Dienvidslāvijas Federatīvā Republika nosūtījusi pieteikumu, lai pēc astoņu gadu pārtraukuma atkaļ klūtu par ANO dalībvalsti. Līdz ar šo pieteikumu būs iespējams pielikt punktu strīdiem par Dienvidslāvijas diplomātiskās misijas ēkas un citu aktīvu piederību, kas palika Ņujorkā pēc tam, kad šīs valsts vieta ANO atbrīvojās, jo no Dienvidslāvijas izstājās Slovēnija, Horvātija un Bosnija.
Drīz pēc tam no federācijas izstājās arī Maķedonija.

Vēstulē ANO jaunais Dienvidslāvijas prezidents Vojislavs Koštunica paziņo, ka Dienvidslāvija iesniedz pieteikumu, lai kļūtu par ANO dalībvalsti, ņemot vērā fundamentālas demokrātiskas izmaiņas valstī un balstoties uz ANO Drošības padomes 777.rezolūciju.

Šī rezolūcija pieņemta 1992.gada 19.septembrī un paredz, ka Serbija un Melnkalne, kas bija izveidojušas Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, nevar automātiski pārmantot bijušās Dienvidslāvijas vietu ANO, bet tām ir jāiesniedz jauns pieteikums uzņemšanai šajā organizācijā.

Koštunicas vēstule bija adresēta ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam, un tajā viņš lūdz nodot Dienvidslāvijas pieteikumu izskatīšanai ANO Drošības padomē un ANO Ģenerālajā asamblejā.

Dienvidslāvijas prezidents vēstules pielikumā paziņo, ka viņa valsts pieņem un sola pildīt ANO statūtos noteiktās saistības.

8.oktobrī ANO ģenerālsekretārs vērsās pie Koštunicas un aicināja Dienvidslāviju "sākt visu no jauna" un kļūt par ANO dalībvalsti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit