Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš ir sācis brutālu un neprovocētu karu pret Ukrainu, ceturtdien sevi publiski salīdzinājis ar Krievijas caru Pēteri I, vēsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.

Par kopš Otrā pasaules kara lielākā militārā konflikta sākšanu Eiropā atbildīgais Putins ar šādām atziņām nāca klajā 9. jūnijā, Sanktpētrburgā apmeklējot izstādi "Pēteris I. Impērijas dzimšana", kas veltīta cara 350. jubilejai, un uzrunājot jaunos uzņēmējus.

"Tagad mēs bijām izstādē, kas veltīta Pētera I 350. gadadienai. Gandrīz nekas nav mainījies. Pārsteidzoši! Pēteris I 21 gadu vadīja Ziemeļu karu. Varētu padomāt, ka karoja ar Zviedriju, kaut ko atņēma. Neko viņš neatņēma, viņš atguva! Jā, tā tas arī ir," teica Putins.

"Tur, kur ir dibināta Pēterburga [Sanktpēterburga],kad viņš cēla jaunu galvaspilsētu, neviena no Eiropas valstīm neatzina, ka tā būtu Krievijas teritorija, visi to atzina par Zviedriju. Bet tur kopš neatminamiem laikiem kopā ar somugru tautām dzīvoja slāvi, pie tam teritorija bija Krievijas valsts kontrolē. Tas pats Rietumu virzienā. Tas attiecas uz Narvu – viņa pirmajiem karagājieniem. Kāpēc viņš tur līda? Atgrieza. Un nostiprināja. Lūk, ko darīja," sprieda Putins.

Lielais Ziemeļu karš norisinājās starp Zviedrijas un Krievijas impērijām laikā no 1700. līdz 1721. gadam. Kara rezultātā Krievija nostiprināja savu ietekmi Baltijas jūras reģionā, bet Zviedrija zaudēja daļu no savām teritorijām un politisko ietekmi reģionā.

Pēc "vēstures lekcijas" Putins pievērsās mūsdienām un ar smaidu sejā teica: "Pēc visa spriežot, arī mums tagad nākas atgūt un nostiprināt." Tiešā veidā iebrukumu un Krievijas karavīru zvērības Ukrainā viņš nepieminēja.

Jāatgādina, ka Putins norādes par savas politikas virzienu un ambīcijām dominēt Krievijas kādreiz okupētajās teritorijās ir devis jau sen un vairākkārt. 2005. gadā viņš paziņoja, ka PSRS sabrukšana bija 20. gadsimta "lielākā ģeopolitiskā katastrofa".

Savukārt pagājušajā vasarā Putins nāca klajā ar rakstu "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību", kurā apšaubīja Ukrainas valstiskumu un nacionalitāti.

Savukārt jau pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas oficiālais propagandas kanāls "RIA Novosti" publicēja rakstu "Ko Krievijai jādara ar Ukrainu?", ko medijos nodēvēja par "fašisma manifestu". To, ka Krievija patiešām ir fašistiska valsts, atzīst totalitārisma pētnieks Timotijs Snaiders.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!