Divas Lietuvas pašvaldības - Viļņas pilsēta un Švenčoņu rajons - gatavojas par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem iegādāties civilās aizsardzības līdzekļus gadījumam, ja Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) notiktu avārija.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Viļņas pašvaldības Civilās aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Norbutaite, tiktu iepirktas sirēnu sistēmas un mobilie sanitārās apkopes komplekti - lielas teltis ar dušām, apsildīšanas sistēmu un īpašu aprīkojumu ūdensapgādei un izmantotā ūdens drošai aizvadīšanai. Iecerēts gatavot arī materiālus sabiedrības izglītošanai un apmācīt sanitārās apkopes grupas.
Paredzamā kopējā projekta vērtība ir miljons eiro. No šīs summas Viļņas pašvaldībai kopā ar ES līdzekļiem pienāktos 500 000 eiro, Švenčoņu pašvaldībai - vairāk nekā 100 000 eiro, bet pārējā daļa būtu paredzēta Baltkrievijai. Nauda tiktu piešķirta no ES kaimiņattiecību instrumenta līdzekļiem, kas paredzēti Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbībai.
Veikt šos iepirkumus un rīkot apmācības plānots 2019. un 2020.gadā.
Pēc Norbutaites teiktā, pašvaldībām, kas atrodas visbīstamākajā 30-100 kilometru zonā no AES, pagaidām šādiem mērķiem valsts līdzekļi nav paredzēti.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas pārstāvji savukārt ziņu aģentūru BNS informējuši, ka šobrīd tiek izstrādāts plāns iedzīvotāju aizsardzībai kodolavārijas vai radioloģiskās avārijas gadījumam. Tajā tiks paredzēti pasākumi, kas jāveic konkrētām institūcijām, piemēram, jāgādā par patvertnēm, jānodrošina evakuācija, joda profilakse un ar radionuklīdiem piesārņotās pārtikas, dzeramā ūdens un nepārtikas preču lietošanas ierobežošana.
Steidzamākajiem pasākumiem - joda profilaksei, joda preparātu iegādei - būs vajadzīgi aptuveni 900 000 eiro, bet brīdināšanas sirēnu sistēmas modernizēšanai un attīstīšanai 100 kilometru rādiusā no Astravjecas AES - aptuveni 9,5 miljoni eiro.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu. Lietuvas Seims pērn jūnijā vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, bet valdība septembrī apstiprināja plānu, kā bloķēt Astravjecā ražotās elektroenerģijas importu, lai tādējādi liktu šķēršļus šim projektam.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
