Nepilnu divu gadu laikā Baltkrievija piedzīvo jau trešo emigrācijas vilni. Pirmais bija 2020. gada augustā un septembrī, otrais – 2021. gada vidū. Jaunākais emigrācijas vilnis sākās pēc 2022. gada 24. februāra un joprojām nav mitējies. Dažādi aprēķini vēsta, ka divu gadu laikā valsti pametuši no dažiem desmitiem līdz pat dažiem simtiem tūkstošu cilvēku.
Pērnruden Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka Polija uzņēmusi jau 150 tūkstošus baltkrievu, nodrošinot viņiem gan patvērumu, gan darbu. Eksperti lēš, ka kopumā Baltkrieviju pametuši 400 tūkstoši cilvēku, kuri devušies arī uz Lietuvu, Latviju, Igauniju, Ukrainu un Gruziju.
Pirmie baltkrievu emigrācijas viļņi saistīti ar iedzīvotāju pretošanos Aleksandra Lukašenko režīmam. Ļaudis bēga no represijām, kriminālvajāšanas, kā arī psiholoģiskā spiediena, ar ko saskārās protestētāji un viņu ģimenes locekļi. Daudzi, kas valsti pameta pēc 2020. gada vasaras un rudens notikumiem, domāja, ka drīz vien atgriezīsies mājās. Tomēr lielākajai daļai nācās atzīt – tā ir bēgšana. Tie, kuri pameta savu dzimteni politisku iemeslu dēļ un pārcēlās uz Ukrainu, 2022. gadā kļuva par bēgļiem vēlreiz. Sākumā viņi glābās no diktatūras, bet tagad – no Krievijas agresijas.
Izvēles iespēju īsti nebija
Katerina Vodonosova ir labi zināma dziedātāja, mūziķe un TV raidījumu vadītāja Baltkrievijā. Viņa ir viena no divkārtējiem bēgļiem. Pēc 2020. gada augusta notikumiem bija apritējis gads, viņa ar vīru un diviem bērniem joprojām atradās Minskā un cerēja, ka nenāksies bēgt.
"Toreiz, 2020. gada 9. augustā, man pat prātā neienāca doma, ka pēc gada būs jāsteidzas pamest Baltkrieviju. Lai paglābtos no cietuma un abi bērni nenonāktu bērnunamā, salikām iedzīvi trīs čemodānos, apskāvu mammu, samīļoju kaķus un devos nezināmajā. Pametām valsti gandrīz tukšām rokām," Katerina rakstīja sociālajos tīklos.
Sākumā visa ģimene ieradās Viļņā.
