Gājiena dalībnieki pauž neapmierinātību ar Pekinas vēlmi iejaukties daļēji autonomās pilsētas vadītāja vēlēšanās 2017, jo Ķīnas varasiestādes ir paziņojušas, ka tās veiks pastiprinātu kandidātu pārbaudi.
Iepriekš sarīkotajā neoficiālajā referendumā gandrīz 800 000 cilvēku pauduši vēlmi paši izraudzīt pilsētas vadītāja kandidātus.
Neskatoties uz negaidīti lielo referenduma dalībnieku skaitu, Pekina to ir pasludinājusi par "pretlikumīgu un spēkā neesošu".
Gājiens sākās pilsētas Viktorijas parkā un sasniegs savu kulmināciju augstceltnēm apbūvētajā biznesa rajonā pilsētas centrā. Cilvēki ir sapulcējušies ar lietussargiem un tur plakātus, uz kuriem lasāmi tādi saukļi kā: "Vēlamies īstu demokrātiju" un "Tautas izvēlēti kandidāti".
Daži protestētāji dzied kantoniešu dialektā pārveidotu mūzikla "Les Miserables" dziesmu "Vai dzirdi cilvēkus dziedam?"
"Honkonga kļūst par vietu, kur brīvības ir arvien mazāk un mazāk," saka mītiņa dalībnieks 24 gadus vecais Eriks Vongs. "Tā kļūst tāda pati kā visa pārējā Ķīna."
Pēc organizētāju aprēķiniem, mītiņā piedalīsies vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kas būtu rekords.
Honkongas statistiķis Pauls Jips informē "South China Morning Post", ka viņš vada 10 cilvēku grupu, kuri neatkarīgi noteiks cilvēku daudzumu mītiņā.
1.jūlijs ir tradicionāla protesta diena Ķīnā. Tā tiek atzīmēta gadadiena, kopš Lielbritānija nodeva Honkongu Ķīnai saskaņā ar "viena valsts, divas sistēmas" līgumu.
Pateicoties šim līgumam, Honkongas iedzīvotāji bauda plašākas brīvības nekā pārējās Ķīnas iedzīvotāji, tostarp runas brīvību un tiesības uz protestiem.
Tomēr pieaug bažas, ka šīs brīvības sarūk.
Pēdējos mēnešos ir pieaudzis uzbrukumu skaits mediju darbiniekiem. Ir ticis sadurts kāda liberālā laikraksta bijušais redaktors, un demokrātiski orientētie mediji sūdzas par liela mēroga kiberuzbrukumiem.
Cilvēku neapmierinātību jūnijā izsauca Pekinas publicētais "baltais dokuments" par Honkongas nākotni, kas uztverts kā brīdinājums pilsētniekiem ievērot robežas, kuru pārkāpšanu Ķīnas varasiestādes nepieļaus.
"Cilvēku noskaņojums ir krities līdz zemākajam punktam kopš 2003.gada. Es uzskatu, ka piedalīsies vēl vairāk cilvēku," saka viens no gājiena organizētājiem Džonsons Jangs.
2003.gada martā 500 000 cilvēku piedalījās protestos pret valdības piedāvāto nacionālās drošības plānu, kuru pēc plašajām demonstrācijām varasiestādes bija spiestas atcelt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
