Dzīvnieku pārvadāšana un medicīniskā marihuāna: Seši jautājumi, ko šonedēļ skata Eiroparlaments  (4)

Šonedēļ vairāk nekā 700 deputātu no visām dalībvalstīm izskatīs desmitiem dažādu jautājumu, no kuriem daļa tiks pieņemti zināšanai, daļā tiks apstiprināts EP viedoklis, bet daļā pieņemts valstīm saistošas regulas un direktīvas. Piedāvājam iepazīties ar svarīgākajiem šonedēļ izskatāmajiem jautājumiem.

Tāpat vienošanās paredz stiprināt darba tiesības un vides aizsardzību.

Atsevišķā balsojumā deputāti lems arī par ieguldījumu aizsardzības nolīgumu ar Singapūru. Ar šo vienošanos paredzēts nodrošināt tiesu sistēmu ar neatkarīgiem tiesnešiem, kas izšķirtu strīdus starp investoriem un valstīm. Partnerības un sadarbības nolīgums savukārt veicinātu abu pušu sadarbību arī ārpus tirdzniecības jomas.

Tā kā šī ir pirmā divpusējā tirdzniecības vienošanās starp ES un kādu no Dienvidaustrumāzijas valstu apvienības (ASEAN) dalībvalstīm, tā varēs kalpot kā paraugs nākamajiem tirdzniecības līgumiem ar šī reģiona valstīm.

EP Tirdzniecības komitejā vienošanās par ES–Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu panākta 24. janvārī. Kā pēc balsojuma komitejā norādīja EP deputāts, ziņotājs Deivids Mārtins (S&D, Lielbritānija), balsojums norāda uz atbalstu progresīvai ES tirdzniecības un investīciju politikai. "Tirdzniecības vienošanās ne tikai uzlabos ES piekļuvi Singapūras tirgum, bet arī visam augošajam ASEAN reģionam, vienlaikus nodrošinot darbinieku un vides aizsardzību. Ieguldījumu aizsardzības nolīgums ietver ES pārskatīto pieeju un aizvietos esošās vienošanās starp Singapūru un 13 dalībvalstīm," skaidroja parlamentārietis.

Singapūra, kur atrodas vairāk nekā 10 000 ES uzņēmumu reģionālās pārstāvniecības, ir lielākais ES tirdzniecības partneris Dienvidaustrumāzijā.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī EP apstiprināja brīvās tirdzniecības vienošanos ar Japānu.

Tāpat šīs sesijas laika plānots, ka EP ar Eiropas Komisiju (EK) debatēs par medicīniskās marihuānas un medikamentu, kuru sastāvā ir medicīniskā marihuāna pētījumiem.

Plānots, ka parlamentārieši aicinās EK turpināt pētījumos izvērtēt medicīnisko marihuānu, kā arī vaicās par ES iespējām atbalstīt kvalitatīvu pētniecību par zālēm, kuru pamatā ir marihuāna.

Deputāti arī plāno skaidrot, vai nolūkā nodrošināt patērētāju drošību plānots noteikt standartus attiecībā uz nefarmaceitisku medicīnisko marihuānu.

Pēc debatēm paredzēts parlamenta balsojums par rezolūciju. Tās projektā uzsvērts, ka EK un valstu iestādēm skaidri jānošķir marihuānas lietošana medicīniskos nolūkos no tās izmantošanas citiem mērķiem. Tāpat parlamentārieši plāno aicināt EK un dalībvalstis likvidēt šķēršļus, kas kavē pētniecību.

EP deputāti norāda, ka saskaņā ar esošo zinātnisko literatūru marihuānai un kanabinoīdiem piemīt terapeitiska iedarbība: tie ārstē hroniskas sāpes pieaugušajiem, darbojas kā pretvemšanas līdzeklis ķīmijterapijas izraisīta nelabuma un vemšanas gadījumā un atvieglo multiplās sklerozes spazmu simptomus.

Lai gan Pasaules Veselības organizācija starptautiskajā līmenī oficiāli ieteikusi marihuānas sastāvā esošo vielu kanabidiolu (CBD) neklasificēt kā kontrolējamu vielu, dalībvalstu noteikumi, kas regulē marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos, ievērojami atšķiras, informē EP.

Ceturtdien EP deputāti debatēs par dzīvnieku pārvadāšanas apstākļu uzlabošanu, kā arī balsos par rezolūciju, kurā dalībvalstis aicinās labāk īstenot jau esošos dzīvnieku aizsardzības noteikumus, stingri sodīt to pārkāpējus, kā arī uzlabot pārvadāšanas apstākļus.

Parlamentārieši arīdzan aicina iespējami samazināt transporta laiku, piemēram, izmantojot lopkautuves, kas atrodas tuvāk audzēšanas vietām.

Katru gadu nobarošanas, vairošanās vai kaušanas dēļ miljoniem dzīvnieku tiek pārvadāti starp dalībvalstīm, to robežās un uz trešajām valstīm.

EP deputāti jau iepriekš – 2012. gadā – pieņēmuši rezolūciju par dzīvnieku aizsargāšanu transportēšanas laikā, taču, tā kā atsevišķās dalībvalstīs joprojām tiek fiksēta slikta attieksme pret dzīvniekiem, kas tiek pārvadāti, EP kārtējo reizi aktualizēja šo jautājumu.

EP lauksaimniecības komitejas deputāti vienošanās par rezolūciju, kurā aicinās dalībvalstis labāk aizsargāt dzīvniekus, kas tiek pārvadāti, panāca 24. janvārī.

Regula par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā pieņemta 2005. gadā.

"Transportēšanas ķēdes dalībniekiem, vai tie būtu lauksaimnieki, dzīvnieku tirgotāji, veterinārārsti, vai transporta kompānijas, ir jāpilda savas saistības. Esam skaidri pateikuši Komisijai un dalībvalstīm, ka tām jārīkojas, vai nu precīzi izpildot pašreizējos noteikumus, vai nu meklējot jaunus viedus, kā ieviest jaunas tehnoloģijas un samazināt transportēšanas laikus," pauda EP deputāts, ziņotājs Jorns Dormens (ECR, Dānija).

Lai ES dalībvalstis turpmāk varētu ātrāk reaģēt uz dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm un vienkāršāk dalīties ar civilās aizsardzības aprīkojumu, EP deputāti otrdien debatēs un balsos par ES civilās aizsardzības mehānisma modernizāciju.

ES civilās aizsardzības mehānisms pašlaik ir brīvprātīga sistēma, ES dalībvalstu palīdzības koordinēšanai tai valstij, kas lūgusi atbalstu. Pēdējo gadu laikā nelabvēlīgi laikapstākļi un citas katastrofas mazinājušas valstu spējas sniegt savstarpēju palīdzību, īpaši gadījumos, kad līdzīgas katastrofas vienlaikus piemeklējušas vairākas valstis. Pašlaik ES nav rezervju, lai šādos gadījumos palīdzētu nelaimē nonākušajām valstīm, nepieciešamību uzlabot pašreizējo kārtību pamato EP.

Jautājums par civilās aizsardzības mehānismu īpaši aktualizējās pēc 2017. un 2018. gada mežu ugunsgrēkiem un citām dabas katastrofām, kas atklāja būtiskus trūkums pašreizējā sistēmā.

Lai situāciju uzlabotu plānots izveidot īpašu ES resursu rezervi "RescEU", kurā būtu mežu ugunsgrēku dzēšanai aprīkotas lidmašīnas, lieljaudas sūknēšanas iekārtas, lauka hospitāļus un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības. "RescEU" tehniku varēs izmantot gadījumos, kad valstu rīcībā nebūs pietiekamu resursu, lai reaģētu uz katastrofām.

Par jaunajiem noteikumiem deputāti decembrī panāca vienošanos ar ES Padomi. "Mums izdevās strādāt ātri, lai būtu gatavi vēl pirms vasaras un izvairītos no vēl vienas Grieķijas 2018 vai Portugāles 2017. Dzīvību glābšanai vajag efektīvus rīkus un līdzekļus. Rast kompromisu bija grūtāk nekā gaidīju, taču solidaritāte un mūsu pilsoņu drošības sargāšana veda uz veiksmīgu iznākumu," pēc vienošanās ar Padomi teica EP deputāte Elizabeta Gardīnī (EPP, Itālija).

Deputāti ceturtdien balsos par direktīvu, kas paredz noteikt, ka bankām būtu jāpiemēro vienādas izmaksas pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem, kā arī jāpadara pārskatāmākas valūtas maiņas izmaksas.

Pakalpojumu lietotāji eirozonā gūst labumu no vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA), bet pārējie ES iedzīvotāji par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā spiesti maksāt ievērojamas komisijas maksas.

Jaunie noteikumi, par kuriem jau panākta provizoriska vienošanās ar ES Padomi, arī pasargās patērētājus no nesamērīgām valūtas maiņas izmaksām. Bankām būs jāsniedz informācija par maksājamo summu vietējā un konta valūtā.

Otrdien pulksten 17 EP turpināsies debašu cikls par Eiropas nākotni, kurā šoreiz ar parlamentāriešiem diskutēs Itālijas premjerministru Džuzepi Konti. Debates tiešraidē būs iespējams vērot arī portālā "Delfi".

Šīs būs 17. debates EP un ES valstu vadītāju diskusiju ciklā par Eiropas nākotni. Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka parlamentāro debašu ciklā reizi mēnesī plenārsesijās viesojas viens vai divi ES dalībvalstu vadītāji, lai diskutētu par politiskā un ekonomiskā bloka nākotni.

Marta pirmajā plenārsēdē Strasbūrā deputātus uzrunās Slovākijas premjerministrs Peters Pelegrīni.

Līdz šim ar EP deputātiem diskutējuši virkne dalībvalstu līderu, tostarp: Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, Rumānijas prezidents Klauss Johannis, Vācijas kanclere Angela Merkele, Spānijas premjers Pedro Sančess, Somijas premjers Juha Petri Sipile.