Foto: AP/Scanpix

Asiņainas Ukrainas vienotības atbalstītāju un prokrievisko aktīvistu sadursmes ceturtdien vakarā izcēlušās Ukrainas austrumu pilsētā Doņeckā, vēsta "Korrespondent.net".

Pretkara un Ukrainas vienotības atbalstītāji saorganizējās sociālajos tīklos un izgāja Doņeckas ielās, lai mītiņā paustu savu nepatiku pret Krievijas agresīvo politiku Ukrainā, raksta aģentūra UNIAN. Ukrainas vienotības aizstāvjiem uzbrukuši prokrieviskie aktīvisti, ziņo "Korresspondent".

Sadursmju rezultātā Doņeckas Ļeņina laukumā vismaz trīs cilvēki ir gājuši bojā, bet vismaz 50 cietuši. Viens no bojāgājušajiem ir pretkara mītiņa dalībnieks - 22 gadus vecs Doņeckas iedzīvotājs, kurš sadurts ar nazi.

Milicija aizturējusi četrus masu kautiņa organizatorus, piektdienas rītā informējis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs. Viņš norāda, ka izmeklēšana turpinās, bet, spriežot pēc pirmajiem tās rezultātiem, nule aizturētie ir tikai sākums. Ministrs uzsver, ka tiesībsargājošās iestādes asi reaģēs uz līdzīgiem incidentiem, bet pret „bandītiem ar nažiem” netiks izmantota liberāla retorika.

Mediķi ziņo, ka cietušajiem ir galvas un acu traumas, kā arī ar metāla stieņiem radīti ievainojumi.

Sākumā agresīvi prokrieviskie aktīvisti no aptuveni 1000 cilvēku liela pūļa tikpat liela pretkara pasākuma dalībniekus apmētājuši ar olām, petardēm un dūmu svecēm, bet pēc akcijas beigām sākuši vajāt un sist izklīstošos demonstrantus, raksta UNIAN.

Aculiecinieki stāsta, ka agresīvi Krievijas atbalstītāji nav ļāvuši cilvēkiem pēc mītiņa izklīst, bet ielenkuši viņus, sākuši pūst asaru gāzi un mest ar akmeņiem. Sadursmes sākušās, kad Ukrainas atbalstītāji nodziedājuši valsts himnu. Izkļūt no laukuma miermīlīgajiem demonstrantiem centusies palīdzēt milicija, ziņo UNIAN.

Vienu piekautu Ukrainas nedalāmības atbalstītāju prokrieviskie aktīvisti nolikuši uz ceļiem pie Ļeņina pieminekļa un grasījušies spriest linča tiesu. Tam gan iebildusi daļa Krievijas atbalstītāju, bet gūstekni izglāba milicija, ziņo UNIAN.

Milicija aizturējusi agresīvākos prokrieviskos aktīvistus, tomēr tie atkal atbrīvoti, kad aptuveni 500 cilvēku liels pūlis izlauzies pie milicijas autofurgona un pieprasījis aizturēto atbrīvošanu.

Video: Prokrieviskie protestētāji ielenkuši Ukrainas vienotības atbalstītājus, kuri patvērušies policijas autobusos, kā ziņo AP.

Vēstīts, ka Ukraina ir nonākusi lielās politiskās un ekonomiskās grūtībās. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību, kas beidzās ar asiņainām sadursmēm februārī, prezidents ir aizbēdzis no valsts.

Militāra spriedze izveidojusies Krimā, kura kopš februāra beigām faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. Svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības bez atpazīšanās zīmēm, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.

Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus. 

1. martā  Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.

NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!