'Delfi' viesojas NATO: Amerikāņi atgriežas Eiropā
Foto: AP/Scanpix

NATO galvenais vadības centrs Briseles nomalē pirmajā acu uzmetienā atgādina konteineru ciematu. Ēku kubiciņus savienojošais gaiteņu tīkls ir pilns cilvēkiem uzvalkos gluži kā pilsētas centrā esošajās Eiropas Savienības institūciju ēkās. Tomēr atšķirībā no tām, līdzās melnajiem kostīmiem šeit netrūkst arī krāšņu militāro uniformu no visām 28 alianses dalībvalstīm.

ASV nauda visu drošībai

NATO amatpersonas uzsver, ka alianses spēks ir dalībvalstu spēja sadarboties, lai nonāktu pie visiem svarīgu lēmumu pieņemšanas. Tomēr tas nav liedzis Krievijas propagandā organizācijas vārdu regulāri izmantot, lai norādītu uz amerikāņu militāro ietekmi savā pierobežā.

Lai arī šīs pasaulē spēcīgākās militārās organizācijas galvenais finansētājs ir ASV, tajā balstiesības ir visām 28 organizācijas dalībvalstīm. Jau kopš Aukstā kara sākuma Eiropas stabilitāti varenākā valsts pasaulē uzskata arī par savas drošības garantu. Šī iemesla dēļ amerikāņi ir gatavi pieciest lielās izmaksas, lai gan lielākajā daļā jautājumu sev vēlamus lēmumus var panākt, tikai gūstot atbalstu no citām dalībvalstīm.

ASV pārstāvji NATO, kuri gan savus vārdus nevēlas publiskot, skaidro, ka patiesībā amerikāņi ne tikai neiebilstu pret citu dalībvalstu plašāku maku atvēršanu un lielāku līdzdalību, bet pat cenšas to veicināt. Netiek slēpts, ka gluži kā Eiropas Savienībā ir vārdos neminēta, bet acīmredzama dalīšanās "vecajā Eiropā" un "jaunajā Eiropā", tā NATO jūtama atšķirība starp valstīm, kuras atbilstoši savām spējām organizācijā piedalās ar finansiālu atbalstu un valstīm, kuras to nedara.

Jaunās drošības stratēģijas mērķis ir "noturēt krievus ārā, amerikāņus iekšā, bet vāciešus - piecelt kājās".

Viens no lielākajiem grēkāžiem ir Vācija, kura dažādu, bet galvenokārt vēsturisku iemeslu dēļ militārajā aliansē ilgstoši centusies saglabāt zemu militāro aktivitāti. Pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumvalstis lēma par sadalītās Vācijas un Rietumeiropas likteni, Lielbritānijas vēstnieks NATO Lords Ismejs sacīja leģendāro teicienu, ka turpmāko gadu mērķis ir "noturēt krievus ārā, amerikāņus iekšā, bet vāciešus pie zemes". Līdz ar pārmaiņām drošības situācijā, arī amerikāņu amatpersonas atzīst, ka jaunās drošības stratēģijas mērķis ir "noturēt krievus ārā, amerikāņus iekšā, bet vāciešus - piecelt kājās".

Tiesa, pēdējos dažos gados situācija lēnām mainās - Vācija aktīvi stiprina armiju, aktīvāk piedalās militārajās mācībās, turklāt jau tuvākajā laikā Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietotajiem ASV un Lielbritānijas spēkiem pievienosies arī Vācijas kājnieku vienības.

Amerikāņi nobāzējas Austrumeiropā

'Delfi' viesojas NATO: Amerikāņi atgriežas Eiropā
Foto: DELFI


Pēc Aukstā kara beigām un saspīlējuma šķietamas izzušanas agrākais 300 000 karavīru lielais ASV kontingents Rietumvācijā izrādījās vairs nevajadzīgs. Laika gaitā tas tika samazināts, daudzas militārās bāzes slēgtas, un šobrīd visā Eiropā dien ap 50 000 amerikāņu. ASV pārstāvji gan apstiprina – līdz ar notikumiem Ukrainā un "Daesh" draudiem amerikāņi atkal atgriežas.

Šogad ASV militārajām bāzēm un operācijām Eiropā atvēlētais budžets tika palielināts aptuveni līdz 800 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 717 miljoniem eiro), bet šobrīd sagatavotais nākamā gada budžets šim mērķim sastāda jau 3,4 miljardus ASV dolāru (ap 3 miljardiem eiro), portālam "Delfi" atklāj ASV misijas NATO pārstāvis Džeks Hilmeijers. Tas ir iespaidīgs kāpums, ņemot vērā ASV pēdējo gadu tendenci aizsardzības budžetu kopumā samazināt.

Viena vesela aptuveni 5000 ASV karavīru liela brigāde austrumu dalībvalstīs klātesoša būs nepārtraukti - kad viena dosies prom, nākamā jau būs ieradusies.

Viena no redzamākajām pārmaiņām būs nepārtraukta vienas trešās ASV armijas brigādes atrašanās Austrumeiropā. Līdz šim Eiropā – Vācijā un Itālijā – jau ir izvietotas divas pilnībā ekipētas brigādes, kurās katrā ietilpst aptuveni 5000 karavīru lieli spēki.

"Lai gan reģionā ASV spēki bijuši jau iepriekš, mēs [Velsas samitā] apņēmāmies karavīrus izvietot tieši austrumu flangā. Mēs panācām, ka šajā reģionā rotācijas kārtībā regulāri ierodas un aizbrauc brigāde, kura veic pārbraucienus, treniņus, piedalās mācībās. Jums, alianses dalībvalstu iedzīvotājiem austrumos, tas nozīmēja, ka šie spēki ir biežāk redzami, jūs varat būt droši, ka mēs esam tur, un tas, ka mēs sakām, ka ievērosim 5. panta saistības, apliecina, ka mēs tur vajadzības gadījumā patiešām būsim," skaidro Hilmeijers.

Viņš stāsta, ka, tuvojoties Varšavas samitam, ASV vēlas skaidri parādīt, ka visi lielvalsts dotie solījumi ir izpildīti. Savukārt februārī NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā, valstu pārstāvji piekrita uzlabotai spēku klātbūtnei austrumos.

'Delfi' viesojas NATO: Amerikāņi atgriežas Eiropā
Foto: AFP/Scanpix

"Tas nozīmē lielāku mācību un treniņu skaitu, ko segs mūsu vairāk nekā trīskāršotais budžets šiem mērķiem. Lai gan jau šobrīd ir gandrīz nepārtraukta mūsu spēku klātesamība, mēs neesam izziņojuši, ka tie tur vienmēr būs. Taču jaunais plāns paredz, ka ASV brigāde turpmāk būs "no papēžiem līdz pirkstgaliem". Tas nozīmē, ka viena vesela aptuveni 5000 ASV karavīru liela brigāde austrumu dalībvalstīs klātesoša būs nepārtraukti - kad viena dosies prom, nākamā jau būs ieradusies," atklāj ASV pārstāvis.

Precīzākas detaļas par to, kur tieši šī brigāde tiks izvietota vai kā sadalīta starp alianses austrumu dalībvalstīm, pagaidām nav izziņots. Sagaidāms, ka tas varētu notikt Varšavas samita laikā.

Tā ir arī daļa no Velsas samitā pieņemtās stratēģijas – nodrošināt nepārtrauktu, visaptverošu un vērtīgu visa veida militāro spēku klātbūtni. Hilmeijers skaidro, ka armijas vienību klātbūtnes vērtība ir iespējā dažādu valstu karavīriem dalīties pieredzē un apgūt jaunas iemaņas.

Jau šogad Eiropā ieradīsies pirmais no pieciem NATO pasūtītajiem droniem "Global Hawk Block 40"

Papildus ASV kādā no savām kopš Aukstā kara gados uzturētajām Rietumeiropas bāzēm, plāno izvietot ekipējumu ceturtajai brigādei. "Tas ir vēl viens smagi bruņotas brigādes apjomam nepieciešams ekipējums - bruņotu kaujas vienību ekipējums."

Pagaidām nav izziņots, kur tieši šis ekipējums varētu atrasties, taču Hilmeijers apstiprina, ka šādas bāzes esamība nepieciešamības gadījumā dotu iespēju 5000 cilvēkiem ierasties dienu laikā, kas nebūtu iespējams, ja līdz ar viņiem Eiropā būtu jānogādā arī smagā militārā tehnika un munīcija.

"Pirms diviem gadiem mums Eiropā bija izvietotas tikai divas ASV karavīru brigādes, bet šodien mums ir jau trīs brigādes, jo esam vienu pievienojuši austrumos, un paredzams, ka par šiem nākamā gada budžetā ieplānotajiem līdzekļiem mums Eiropā būs izvietots arī ekipējums ceturtajai brigādei, " ievērojamo ASV militārās klātbūtnes atgriešanos Eiropā rezumē Hilmeijers.

Papildus acis un ausis


Eiropas debesis uzmana NATO agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnas AWACS. Agrāk tās galvenokārt tika izmantotas īpašos gadījumos, taču pēdējos gadus šie gadījumi no izņēmumiem ir kļuvuši par rutīnu un AWACS ir spiestas pacelties gaisā katru dienu.

NATO operacionālā komandcentra Brunsumā pārstāvji atklāj, ka lielās Krievijas aktivitātes dēļ tagad AWACS gaisā ir jau gandrīz nepārtraukti – novērošanas lidmašīnas paceļas divreiz dienā un ikreiz gaisā ir līdz pat 13 stundām. Turklāt šobrīd ir mainījusies lokācija – ja agrāk Krievija regulāri pārkāpa Skandināvijas un Baltijas valstu gaisa telpas, tad šobrīd incidentu skaits ievērojami pieaudzis Turcijas gaisa telpas tuvumā.

Tāpat NATO novērošanas un izlūkošanas spējas šobrīd ir noderīgas, nododot iegūto informāciju Eiropas Savienības robežsardzes aģentūrai "Frontex", kā arī Turcijas un Grieķijas robežsardzei, lai tās spētu apkarot nelegālo migrantu pārcelšanas tīklu pār Egejas jūru, skaidro Hilmeijers.

Arī vairāku Eiropas valstu gaisa spēku rīcībā ir novērošanas lidmašīnas, bet jau šogad Eiropā gaisa spēku bāzē Sigonelā, Itālijā ieradīsies pirmais no pieciem NATO 2012. gadā pasūtītajiem droniem "Global Hawk Block 40" (attēlā ASV bruņoto spēku rīcībā esošs drons). Jaunās zemes un gaisa novērošanai paredzētās bezpilota lidmašīnas nomainīs vecākās AWACS lidmašīnas, kuras NATO flotē ir jau kopš 80. gadiem.

ASV izgatavotais lidaparāts spēs nodrošināt pastāvīgu novērošanu no liela augstuma plašos apgabalos jebkuros laika apstākļos. "Tas ir liels solis uz priekšu, uzlabojot NATO organisko apvienoto informācijas ievākšanu, novērošanu un izlūkošanu," pērnā gada nogalē medijiem norādīja NATO alianses zemes novērošanas pārvaldības aģentūras (NAGSMA) programmas vadītājs Dītmars Tēlens.

Šo NATO iepirkumu līdzfinansē vairākas NATO dalībvalstis, tostarp Latvija. Tomēr kopējo pasūtījuma izmaksu summa ir aptuveni 1,3 miljardi eiro, kas nozīmē, ka tās lielāko daļu kārtējo reizi sedz amerikāņu partneri, jo valstis, kuru debesis tiks uzmanītas, vienas pašas to nespētu atļauties.

Virs Eiropas būvē vairogu


Pērnā gada decembrī Rumānijā pabeigta ballistiskās raķešu aizsardzības bāzes (attēlā) izbūve, kura paredzētu uz NATO dalībvalstīm Eiropā izšautu raķešu novērošanai, pārtveršanai un iznīcināšanai gaisā. Pilnībā NATO starptautiskajai komandai tā tiks nodota vēlāk šī gada pavasarī. Līdzīgu ar radariem, "SM-3" pārtveršanas raķetēm un to vadības centru aprīkotu bāzi drīzumā paredzēts izbūvēt arī Polijā.

Šīs sistēmas vēlāk tiks iekļautas NATO kopējā ballistisko raķešu aizsardzības vairoga arhitektūrā. Papildus uz sauszemes novietotajām bāzēm Spānijas jūras spēku ostā Rotā jau tagad bāzēti un Vidusjūrā dislocēti četri ballistisko raķešu iznīcināšanas kuģi, uz kuriem atrodas tās pašas "Aegis" raķešu sistēmas, kāda jau atrodas Rumānijā un atradīsies Polijā.

Visu 28 NATO dalībvalstu rīcībā esoša Eiropas raķešu vairoga izbūve dažkārt tiek minēta kā viens no nozīmīgākajiem ASV līdera Baraka Obamas prezidentūras darbiem aizsardzības jomā. Tā galvenais sponsors ir ASV.

Vairoga mērķis prioritāri ir aizsargāt Eiropas valstis no potenciāliem draudiem, kuri nāk no teritorijas ārpus alianses teritorijas, un prioritāri kā potenciālais drauds ir minēts Tuvo Austrumu reģions. Vienlaikus noprotams, ka raķešu pārtveršanas sistēma ir viegli notēmējama arī no citām pusēm lidojošu raķešu pārtveršanai, lai tā būtu Irāna, Krievija vai kāds cits potenciāls agresors.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV Baltija Brisele Eiropas Savienība Krievija Lasāmgabali NATO Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form