskis.

Tagad pēc pārmaiņām plurālisms publiskajā televīzijā aug. Tiek aicināti cilvēki, kuri iepriekš netika laisti ēterā Pāvels Gierehs

Satura analīze liecina, ka prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā no PO nākušais Broņislavs Komorovskis (iepriekšējais prezidents) prezentēts četras reizes biežāk nekā PiS izvirzītais Andžejs Duda, ar piemēru ilustrē Šuldžinskis.

Pēc parlamenta vēlēšanām sabiedrisko mediju saturs palicis ļoti kritisks pret jauno valdību. Medijiem ir jābūt kritiskiem, atzīst Šuldžinskis, taču iepriekš pret PO tāda kritika neesot bijusi. Saturs, lai arī ne ļoti atklāti, pirms tam bijis par labu PO.

Tagad mediji pagriezušies par 180 grādiem valdība tiek attēlotā kā labākā pasaulē, bet Eiropas Savienības (ES) kritika kā nepamatota, par nesenajām izmaiņām stāsta redaktors.

Viņi gribēja man samaksāt! Es atteicos pieņemt naudu Aleksandrs Smolars

Arī politologs Smolars pasvītro, ka pazudusi varai veltītā kritika. Bet, ja ir kāda ļoti svarīga, bet valdībai netīkama lieta, tā parādās tālāk no ziņu lentas sākuma, vai arī tiek pasniegta parastam cilvēkam nesaprotamā veidā, viņš stāsta.

Analītiķis uzskata, ka medijos darbojas neformāla cenzūra, lai gan noteiktās programmās ir saglabāta viedokļu dažādība. Smolars stāsta, ka uzaicināts uz kādām TV debatēm, kur atklājies, ka ieviesta nekad iepriekš nebijusi lieta – samaksa diskusijas dalībniekiem par piedalīšanos.

"Viņi gribēja man samaksāt! Es atteicos pieņemt naudu," stāsta politikas eksperts, skaidrojot, ka tā būtībā var tikt uzskatīta par diskusijas dalībnieku uzpirkšanu.

Ne visi "Delfi" aptaujātie poļi ir tik kritiski pret jauno mediju saturu. Līdzīgās domās ar PiS senatoru Severinski, kurš uzskata, ka ar kadru reformām izdodas nodrošināt mediju plurālismu, ir arī katoļu sociologs Pāvels Gierehs.

Jāņa Pāvila II domas centrā strādājošais speciālists izmaiņas sabiedrisko mediju saturā vērtē pozitīvi. "Tagad pēc pārmaiņām plurālisms publiskajā televīzijā aug. Tiek aicināti cilvēki, kuri iepriekš netika laisti ēterā", viņš stāsta. Turklāt tie ir ne tikai labējas pārliecības cilvēki, bet arī kreisie un liberāļi, viņš atzīmē.

Cits valdības tēls un ļaunā Vācija

To, ka valdības tēls valsts finansētajās raidorganizācijās pēc PiS ieviestajām personāla izmaiņām ir pilnībā mainījies, apliecina arī "Delfi" aptaujātais Polijas sabiedrisko mediju žurnālists.

Avots stāsta, ka atlaisto vietā nākuši dažādi labējās pārliecības žurnālisti. Mainījušies eksperti, kas komentē situāciju daļa no tiem nav pazīstami vai pārstāv iepriekš nedzirdētas organizācijas un augstskolas. Valdības tēls spēji uzlabojies, bet Eiropas Komisijas (EK) interese par likuma varas ievērošanu Polijā atainota jau daudz mierīgākos toņos, nekā tas darīts līdz tam.

Uzsvaru maiņu ilustrē piemērs, ka informācijai par starptautiskās reitingu aģentūras "Standard&Poor's" (S&P) lēmumu pazemināt Polijas ilgtermiņa kredītreitingu, ziņās bija veltītas vien pāris sekundes, izceļ žurnālists.

Savukārt divas opozīcijas partijas PO un "Nowoczensa" tiekot attēlotas kā augstprātīgi strīdnieki, kas nevēlas kompromisu un skrien sūdzēties uz Briseli.

Krasi mainījusies attieksme pret Polijas lielāko ekonomisko partneri – no galvenā Varšavas sabiedrotā Eiropas Savienībā Berlīne kļuvusi par ļaunāko ienaidnieku, apraksta žurnālists. Iepriekšējā valdība tiek apsūdzēta par to, ka ārpolitikā tikai pakalpojusi Vācijas vēlmēm, spilgtākās satura izmaiņas raksturo žurnālists.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

'Delfi' Polijā Eiropas Komisija Eiropas Savienība Jaroslavs Kačiņskis Lasāmgabali Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form