'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: AFP/Scanpix

Pēdējo mēnešu laikā Eiropas politikā viena no galvenajām tēmām ir Polija, kurā pēc konservatīvās un bieži par eiroskeptisku uzskatītās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS; "Prawo i Sprawiedliwość") uzvaras oktobrī notikušajās vēlēšanās sākušās politiskas pārmaiņas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

PiS veidotā jaunā valdība dažu mēnešu laikā jau izpelnījusies "otras Ungārijas" reputāciju, kas vēlas pakļaut sev tiesas un medijus, un celt savu popularitāti ar "cīņu pret Eiropas Savienības (ES) diktātu". Polijas pilsētās tiek rīkoti ar PiS politiku neapmierināto ļaužu mītiņi demokrātijas atbalstam.

Starp valdības jau veiktajām reformām īpašu uzmanību izpelnījusies pretrunīgi vērtētā Konstitucionālās tiesas piecu tiesnešu nomaiņa un tiesas darbības noteikumu mainīšana, kā arī likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.

Tas izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā "valsts apvērsums" un Polijas "putinizācija". Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā – vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Procedūras rezultātā Poliju var sodīt ar balsstiesību atņemšanu Eiropas Padomē.

Portāls "Delfi" devās uz Poliju, lai klātienē gūtu ieskatu par valstī notiekošo.

1. daļa Kā PiS ieguva varu

2. daļa Cīņa par medijiem

3. daļa Kā paralizēt Konstitucionālo tiesu

4. daļa: 500 zlotu bērnu pabalsts un nodokļi

5. daļa: Cik skeptisks ir eiroskepticisms

6. daļa: Nenotikusī 'putinizācija' un katolis gaļēdājs

Ātrums un vēriens, kādā Polijas jaunā valdība ķērās pie varas pamatu nostiprināšanas, pārsteidza ne tikai pašus poļus, bet arī Eiropu. Tas rosināja diskusijas un bažas par Polijas demokrātijas likteni un pamudināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu nākt klajā ar skarbo atziņu, ka Polijā notiek "Eiropas politikas putinizācija" - Krievijas prezidenta Vladimira Putina stilā vadāmas demokrātijas veidošana.

Kritikas un bažu iemesls ir ne tikai Konstitucionālās tiesas reformēšana, kas pēc oponentu domām faktiski ir paralizējusi šo iestādi, un sabiedrisko raidorganizāciju vadītāju, kā arī žurnālistu nomaiņa, bet arī citas pārmaiņas. Starp tām izceļams jauns policijas un drošības iestāžu darbības likums, kas noteiktos gadījumos atļauj policijas priekšniekiem bez tiesas akcepta un uzraudzības veikt cilvēku noklausīšanos, novērošanu un interneta kontroli.

PiS ir mainījusi kārtību, kādā pieņemami vadošie valsts civilā dienesta darbinieki. Ja agrāk vismaz formāli (kandidātu konkursi un eksāmeni faktiski bijusi fikcija) bija jāvērtē cilvēka piemērotība amatam un jāpārbauda viņa spējas, tad tagad izvēle par amatpersonu iecelšanu pilnībā ir valdības rokās.

Tas nozīmē, ka tiek sagrauta no Rietumiem pārņemtā sistēma, kura dod iespēju saglabāt valsts darbinieku nepolitiskumu un neatkarību. Tā vietā valdošās partijas rokās tiek ielikts spēcīgs ietekmes instruments, uzskata Polijā pazīstamais politologs Aleksandrs Smolars.

Likums ļauj valdībai nomainīt aptuveni 15 000 vadītāju un direktoru, bez konkursu rīkošanas ieceļot amatos partijas lojālistus, brīdina valdībai kritiskā laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Pjotrs Stašinskis. Ja nomaina vadītājus, pārējie darbinieki ir viegli pakļaujami, viņš paskaidro.

Pjotrs Stašinskis
Foto: DELFI

Ģenerālprokurors un tieslietu ministrs vienā personā

Opozīcijas bažas rada arī likums, kas apvieno ģenerālprokurora un tieslietu ministra amatu, kā arī dod iespējas valdībai atlaist un pieņemt prokurorus. Tas nozīmē, ka tieslietu ministram, kurš ir politiska figūra, būtu iespēja iegūt informāciju par dažādu lietu izmeklēšanas gaitu.

Pirms tam ģenerālprokurors varēja baudīt neatkarību, taču amatu sapludināšana rada bažas, ka valdība cenšas kontrolēt jaunas publiskās dzīves jomas, uzskata opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) senators Bogdans Klihs.

Viņš bija neatkarīgs, bet ar sasietām rokām Mihals Šuldžinskis

Vismaz 300 augsta ranga prokurori (Polijā pavisam ir ap 6000 prokuroru) jauno reformu dēļ ir nolēmuši doties pensijā, jo nevēlas kļūt par instrumentiem PiS tieslietu ministra rokās, atsaucoties uz "Gazeta Wyborcza" rīcībā esošo informāciju, apgalvo Stašinskis.

Polijas otra lielākā laikraksta "Rzeczpostpolita" nacionālo ziņu nodaļas galvenais redaktors Mihals Šuldžinskis atgādina, ka ģenerālprokurora un tieslietu ministra amats Polijā bija apvienots 21 gadu, līdz PO valdība 2010. gadā šos amatus šķīra.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: DELFI

Tas padarīja ģenerālprokuroru neatkarīgu, bet nevarīgu, jo viņam nebija varas atlaist prokurorus pat tad, ja tika pierādīts, ka tie strādā slikti, skaidro žurnālists. "Viņš bija neatkarīgs, bet ar sasietām rokām," ilustrē Šuldžinkis.

Liels trieciens reformētās prokuratūras prestižam bija 2010. gada Smoļenskas aviokatastrofa, kurā gāja bojā prezidents Lehs Kačinskis. Iestādes nespēja līdz šim brīdim tikt galā ar katastrofas izmeklēšanu parāda tās neefektivitāti, uzsver Šuldžinskis.

Viņaprāt nav svarīgi, vai šie amati ir apvienoti, vai nē, bet gan tas, kādi ir darbības noteikumi. Ja ģenerālprokurors ir politiķis, viņam nevajadzētu būt tiesībām redzēt katra pakļautā prokurora izmeklēšanas dokumentus, viņam jābūt informētam par lietām, bet ne konkrētiem uzvārdiem un izmeklēšanas detaļām, uzskata Šuldžinskis.

Dažādu modeļu iespējamību atzīst politologs Smolars, norādot, ka ir arī citas demokrātiskas valstis, kur šie amati ir saistīti. Taču jāņem vērā arī konteksts. Šāda sistēma var droši funkcionēt valstīs ar dziļām demokrātijas tradīcijām, kur ministrs pat ne uz sekundi neiedomāsies par iejaukšanos, atzīmē Smolars. Taču Polijā, kur gadu desmitiem valdījis komunistu režīms, pastāv draudi šādas sistēmas izmantošanai politiskās interesēs.

Viņi spiež opozīciju līdz pašam galam Kšištofs Blušs

Prokuroram ir jāzina, kāda ir varas politiskā līnija, bet augtākā vara nedrīkst iejaukties lietās un izmantot institūciju šauriem politiskiem mērķiem. Tāpēc amatu atdalīšana bija progress, ir pārliecināts politologs.

Vai notiek "putinizācija"

Polijas politikā notiekošos procesus var skaidrot dažādi, taču "Delfi" aptaujātie cilvēki vienprātīgi atzīst, ka Šulca salīdzinājums ar Putina Krieviju ir pārspīlējums.

Politiskā retorika pieprasa karstumu un augstas emocijas, bet tas ir pārspīlēti, un nekāda putinizācija šajā valstī nenotiek Kšištofs Blušs

Polijā notiek politiskā cīņa, kurā skaidri redzams konflikts starp divām partijām – PiS un PO, skaidro domnīcas "demosEuropa" politiskais analītiķis Kšištofs Blušs. Tas pats par sevi nav nekas neparasts un ārkārtējs, viņš norāda, taču PiS izmanto savu vairākumu parlamentā, realizējot savu varu līdz demokrātijas labāko tradīciju galējai robežai. "Viņi spiež opozīciju līdz pašam galam," secina Blušs.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: Publicitātes attēli

To varētu saukt par sava veida vairākuma tirāniju, ir vērojama negatīva tendence, bet argumenti, ka demokrātija tiek grauta, ir pāragri un pārspīlēti, turpina politologs. "Politiskā retorika pieprasa karstumu un augstas emocijas, bet tas ir pārspīlēti, un nekāda putinizācija šajā valstī nenotiek," teic Blušs.

Iespējams, ka ir vērojama pāreja no liberālās demokrātijas uz tās neliberālo formu, kad starp demokrātiski notikušām vēlēšanām varu vairs neinteresē konstitucionālā kārtība, pieļauj Blušs.

Polija nekad nebūs tāda kā Krievija, nekad Božena Dolegovska-Visocka

"Putinizācija ir pārspīlējums. Polija nekad nebūs tāda kā Krievija, nekad," piekrīt apdrošināšanas nozarei veltīta laikraksta vadītāja un brīvmūrnieku ložas locekle Božena Dolegovska-Visocka, atzīstot, ka antidemokrātiskas tendences Polijā gan ir novērojamas.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: DELFI

Ja citām partijām demokrātija bija kā galds, uz kura veikt savu darbību, tad PiS pārkārto ne tikai to, kas atrodas uz galda, bet maina arī pašu mēbeli, salīdzina politoloģijas doktore.

"Neviens nezina nākotni. Ir sarežģīti paredzēt, cik nopietni ir draudi demokrātijai. Draudu elementi ir noteikti," atzīst Smolars, kuram arī nepatīkot Polijas salīdzinājums ar Putina Krieviju. Viņš paskaidro, ka Krievijā, atšķirībā no Polijas, nav politiskās pluralitātes un nav iespējama pret Putinu noskaņotas partijas uzvara vēlēšanās.

Tiek būvēta autoritāra vienpartijas valsts Pjotrs Stašinskis

Tuvāks ir salīdzinājums ar Ungārijas premjera Viktora Orbana radīto sistēmu, kas lielā mērā kalpo kā paraugs PiS līderim Kačinskim, taču arī te ir būtiskas atšķirības, norāda Smolars.

Orbans pie varas nāca pēc pilnīgas kreiso un liberāļu kompromitācijas un ļoti sliktā ekonomiskā situācijā, kamēr Polijā ekonomiskais stāvoklis ir labs, skaidro politikas eksperts. Orbana partija "Fidesz" parlamentā ieguva konstitucionālo vairākumu, kas ļauj mainīt pamatlikumu, kamēr PiS tādas iespējas nav.

Domāju, ka mums nebūs diktatūra, bet daudz autoritārākas sistēmas elementi Aleksandrs Smolars

Ja aplūko Orbana "Fidesz" vēsturi, tad tajā var redzēt Kačinska plānus, uzskata opozīcijas partijas "Nowoczesna" deputāts Vitolds Zembačinskis. Lai arī PiS nepietiek deputātu balsu konstitūcijas labošanai, viņi varētu apvienoties ar parlamentā iekļuvušo politisko kustību "Kukiz'15", ko vada dziedātājs Pāvels Kukizs. Tad atliktu dabūt klāt vien niecīgu balstu skaitu no citu partiju deputātiem, teoretizē Zembačinskis.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: DELFI

Pjotrs Stašinskis atzīmē, ka Kačinskis jau ir sācis runāt par vēlēšanu sistēmas maiņu, kā jau ir rīkojies Orbans. "Fidesz" mainīja vēlēšanu apgabalu robežas tā, lai nodrošinātu uzvaru 2014. gada vēlēšanās (sistēmā, kas paredz visas apgabala balsis nodot par to partiju, kas šajā apgabalā iegūst vairākumu), skaidro Stašinskis. "Esmu pārliecināts, ka viņi mainīs vēlēšanu likumu," paredz PiS valdības kritiķis.

"Tiek būvēta autoritāra vienpartijas valsts," pesimistisks ir Stašinskis. Mazāk kategorisks ir politologs Smolars. "Domāju, ka mums nebūs diktatūra, bet daudz autoritārākas sistēmas elementi," viņš prognozē.

Ir Šidlo kundze, Dudas kungs, bet visi zina, ka viņi nespēlē nekādu lomu Aleksandrs Smolars

Vairāki "Defi" aptaujātie procesu vērotāji norāda, ka īstā vara ir PiS līdera Jaroslava Kačinska, nevis prezidenta Andžeja Dudas un premjeres Beātas Šidlo rokās.

"Ir Šidlo kundze, Dudas kungs, bet visi zina, ka viņi nespēlē nekādu lomu," stāsta Smolars. Ja prezidents vēl teorētiski varētu būt neatkarīgs, tad premjere ir pilnībā atkarīga no Kačinska, kurš ar parlamenta vairākumu viņu var viegli nomainīt, pamato analītiķis.

Kačinskis, nebūdams ne premjers, ne prezidents, pieņem valstiski svarīgus lēmumus viņu vietā, tajā pašā laikā nebūdams par tiem nekādā veidā atbildīgs konstitūcijas priekšā, jo ir parasts deputāts, norāda Zembačinskis.

Ārpus valdības ir Kačinskis, kuram ir totāla vara bez atbildības Aleksandrs Smolars

"Ārpus valdības ir Kačinskis, kuram ir totāla vara bez atbildības," līdzīgi domā arī Smolars, kurš šajā sistēmā saskatot atsevišķus Komunistiskās partijas elementus.

Kačinska pilnīgo respekta trūkumu pret citiem viedokļiem un opozīciju deputāts Zembačinskis pamato ar piemēru, ka viņa pārstāvētās partijas "Nowoczesna" līderim Rišardam Petru netiek dota iespēja satikties ar PiS vadoni Kačinski.

PiS senators Mihals Severinskis, komentējot valdībai veltīto kritiku par demokrātijas apdraudēšanu, atbild īsi: "Ja nebūtu demokrātijas, vai tu vari iedomāties protestus ielās?" Ar to viņš domā pilsoniskās iniciatīvas grupas Demokrātijas aizsardzības komiteja (KOD) Polijas pilsētās rīkotās demonstrācijas pret jaunās varas rīcību.

Ja nebūtu demokrātijas, vai tu vari iedomāties protestus ielās? Mihals Severinskis

Valdībai veltītajai kritikai par demokrātijas trūkumu nepiekrīt arī katoļu sociologs Pāvels Gierehs no Jāņa Pāvila II domas centra. "Ja tagad ir kāds demokrātijas trūkums, tad tas ir tikai spoguļattēls tam, kas notika iepriekš," viņš teic. Taču tad neviens pret valdību protestēt ielās nav gājis.

Jaunā valdība tagad galvenokārt cenšas daļēji labot situāciju, ko astoņos gados Polijā izveidojusi iepriekšējā vara, viņš uzskata. Iespējams, dažreiz tas notiek par strauju, atzīst Gierehs.

Ja tagad ir kāds demokrātijas trūkums, tad tas ir tikai spoguļattēls tam, kas notika iepriekš Pāvels Gierehs

Notiekošās pārmaiņas pozitīvi vērtē pensionēts pāris Lehs Ječmiks un Magdalēna Travinska-Ječmika, kuri dzīvo Varšavas Žoliboržas rajonā – tajā pašā, kur arī PiS līderis Jaroslavs Kačinskis.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: DELFI

Lehs uzskata, ka pārmaiņas ir labā virzienā, bet notiekošais ir normāla politiskā cīņa. Polijai, viņaprāt, ir jāveido jauna diplomātija un vairāk jādraudzējas ar Višegradas grupas valstīm. Kačinskis ir izveidojis labu un spējīgu valdību, uzskata sirmgalvji.

Polis, katolis, gaļēdājs

Sava veida PiS konservatīvisma raksturojums ir jaunās valdības ārlietu ministra Vitolda Vaščikovska nu jau slavenā intervija vācu žurnālam "Bild", kurā politiķis neviennozīmīgi izteicās par velosipēdistiem un veģetāriešiem. Lai gan Vaščikovskis vēlāk paziņoja, ka riteņbraucēju un veģetāriešu pieminēšana bija joks, viņa teiktais jau ir aizgājis tautās un tiek ironizēts, ka velobraucēji un gaļas nelietotāji nevar būt kārtīgi poļi.

"Iepriekšējā valdība īstenoja kreisā spārna konceptu, it kā pasaulei, izmantojot marksisma modeli, būtu jādodas tikai vienā virzienā: uz rasu un kultūru sajaukšanos, velosipēdistu un veģetāriešu pasauli, kurā lieto tikai atjaunojamos enerģijas avotus un apkaro visas reliģijas izpausmes. Tam nav nekā kopīga ar tradicionālajām poļu vērtībām.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: AP/Scanpix

Tas ir pret to, kas ir vairuma poļu sirdīs: tradīcijas, vēsturiskā apziņa, mīlestība pret savu zemi, ticība Dievam un normāla ģimenes dzīve starp vīrieti un sievieti," teicis Vaščikovskis.

Lai arī tas bijis joks, saturs atklāj PiS konservatīvisma simbolus - polis ir katolis, kurš ēd kartupeļus, kotleti un kāpostus, – uzskata Dolegovska-Visocka. Kačinska partijas politiku viņa dēvē par radikālu katolisku konservatīvismu, kas iet roku rokā ar baznīcu, un kurā viss jaunais un svešais tiek uzskatīts par sliktu. "Polijā ir tāds joks, ka pie visa vainīgi brīvmūrnieki, ebreji un velosipēdisti," sieviete smej par PiS politiku.

Mēs tagad lietojam saukli, ka esam velosipēdisti un veģetārieši Kuba Dira

KOD jaunatnes grupas aktīvists Kuba Dira ministra komentārus sauc par absurdiem un apvainojošiem. "Mēs tagad lietojam saukli, ka esam velosipēdisti un veģetārieši," viņš stāsta. Vaščikovskis sevi parādīja kā ksenofobu un atklāja sabiedrību šķeļošo valdības līniju, uzskata 22 gadus vecais jaunietis.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: DELFI

Pavisam skarbs ir politologs Smolars. "Idiots, viņš ir idiots!" atklāti izsakās analītiķis, turpinot, ka ar šādiem izteicieniem ministrs apvaino veselas tautas, jo, piemēram, visa Nīderlande brauc ar velosipēdiem.

Stašinskis, kurš sarunas laikā smēķē, turpu šurpu staigādams pa savu kabinetu, uzskata, ka izteikums no ministra puses bija stulbs joks, bet kopumā teiktais bijis vērsts pret multikulturālismu, ar velosipēdistiem un veģetāriešiem apzīmējot sabiedrības liberālo daļu.

"Viņi vēlas radīt jaunu cilvēku. Tradicionālu katoļu nacionālistu," teic Stašinskis.

Kritiķi norāda, ka Polijā, kur katoļticīgo īpatsvars ir lielāks nekā citur Eiropā, spēcīgs PiS atbalstītājs ir Katoļu baznīca.

Viņi vēlas radīt jaunu cilvēku. Tradicionālu katoļu nacionālistu Pjotrs Stašinskis

Neilgi pēc PiS uzvaras valdība budžetā paredzējusi 20 miljonus zlotu (4,6 miljoni eiro) finansējumu Baznīcas Universitātei, stāsta opozīcijas deputāts Zembačinskis, kurš šajā solī saskata valdības pateicību baznīcai. No baznīcu kancelēm bieži var dzirdēt politiskus sprediķus, viņš apgalvo.

"Mēs neesam pret baznīcu, bet pret politiku baznīcā," skaidro deputāts, norādot, ka tas nāk par sliktu pašai reliģiskajai organizācijai.

Lielai daļai poļu katoļu nemaz nepatīk baznīcas iejaukšanās politikā un viņi neklausās tās morālē par seksuālajām attiecībām, par spīti tam, ka visumā Polijas sabiedrība ir konservatīva, norāda Smolars.

Bez kristietības nebūtu Eiropas, nebūtu tās gara Pāvels Gierehs

Baznīcas lomu aizstāv ticīgais sociologs Gierehs. "Es negribu teikt, ka Katoļu baznīca piedalās politiskajā cīņā tādā pašā veidā kā mediji, jo tas tā nav. Bīskapi nav politiskie aktori, bet katolicisms un baznīcas sociālā mācība pieprasa katoļiem darīt sociālo darbu. Iesaistoties sociālajā dzīvē, sanāk iesaistīties arī politikā," viņš stāsta.

Baznīcai ir svarīga attieksme pret morāles lietām, kas saistītas ar ģimenes un cilvēka dzīvi, paskaidro Gierehs. Viņš arī pamato kristietības lomu Eiropas identitātē, kas balstīta grieķu filozofijā, romiešu likumos un kristietības personālismā. "Bez kristietības nebūtu Eiropas, nebūtu tās gara," viņš skaidro.

Taču Rietumvalstis esot redzami izlēmušas doties multikulturālisma virzienā, kas nozīmē savas identitātes samazināšanu. "Ja mēs zaudēsim identitāti, nebūs ne vien Latvijas un Polijas, bet arī Vācijas un Eiropas. Ja mēs gribam Eiropu, mazajām valstīm ir jāsaglabā sava identitāte," stāsta Gierehs, kura darba vietā Jāņa Pāvila II domas centrā Varšavā uz galda stāv atlasītas grāmatas par Jāni Pāvilu II latviešu valodā.

'Delfi' Polijā: 'Putinizācija' un katolis gaļēdājs
Foto: DELFI

"Vajag stipru valsti – vienotu valodu un reliģiju, citādi būs beigas demokrātijai," līdzīgu uzskatu pauž pensionēts tulkotājs Lehs Ječmiks.

Viņš arī pilnībā atbalsta valdības centienus kontrolēt sabiedrisko mediju vadību, norādot, ka vairums preses izdevumu, tostarp sieviešu žurnāli, ir vācu rokās.

"Ietekme uz sievietēm ir ietekme uz nākotni," teic Lehs, paužot aizdomas, ka mērķis ar šiem žurnāliem ir padarīt polietes "tikpat stulbas kā vācietes". PO valdība Poliju ir padarījusi par Vācijas koloniju, viņš uzskata.

Es kaunos par šo valdību. Ne par Poliju, bet valdību Vitolds Zembačinskis

PiS komunikācijas iezīme, uz ko norāda vairāki "Delfi" aptaujātie cilvēki, ir ienaidnieku diskursa izmantošana. Vācijai šai retorikā ir viena no galvenajām lomām, lai gan abām valstīm ir cieša ekonomiskā sadarbība. Par ienaidniekiem tiek mālēti arī kreisie, ES, Krievija un valdības kritiķi.

"Es kaunos par šo valdību. Ne par Poliju, bet valdību. Mēs zaudējam labākas izaugsmes iespējas, labākas pozīcijas un laužam savienības solidaritāti, kas Polijai ir ļoti svarīga," stāsta "Nowoczesna" deputāts Zembačinskis, kurš uzskata par nepareizu retorikas vēršanu pret Vāciju, kurai ir nozīmīga loma Polijas ekonomikā.

Esmu pilnīgi drošs, ka četros gados izmaiņas būs tik dziļas, ka Polijas sabiedrība sašķelsies divās daļās Vitolds Zembačinskis

Neatkarīgais žurnālists Tomašs Otockis atzīmē, ka PiS līderis Jaroslavs Kačinskis savu atbalstītāju mītiņā pret valdības politiku vērsto KOD protestu dalībniekus nodēvējis par komunistiem un zagļiem. Pretrunīgi vērtētajās Kačinska runās parādoties arī atziņas, ka ir labie poļi (PiS atbalstītāji) un sliktāki poļi (citi). Runājot par Eiropas migrantu krīzi, Kačinskis paziņojis, ka migranti uz Poliju atvedīs slimības, konservatīvā politiķa leksiku ilustrē Otockis.

"Šis mums ir slikts laiks. Esmu pilnīgi drošs, ka četros gados izmaiņas būs tik dziļas, ka Polijas sabiedrība sašķelsies divās daļās, un tas ir bīstami, jo šo daļu savienošana var ilgt paaudzes garumā," bažas pauž Zembačinskis.

PiS vēlētājs Ječmiks gan nav tik pesimistisks un pauž cerību uz labām pārmaiņām jaunās valdības vadībā. Katoļu sociologs Gierehs, kurš lielā mērā atbalsta PiS politikas programmu, skaidro, ka daudzu vēlētāju uzskatā PiS ir vienīgā partija, kura spētu mazināt ārējo ietekmi un atgūt Polijai lielāku pašnoteikšanos gan iekšpolitikā un ekonomikā, gan attiecībās ar ES.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

'Delfi' Polijā Eiropas Savienība Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form