1941. gada 18. augusts. Nacistiskās Vācijas spēki pagaidām vēl sekmīgi uzbrūk Padomju Savienībai, un Vērmahta spēki tuvojas Zaporižjai Ukrainā. Lai kavētu pretinieku uzbrukumu, Sarkanā armija nolemj uzspridzināt Zaporižjā esošās Dņepras hidroelektrostacijas dambi, ko arī īsteno. Tas noved pie vairāku tūkstošu padomju karavīru un civiliedzīvotāju bojāejas. No militārā viedokļa operācija izrādījās pilnīgi bezjēdzīga. Vācu spēkus tas atturēja tikai uz īsu brīdi, turklāt drīz pēc tam gigantiskā konstrukcija tika atjaunota.
Zaporižja, kas šajās dienās Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atkal ir nonākusi ziņu virsrakstos, padomju Ukrainā bija nozīmīgs rūpniecības centrs. 1927. gadā Zaporižjā valsts elektrifikācijas plāna ietvaros sāka PSRS pirmās lielās hidroelektrostacijas – "Dņeproges" – celtniecību. Šo celtniecību plaši izmantoja padomju saimniecības attīstības propagandai. Stacijas pirmā kārta tika atklāta 1932. gadā, bet 1939. gadā tā tika pabeigta pilnībā. HES apgādāja ar elektroenerģiju industriālo Donbasa reģionu un līdz pat 1956. gadam bija lielākā hidroelektrostacija Eiropā. Uzbūvējot "Dņeproges" aizsprostu, Dņepras upē radās 410 kvadrātkilometrus liela ūdenskrātuve, kas appludināja vairāk nekā 4000 zemnieku sētas.
Līdzīga postoša appludināšana notika arī dažus gadus vēlāk, 1941. gada augustā, bet jau lejpus aizsprostam Dņepras ielejā. Tobrīd nacistiskās Vācijas armijas grupas "Dienvidi" spēki
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
