Foto: AFP/Scanpix

Vismaz 23 cilvēki otrdien gājuši bojā Irākas drošības spēku un demonstrantu sadursmēs sunnītu musulmaņu protestētāju nometnē pie Kirkūkas pilsētas, vēsta aģentūra "Reuters".

Incidents, kas padziļina reliģisko spriedzi nemierīgajā valstī, ir nopietnākās sadursmes kopš sunnītu musulmaņi decembrī sāka savu protestu, pieprasot pārtraukt premjerministra Nuri al Maliki šiītu valdības nerēķināšanos ar sunnītiem.

Irākas Aizsardzības ministrija norāda, ka karavīri atklājuši uguni, jo pa viņiem sākuši šaut protestētāji no improvizētās nometnes, kurā drošības spēki pēc tam atraduši triecienšautenes, raķešgranātas un citus ieročus.

Tikmēr protestētāju līderi uzstāj, ka demonstranti bijuši neapbruņoti, bet karavīri rīta agrumā iebrukuši nometnē un sākuši šaut. Irākas izglītības ministrs – sunnītu musulmanis Mohameds Tamins otrdien, protestējot pret reidu, piedāvāja atkāpties no amata.

Aizsardzības ministrija ziņoja, ka nometnē ir nogalināti 20 kaujinieki un trīs karavīri, tikmēr trīs citi militārie avoti vēsta, ka drošības spēki zaudējuši sešus karavīrus.

Mediķi ziņo, ka Kirkūkas slimnīcās nogādāti 15 bojāgājušie un 50 ievainotie, no kuriem 15 ir drošības spēku pārstāvji.

Vēl vismaz septiņi cilvēki otrdien gājuši bojā divos bumbu sprādzienos pie sunnītu mošejas Bagdādē.

Vardarbība Irākā ir mazinājusies kopš 2006. un 2007. gada, kad sunnītu un šiiītu savstarpējā vardarbībā gāja bojā desmitiem tūkstoši cilvēku.

Tomēr radikālo sunnītu kaujinieki joprojām ir spējīgi sarīkot nopietnus uzbrukumus. Kopš gada sākuma savus darbību Irākā un pašnāvnieku uzbrukumus ir pastiprinājis teroristu tīkla "Al Qaeda" reģionālais atzars, cenšoties izraisīt plašu reliģisko konfrontāciju.

Kopš ASV karaspēka izvešanas 2011. gada decembrī vadības krīze ir skārusi arī Irākas valdību, nespējot sadalīt varu starp šiītiem, sunnītiem un kurdiem.

Daudzi sunnīti uzskata, ka ir izstumti no politiskās dzīves kopš 2003. gada, kad ASV vadītajā militārajā iebrukumā tika gāzts valsts līderis Sadams Huseins un vēlāk vēlēšanās panākumus guva šiītu vairākuma kandidāti.

Pēdējie sunītu protesti sākās decembrī, kad drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros arestēja sunnītu finanšu ministra miesassargus. Sunnītu līderi uzskata, ka tā ir premjerministra Maliki vēršanās pret saviem politiskajiem ienaidniekiem.

Desmit svarīgākie Irākas kara notikumi apskatāmi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!