Viņi pārgājuši pie liberāldemokrātiem - vienīgā no Lielbritānijas lielajiem politiskajiem spēkiem, kas nostājās pret šo karu, - jo uzskata to par "principiālu partiju", piebildis Pīno.
Šī nav vienīgā neapmierinātības izpausme, ar ko nākas saskarties Blēram, kas piektdien atgriezies no atvaļinājuma Karību salās. Premjera attieksme pret neseno karu izraisījusi atklātas domstarpības leiboristu rindās. Pret to atklāti nostājušies vairāki parlamenta deputāti.
Kā liecina otrdien laikrakstā "Guardian" publicēta sabiedriskās domas aptauja, opozīcijā esošie Lielbritānijas konservatīvie par deviņiem procentu punktiem popularitātē apsteidz valdošos leiboristus, kuru atbalstītāju īpatsvars krities līdz zemākajam līmenim pēdējo 19 gadu laikā.
Ja vispārējās vēlēšanas notiktu šobrīd, konservatīvie iegūtu desmit vietu vairākumu parlamenta apakšpalātā, kurā ir 646 deputāti.
Blēra vadībā leiboristi trīs reizes pēc kārtas uzvarējuši vēlēšanās, bet premjers jau paziņojis, ka necentīsies palikt amatā uz ceturto pilnvaru termiņu.
Daži leiboristu politiķi vēlas, lai viņš paziņotu datumu, kad atkāpsies un nodos pilnvaras savam pēctecim, kas, domājams, būs pašreizējais finanšu ministrs Gordons Brauns.
Leiboristu pārstāvis Dērbi notikumus skaidrojis ar "vietējiem politiskajiem faktoriem". "Ir svarīgi, lai ārlietu ministre un premjers turpinātu neatlaidīgi strādāt un panāktu paliekošu pamieru Libānā," viņš piebildis.
Lielbritānijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Menziss Kempbels norādījis, ka pārbēdzēju skaits Beketas vēlēšanu apgabalā ir nozīmīgs.
"Valdības nostāja Tuvo Austrumu un Irākas jautājumā apliecina, kāda plaisa to šķir no daudziem savas partijas biedriem un lielākās daļas sabiedrības," viņš piebildis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
