Pagājušajā nedēļā, 15. janvārī, pēc Dmitrija Medvedeva vadītās Krievijas valdības atkāpšanās Kremļa saimnieks Vladimirs Putins par jauno premjeru izvirzīja Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu, kuru jau nākamajā dienā apstiprināja par valdības vadītāju.
Federālā nodokļu dienesta vadītājs Mišustins plašākai publikai līdz negaidītajām pārmaiņām valdībā bija maz zināms. Viņa nozīmēšana amatā kontekstā ar Putina ierosinātajām konstitūcijas izmaiņām plaši tiek uzskatīta par daļu no Putina plāna saglabāt reālo varu pēc 2024. gada, kad beigsies viņa ceturtais termiņš Kremlī.
Līdz Putina prezidentūras termiņa beigām ir vēl vairāki gadi, tāpēc konstitucionālo reformu ierosināšana un pārmaiņas valdībā tieši tagad raisa jautājumus par motīvu.
"Premjera atlaišana un izmaiņas konstitūcijā četrus gadus pirms termiņa beigām liek domāt, ka viņš no kaut kā ir ļoti nobijies. Kas tas ir, mums vēl jānoskaidro," raidsabiedrībai CNN komentēja starptautiskā investīciju fonda "Hermitage" finansists un Putina kritiķis Bils Brovders.
Savukārt Krievijas jurists Oļegs Rumjancevs, kurš ir viens no Krievijas 1993. gada konstitūcijas autoriem, Putina rīcībā saskata mēģinājumu novērst revolūciju un vēlmi neapmierinātajai tautai parādīt, ka vara šķietami ir gatava reformēties.
Uz šī fona ekonomiskās grūtībās esošās valsts ne pārāk populārā ilgus gadus amatā bijušā premjera Medvedeva nomaiņa šķiet reformu iespaida radīšanai atbilstošs solis, tāpat kā, iespējams, opozīcijas korupcijā apsūdzētā ģenerālprokurora Jurija Čaikas atlaišana.
Daļa vērotāju gan ir norādījuši, ka pašreizējais Krievijas Putina režīms nav spējīgs veikt īstas, dziļas reformas, nesagraujot pats sevi. Ka raksta "The Washington Post", Mišustinu uzskata par tehnokrātu bez politiskām ambīcijām, kas pastiprina versiju par to, ka Putins var izmantot izmaiņas konstitūcijā, lai saglabātu varu.
Kamēr iznākums tam visam nav zināms un atliek nodarboties vien ar prognozēm un spekulācijām, aplūkojam, kas zināms par pašu Mišustinu.
