Foto: PantherMedia/Scanpix
Tiesa Pretorijā, Dienvidāfrikas Republikā, izdevusi pagaidu rīkojumu, ar kuru Sudānas prezidentam Omaram al Baširam aizliegts pamest valsti, līdz tiesa būs pieņēmusi lēmumu viņa aresta ordera jautājumā.

Sagaidāms, ka šī tiesas sēde, kurā tiks izskatīts šis jautājums, notiks pirmdien, līdz ar to Sudānas līderim uzturēšanās Dienvidāfrikā varētu ieilgt vismaz par vienu dienu.

Tiesnesis Hanss Fabriciuss nolēma, ka visiem Dienvidāfrikas robežkontroles posteņiem ir jābūt informētiem par šo lēmumu un jānodrošina, ka Baširs nepamet valsti pirms sprieduma pieņemšanas.

Cilvēktiesību organizācija Dienvidāfrikas Prāvošanās centrs tiesā sestdien vakarā iesniedza ārkārtas prasību, kurā valdība aicināta godāt Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) 2009.gadcā izsludināto Bašira aresta orderi.

Arī SKT pieprasījusi Dienvidāfrikai arestēt Sudānas prezidentu, kurš ir ieradies Johannesburgā uz Āfrikas Savienības divu dienu samitu.
SKT izsludinājusi Baširu meklēšanā saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti Dārfūras konfliktā. Dienvidāfrika ir parakstījusi SKT līgumu.

SKT prezidents Sidiki Kaba aicināja "Dienvidāfriku, kas pastāvīgi ir devusi savu ieguldījumu tiesas stiprināšanā, netaupīt pūliņus, lai nodrošinātu aresta orderu izpildi".

Viņš arī pauda bažas "par negatīvajām sekām tiesai, ja aresta orderi netikts izpildīti".

Savukārt Sudānas ārlietu valsts ministrs Kamals Ismails medijiem klāstīja, ka Bašira vizīte Johannesburgā noris normāli un ka prezidents atgriezīsies dzimtenē pēc galvenās samita sanāksmes.

"Ir sarežģīti sniegt prezidenta Bašira grafika detaļas, bet viņš atgriezīsies tad, kad galvenā sesija būs beigusies. Tas varētu būt šodien vai rīt. Es neiedziļināšos detaļās," sacīja amatpersona. "Līdz šim lietas noris normāli, un viņa ekselencei prezidentam nav nekādu risku."

"Tam, kas notiek medijos, nav nekāda sakara ar to, kas notiek Dienvidāfrikā," viņš piebilda.

Kopš apsūdzību izvirzīšanas 2009.gadā Baširs pamatā ceļojis uz valstīm, kas nav pievienojušās SKT.

Dārfūras konflikts sākās 2003.gadā, kad nemiernieki izvērsa operāciju pret Bašira valdību. Viņi sūdzējās, ka reģions tiekot ekonomiski un politiski ignorēts.

Konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 300 000 cilvēku, bet 2,5 miljoni devušies bēgļu gaitās, liecina ANO dati.

Tiesa gan, Hartūma šos skaitļus apstrīd, norādot, ka konfliktā dzīvību zaudējuši vien 10 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!