Dienvidosetijā turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātu anulēšanu  (7)

Opozīcija līdere Alla Džiojeva, kas sevi pasludināja par vēlēšanu uzvarētāju, neņemot vērā, ka republikas Augstākā tiesa vēlēšanu rezultātus anulēja, paziņoja, ka ir nosūtījusi rakstisku ultimātu Maskavas atbalstītās republikas pašreizējam prezidentam Eduardam Kokoiti, bet simtiem viņas atbalstītāju jau otro dienu turpināja protestus.

Džiojeva pieprasīja prezidentam līdz pulksten 16.00 pēc Latvijas laika atcelt prezidenta vēlēšanu rezultātu anulēšanu un atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju, brīdinot, ka gadījumā, ja šīs prasības netiks izpildītas, "visa atbildība par turpmāko situācijas attīstību gulsies pilnībā uz republikas vadības pleciem".

Kokoiti gan šo ultimātu noraidīja.

Simtiem Džiojevas atbalstītāju pie valdības ēkas galvaspilsētā Chinvali pavadīja visu nakti, neskatoties uz to, ka pamatīgi sniga. Lai sasildītos, daudzi iekūra ugunskurus.

Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvis Sergejs Vinokurovs no Maskavas ieradās Chinvali, lai radušos situāciju klātienē pārrunātu ar Džiojevu, kas tikšanos raksturoja kā "konstruktīvu dialogu", detalizētāk neko nepaskaidrojot.

Jau vēstīts, ka trešdien drošības spēki gaisā raidīja brīdinājuma šāvienus, lai novērstu Džiojevas atbalstītāju mēģinājumu iekļūt valdības ēkā, tomēr vietējais drošības dienests paziņoja, ka miermīlīgus protestus nemēģinās apspiest.

Tomēr Džiojeva pauda bažas par vardarbīgu protestu apspiešanu. "Izslēgt nevar neko. Šie cilvēki ir spējīgi uz visu," viņa teica, atbildot uz aģentūras "Interfax" jautājumu par iespējamo varas iestāžu rīcību pret protestiem.

Viņa lūdza atbalstu Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, brīdinot, ka Dienvidosetija atrodas pilsoņu kara priekšvakarā. Krievija vēlēšanās atbalstīja Anatolija Bibilova kandidatūru.

Gruzijas vicepremjers Georgijs Baramidze ceturtdien paziņoja, ka par Dienvidosetijā notiekošo atbildīga ir Krievija. "Šodien Chinvali notiekošais ir daļēja okupācija, Krievijas īstenots process," viņš paziņoja žurnālistiem, uzsverot, ka "procesam un spēlēm, ko sauc par vēlēšanām, nav nekā kopīga ar demokrātiju un tautas gribas izteikšanu". Tas esot vien Krievijas mēģinājums parādīt starptautiskajai sabiedrībai, ka arī okupētajās teritorijās iespējamo demokrātiski procesi.

Dienvidosetijas Augstākā tiesa otrdien anulēja šajā separātiskajā republikā 27.novembrī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarējusi bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva, lēmumu pamatojot ar to, ka "prezidenta amata kandidātes Allas Džiojevas atbalstītāji ir pārkāpuši Dienvidosetijas republikas konstitucionālo likumu par prezidenta vēlēšanām".

Šo lēmumu Augstākā tiesa pieņēma pēc otru kandidātu ārkārtas situāciju ministru Anatoliju Bibilovu atbalstošās partijas "Vienotība" iesniegtās sūdzības.

Dienvidosetijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), atsaucoties uz provizoriskiem rezultātiem, pirmdien informēja, ka pēc balsu saskaitīšanas 74 no 85 balsošanas iecirkņiem Džiojeva svētdien prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ieguvusi 56,7% balsu, bet Bibilovs - 40%. Bibilova kandidatūru atbalstīja Krievija.

Dienvidosetijas Augstākā tiesa pirmdien paziņoja, ka provizoriskos rezultātus nedrīkst publicēt, jo tai jāizmeklē Bibilova apgalvojumi par pārkāpumiem šajās vēlēšanās.

CVK tomēr publicēja jaunākos provizoriskos rezultātus, un komisijas priekšsēdētāja Bella Pļijeva paskaidroja, ka CVK nav tikusi oficiāli informēta par Augstākās tiesas lēmumu un dzirdējusi par to tikai televīzijas ziņās.

Pirmajā kārtā 13.novembrī, kurā balotējās pavisam 11 kandidāti, 41 gadu vecais Bibilovs ieguva 25,44% balsu, bet 62 gadus vecā Džiojeva - 25,37% balsu.

Separātiskās Dienvidosetijas republikas prezidents Eduards Kokoiti otrdien paziņoja, ka atkārtotas prezidenta vēlēšanas Dienvidosetijā notiks martā, taču bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva tajās nevarēs kandidēt. Viņa pati gan ceturtdien paziņoja, ka ievēros savu vēlētāju gribu un no cīņas par prezidenta amatu neatteiksies.

Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.