ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē jau panākta vienošanās par aviopasažieru datu reģistra ieviešanu, kas paredz plašu datu apkopošanu par lidmašīnu pasažieriem, un tiek lēsts, ka tas būtu līdzeklis cīņai pret terorismu. Tagad reģistra ieviešana jāapstiprina arī EP.
Kērkhoups prognozē, ka lēmums tiks pieņemts ar pārliecinošu deputātu atbalstu, kā arī mierina, ka šo datu ievākšana nelīdzinās tam, kā kādreiz Austrumvācijā strādāja drošības dienests "Stasi".
"Tūlīt pēc EP lēmuma nākamā gada sākumā reģistru sāks ieviest dzīvē. Visām 28 dalībvalstīm būs doti divi gadi, lai ieviestu reģistra datu apmaiņas sistēmu. Dažas valstis to izveidos laicīgāk - iespējams, ka jau nākamo dažu mēnešu laikā. Paredzu, ka kādas trīs vai četras valstis šādu sistēmu izveidos ļoti ātrā tempā. Lielbritānija, Francija, iespējams, arī Vācija," sacīja britu deputāts.
Kērkhoups arī skaidroja, ka šķēršļi reģistra izveidei vairs nav manāmi.
"Tik tālu, cik es esmu pārliecināts, EP komitejas lēmums bija tik pārliecinošs, - es neredzu vairs to, kāpēc kādam vajadzētu vēl īstenot, piedāvāt kādas kardinālas izmaiņas. Balsojums būs vienā lasījumā. Mēs ceram, ka janvārī vai vēlākais februārī tas arī tiks pieņemts," skaidroja deputāts.
"Tur būs ļoti daudz personu pamatinformācijas datu, bet tie dati, kurus vērtēs drošības iestādes, būs krietni ierobežotākā apjomā. Visu informāciju apstrādās datorsistēma, izvēloties tos kritērijus, kuri dati konkrētajā gadījumā būs nepieciešami.
Visa sistēma palīdzēs ātri identificēt negaidītu cilvēku uzvedības un ceļošanas paradumu maiņu. Principā, tā būs iespēja drošības dienestiem ātri iegūt papildus informāciju. Bet nepārprotiet, tas nav nekas līdzīgs kādreizējam Austrumvācijas "Stasi" drošības dienestam, - šī būs informācija, kuru paši cilvēki būs nodevuši aviokompānijām un tūrisma aģentūrām," skaidroja Kērkhoups.
Kērkhoupa oponenti vairākkārt kritizējuši, ka no šāda reģistra nav īsti jēgas, jo teroristi tikpat labi var izmantot arī dzelzceļa un auto transportu. Britu deputāts šos apgalvojumus gan aicināja vērtēt kritiski.
"Jā, tas tiesa – var ceļot arī ar auto un vilcieniem. Ir gandrīz neiespējami noskaidrot visus veidus, kā teroristi varētu rīkoties. Problēma ir spēt izsekot, kā viņi domā. Viņi izmanto jaunākās tehnoloģijas, viņi ceļo, viņi savu mērķu sasniegšanai izmanto burtiski visu, lai tikai spētu mūs sakaut," "Delfi" stāsta Kērkhoups.
"Ja mēs tā padomājam, tad cilvēkiem, kuri ceļo garākas distances, visticamāk, tomēr nāksies izmantot gaisa transportu. Jā, Eiropā viņi var ceļot ar vilcienu, un, iespējams, varas iestādēm nāksies domāt arī par to, bet tieši šobrīd mēs esam ķērušies klāt aviācijai," skaidro par reģistra ziņojumu atbildīgais deputāts.
Viņš ir arī piemin, ka pēc Parīzes teroraktiem vairāki EP deputāti krasi mainījuši savas domas par šāda reģistra izveidi.
"Parīzes notikumi rosināja jaunu vērību šim jautājumam dažos deputātos. Vairāki kreisā flanga deputāti pēc teroraktiem mainīja attieksmi un vairs neiebilst pret reģistra izveidi. Un tas ir saprotami, viņiem ir jāatskaitās par savu darbu sabiedrības priekšā, bet sabiedrība vēlas lielāku drošības sajūtu," intervijā "Delfi" vērtē Kērkhoups.
"Personīgi es gan savā argumentācijā, lai pārliecinātu par reģistra nepieciešamību, nekad neesmu izmantojis Parīzes traģēdiju. Reģistrs nav vajadzīgs, lai cīnītos tikai pret terorismu, tas palīdzēs apkarot noziedzniekus Eiropā," rezumēja eiroparlamentārietis.
Jau ziņots, ka Eiropas Padomes sanāksmē 20. novembrī ES dalībvalstis vienojās nekavējoties pastiprināt visu ceļotāju, tostarp Eiropas valstu pilsoņu, pārbaudi uz Šengenas zonas ārējām robežām.
Turpmāk visām personām, kas dodas uz un no trešajām valstīm, pārbaudīs pases datus ar atbilstošām datu sistēmām. Ņemot vērā minēto, šobrīd EP, apkarojot terorismu, centrālais jautājums ir pasažieru datu reģistra obligāta ieviešana.
Reģistra izveidi iepriekš aizstāvējis arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. "Kvalitatīva ES pasažieru datu reģistra izveide nākotnē ļautu efektīvāk cīnīties ar ārvalstu kaujinieku fenomenu. Pasažieru datu reģistrs ir arī nozīmīgs elements cīņai ar terorismu un organizēto noziedzību", apgalvojis ministrs Kozlovskis, atbalstot nepieciešamību ātrāk virzīties uz priekšu ar vajadzīgā tiesiskā regulējuma izveidi.
EP deputāti iepriekš nav slēpuši, ka reģistra izveide ir atbilde uz Parīzes teroraktiem 2015. gada sākumā, kad valstu valdības un politiķi skaidri norādīja uz nepieciešamību pēc efektīvākiem pretterorisma pasākumiem.
