Prokrievisko kaujinieku operācijās Ukrainas austrumos, tai skaitā kaujā par Debaļcevi, izšķiroša loma bijusi Krievijas armijas vienībām, bet Krievijas virsnieki tieši komandējot lielākās militārās aktivitātes Donbasā, intervijā raidsabiedrībai BBC pastāstīja Sanktpēterburgā dzimušais kaujinieks Dmitrijs Sapožņikovs.
Sapožņikovs uz Ukrainu "aizstāvēt krievu ļaudis" devies pagājušā gada oktobrī. Viņš pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) specvienības sastāvā karojis gan pie Doņeckas lidostas, gan Debaļcevē. BBC ar karotāju sarunājās caur "Skype", kā arī klātienē, kad viņš atgriezās mājās atvaļinājuma laikā.
Dmitrijs stāsta, ka viņa kaujinieku vienība februāra sākumā ieradusies Debaļceves apkārtnē, un ar smago tehniku no Vuhļehirskas devusies nosprostot ceļu pie Lohvinoves, lai iesprostotu Ukrainas spēkus Debaļcevē.
Tomēr DTR vienība pati iekļuvusi ielenkumā, no kuras to izglābusi vien Krievijas karavīri un tanku ierašanās.
"Tur bija ļoti daudz pretinieka - Ukrainas karavīri. Bet beigās mēs izrāvāmies un paņēmām to "kakliņu" Lohvinovē, jo trīs līdz piecu dienu laikā palīgā ieradās mūsu tanki. Tā ir Krievijas armija, burjati. Pateicoties viņiem, pateicoties viņu smagajai tehnikai, mēs arī ieņēmām Debaļcevi," stāsta Sapožņikovs.
Ukrainas karavīri stratēģiksi svarīgo Debaļceves pilsētiņu pameta pēc smagām kaujām februārī.
"No LTR ("Luhanskas Tautas Republika") puses iebrauca tanki un Krievijas vienības. Es domāju, ka tas vairs nav noslēpums, visi jau to atzīst, un krievi atzīst. Arī internetā ir ļoti daudz informācijas: atzīst to, ka krievi dienē, viņu daļas ir ļoti daudz. Tas ir, es to tagad nestāstu kā slepenu informāciju. Visi jau to zina," turpina kaujinieks.
BBC papildina, ka pēc atgriešanās Sanktpēterburgā Dmitrijs bijis pārsteigts, cik maz pilsētas iedzīvotāji informēti par Krievijas spēku līdzdalību konfliktā.
Ar Krievijas karaspēka palīdzību Debaļcevi izdevies ieņemt trīs dienās, kas nebūtu iespējams ar pašu spēkiem, atzīst Dmitrijs. "Protams. Krievijas ģenerāļi, Krievijas pulkveži. Viņi visu izlēma," kaujinieks apstiprinoši atbild uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Krievijas militārajai palīdzībai šādās operācijās bijusi izšķirošā loma.
"Dabīgi, visas operācijas, sevišķi tik liela mēroga kā "katli", vada Krievijas armijnieki, Krievijas ģenerāļi. Viņi izdomā plānus kopā ar mūsu komandieriem," apliecina BBC sarunu biedrs, paskaidrojot, ka lielās operācijās pavēles saņemtas no Krievijas personāla, bet parastos uzdevumos no saviem vietējiem komandieriem.
Dmitrijs uzskata, ka ar Austrumukrainu būs līdzīgi kā ar Krimas okupāciju, kur sākotnēji Kremlis noliedza savu spēku klātbūtni, taču tagad to atklāti atzīst.
Sapožņikovs apgalvo, ka Ukrainā karo arī ASV un Eiropas karavīri. Debaļceves kaujā gūstā tikuši saņemti 300 ārzemnieki [BBC norāda, ka raidsabiedrībai nav izdevies pārbaudīt šo informāciju].
"Vairums no viņiem ir snaiperi. Ļoti daudz instruktoru. Mums instruktori pārsvarā ir Krievijas karavīri, viņiem, saprotams, Rietumu," stāsta Dmitrijs. Viņš gan atzīst, ka pats ar šiem ārzemniekiem nav kontaktējies.
No Krievijas karavīriem Ukrainā viņš sastapis tikai profesionālā dienesta vīrus. "Pie Debaļceves stāvēja burjatu daļa, tur bija vieni burjati. Viņi stāstīja, ka visi lieliski zināja, uz kurieni brauc, bet oficiāli tika teikts: "Mēs braucam uz mācībām." Pastāstīja, ka viņus veda naktī vagonos, lai neviens neko neredzētu," atklāj kaujinieks. Visi, kas atbraukuši, to darījuši brīvprātīgi.
Dmitrijs Ukrainā notiekošo neuzskata par Krievijas iebrukumu, bet gan skaidro, ka tā ir "iestāšanās par brāļu tautu, kurai draudēja represijas", bet Ukraina gribējusi neatkarību "sazin no kā".
Pilnu interviju ar prokrievisko kaujinieku Dmitriju Sapožņikovu krievu valodā var lasīt šeit.
Vēstīts, ka šī nav pirmā reize, kad medijos izskan liecības par Krievijas spēku klātbūtni Ukrainā. Piemēram, par profesionālo Krievijas karavīru piedalīšanos kaujā par Debaļcevi rakstīja laikraksts "Kommersant". Krievijas spēku klātbūtni Ukrainā intervijā "Radio Brīvā Eiropa" atzina arī kāds kirgīzu algotnis.
Kijeva un Rietumi Ukrainas konflikta laikā vairākkārt ir apsūdzējuši Maskavu, ka tā sūta ieročus un kaujiniekus uz Ukrainu. Tikmēr Kremlis savu saistību ar karu noliedz.
Foto: Debaļceve pēc kaujas
