Dienvidkorejas politiķi allaž izcēlušies ar ķildīgumu un tieksmi visādā veidā izrēķināties ar saviem politiskajiem pretiniekiem, bet tagad valsts parlaments nolēmis reiz darīt šai praksei galu, pieņemot likumu, kas aizliedz politisku atriebību.
Konkrēti, domāts aizliegt atmaksas nolūkā rīkotus arestus, auditus un cita veida izmeklēšanu pret politiskajiem oponentiem. Ambiciozais likumprojekts, ar kuru cerēts mainīt vieno no svarīgākajām Seulas politiskās dzīves tradīcijām, par šādu rīcību paredz vai nu naudas sodus 20 miljonu vonu (gandrīz 10 tūkstošu latu) apmērā vai arī ieslodzījumu uz laiku līdz trim gadiem.

Par to, vai katra konkrētā izmeklēšana uzskatāma par politiskas atriebības soli, lems īpaša tiesnešu un cilvēktiesību ekspertu komisija. Komisija varēs arī lemt par auditoru nomaiņu gadījumā, ja rastos aizdomas, ka viņu izvēle bijusi politiski motivēta.

Likumprojektu iesniegusi opozīcija, toties tā pretinieki apgalvo, ka politiskā atriebība esot grūti izvērtējama lieta un likuma pieņemšana vienīgi radīšot jaunus strīdus.

Seulas militārā vadība no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem bieži lika lietā nodokļu inspekcijas un vēl ļaunākus paņēmienus, lai sodītu opozīcijas deputātus un viņu atbalstītājus biznesā un medijos.

Šis ieradums nebūt neatmira līdz ar Dienvidkorejas pāreju uz civilo varu deviņdesmitajos gados, kad prezidents Kims Jonsams, pirms tam ilggadējs opozīcijas līderis, turēja ieslodzījumā savus priekštečus No Devū un Čonu Duhvanu sakarā ar apsūdzībām korupcijā. Viņi tika atbrīvoti sakarā 1997.gada Ziemassvētkos izsludināto amnestiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!