Ebolas vīrusa dēļ Spānijā dod rīkojumu nonāvēt inficētās medmāsas suni
Foto: Reuters/Scanpix

Spānijas tiesa otrdien izdevusi rīkojumu iemidzināt ar Ebolas vīrusu inficētas medmāsas suni, jo pastāv iespēja, ka dzīvnieki var pārnēsāt šo nāvējošo slimību, vēsta laikraksts "USA Today".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, ka suņi var tikt inficēti ar bīstamo vīrusu, neizrādot nekādus simptomus, liecina vismaz viens nopietns pētījums, tikmēr maz ir zināms, vai un kā suņi Ebolas vīrusu var nodot cilvēkiem, skaidro laikraksts.

Laboratorijas eksperimenti ar citiem dzīvniekiem norāda, ka vīrusu var saturēt to urīns, siekalas un izkārnījumi. Tas nozīmē, ka teorētiski cilvēki varētu inficēties pēc suņa kodumiem, kā arī ļaujot tiem sevi laizīt.

Ar Ebolas vīrusu inficētā medmāsa un viņas vīrs kopš šīs nedēļas ir ievietoti karantīnā, bet Madrides pašvaldība saņēmusi tiesas rīkojumu par pārim piederošā suņa eitanāziju, jo "pieejamā zinātniskā informācija neizslēdz vīrusa izplatīšanas iespēju".

Pāris nevēlas suņa nonāvēšanu, televīzijas sarunu šovā par dzīvniekiem paziņoja vetārsts Karloss Rodrigess, kurš saņēmis no saimniekiem īsziņu ar lūgumu parūpēties par viņu jauktās šķirnes suni Ekskaliburu, kamēr paši atrodas slimnīcā.

"Es nevaru to apturēt," atklāja Rodrigess, norādot uz tiesas lēmumu. Inficētās sanitāres vīrs raudādams lūdzis nodrošināt, lai suns eitanāzijas laikā vismaz neciestu, stāsta veterinārārsts.

Spānijas dzīvnieku aizstāvji kritizē varas iestādes par to, ka tās grib "upurēt dzīvnieku pat bez diagnostikas vai apsvēršanas ievietot to karantīnā". Tiesa gan, nav zināms, cik efektīva būtu suņa izolēšana, ja tiem nav novērojami slimības simptomi un nav zināms, cik ilgi vīruss pavada viņu organismā, un nav skaidrs, cik garā laika periodā jāņem analīzes, lai vīrusu konstatētu, skaidro "USA Today".

Par "acīmredzamu pārmērību" suņa nogalināšanu sauc Ziemeļkarolīnas Universitātes veterinārārsts Pīters Kouvens, kurš par dzīvnieku infekcijas slimībām ir konsultējis pasaules veselības ekspertus. 

"Nekad nav dokumentēta Ebolas vīrusa izplatīšana ar suņa starpniecību," viņš norāda.

Ebolas vīrusa avots dabā nav skaidri atklāts. Galvenās aizdomas krīt uz noteiktu sugu augļu sikspārņiem, bet Pasaules Veselības organizācija (PVO) iespējamo slimības izplatītāju sarakstā iekļauj arī šimpanzes, gorillas, pērtiķus, antilopes un dzeloņcūkas. Sikspārņu klātbūtnes dēļ fermās Ebolas vīrusa izplatīšanā var būt iesaistītas arī mājas cūkas.

Versija, ka arī suņi var būt vīrusa izplatītāji, parādījās 2005. gada ziņojumā. Pētnieki sāka pārbaudīt suņus, kad 2001. – 2002. gada Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā Gabonā tika pamanīts, ka daži suņi ēd inficētus mirušus dzīvniekus. No 337 pārbaudītajiem suņiem dažādās pilsētās Ebolas vīrusa antivielas atklāja 9 – 25 % dzīvnieku.

Iespēju, ka suņi varētu izplatīt Ebolas vīrusu, atzīst ASV Veterinārmedicīnas asociācijas pārstāve Šarona Kurtisa Granskoga. Tomēr tas ir maz ticams ASV un citās vietās, kur suņi nav līdzas līķiem un neēd inficētus dzīvniekus, viņa piebilst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ebolas vīruss Spānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form