Separātiskās Dienvidosetijas republikas policija trešdien raidīja brīdinājuma šāvienus, lai izklīdinātu pūļus, kas ielās izgājuši, pieaugot politiskajai krīzei pēc tam, kad tika anulēti republikas prezidenta vēlēšanu rezultāti.

Drošības spēki šāvienus gaisā raidīja, lai novērstu, ka tūkstošiem saniknoti prezidenta vēlēšanu kandidātes no opozīcijas Allas Džiojevas atbalstītāji iekļūst centrālās vēlēšanu komisijas ēkā.

Politisko krīzi izraisīja Dienvidosetijas Augstākās tiesas otrdienas lēmums anulēt šajā separātiskajā republikā nedēļas nogalē notikušo prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarējusi bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva, kuru atbalstīja arī Krievija.

Līdzšinējais Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti, kuram konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu, bija iecerējis panākt, lai konstitūcija tiktu grozīta un viņš varētu kandidēt uz trešo termiņu, taču to neatbalstīja Maskava, kur Kokoiti ir kritis nežēlastībā par Krievijas piešķirto līdzekļu izsaimniekošanu. Kokoiti iecerēto referendumu par konstitūcijas grozījumiem bloķēja Augstākā tiesa.

Kokoiti trešdien, kad Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali centrālajā laukumā pulcējās apmēram 3000 cilvēki, brīdināja, ka pret demonstrantiem vērsīsies asi.

"Tiem, kas mēģina destabilizēt situāciju, būs jāatbild pēc visas likuma bardzības. Dienvidosetijas vadība nepieņems nekādus kompromisus un piekāpšanās," uzsvēra Kokoiti.

Jau vēstīts, ka bijusī izglītības ministre Džiojeva atteicās pieņemt vēlēšanu rezultātu anulēšanu un trešdien paziņoja Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax", ka uzrunā tautai un republikas varas iestādēm pasludinājusi sevi par jaunievēlēto prezidenti un izveidojusi Valsts padomi, kuras sastāvā ir 10 cilvēki no viņas vēlēšanu štāba.

Trešdien viņa devās uz Krievijas vēstniecību Dienvidosetijā, lūdzot Maskavas atbalstu.

Dienvidosetijas Augstākā tiesa noteikusi 25.martu par jaunu prezidenta vēlēšanu datumu.

Lēmumu anulēt vēlēšanu otrās kārtas rezultātus Augstākā tiesa pieņēma pēc otru kandidātu ārkārtas situāciju ministru Anatoliju Bibilovu atbalstošās partijas "Vienotība" iesniegtās sūdzības. Tiesa pirmdien paziņoja, ka provizoriskos rezultātus nedrīkst publicēt, jo tai jāizmeklē Bibilova apgalvojumi par pārkāpumiem šajās vēlēšanās.

Dienvidosetijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), atsaucoties uz provizoriskiem rezultātiem, pirmdien informēja, ka pēc balsu saskaitīšanas 74 no 85 balsošanas iecirkņiem Džiojeva svētdien prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ieguvusi 56,7% balsu, bet Bibilovs - 40%.

Gruzija norādīja, ka godīgas vēlēšanas Dienvidosetijā nav iespējamas, jo teritoriju okupējusi Krievija, izvietojot tur tūkstošiem karavīru, kas teritorijā ir jau kopš 2008.gada augustā notikuša neilgā kara starp Krieviju un Gruziju. Arī Rietumvalstis nosoda vēlēšanas Dienvidosetijā.

Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!