Baltijas valstīm draud nokļūt atkārtotā parādu izraisītā ekonomikas krīzē, ja to valdībām neizdosies izstrādāt piemērotus taupības pasākumus, kas atbalsta to valūtu piesaisti eiro, vēsta Eiropas Centrālā banka (ECB).
Latvija, Lietuva un Igaunija piedzīvoja smagāku ekonomikas lejupslīdi nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, jo cieša valūtu piesaiste eiro veicināja tā dēvēto aktīvu burbuļu veidošanos, ECB norāda konfidenciālā dokumentā, ko ieguvusi aģentūra "Bloomberg".
Bez stingriem fiskāliem pasākumiem "Baltijas valstu varasiestādes var nebūt spējīgas novērst makroekonomikas nestabilitātes atjaunošanos un "pieauguma-krituma" cikla atkārtošanos", teikts ECB dokumentā, kas datēts ar 17.novembri un gatavots Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmei.
"Baltijas valstu pieredze liecina, ka valstīm, kas izvēlējušās to valūtām noteikt ciešu fiksēto valūtas kursu, pastāv risks, ka salīdzinoši zemās procentu likmes var veicināt kreditēšanas bumu un aktīvu cenu burbuļa izveidošanos," uzsver banka.
Kopš kreditēšanas krīzes sākuma Baltijas ekonomikas sarukušas pat par 20%, Latvija iekšzemes kopproduktam (IKP) trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinoties par 19%, Igaunijas IKP - par 15,6%, bet Lietuvas IKP - par 14,2%.
Reģiona "izmaiņas ir krietni asākas, nekā citās ES Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs, kas ļāvušas to valūtas kursiem svārstīties. Baltijas valstu valūtu ciešā piesaiste eiro norāda, ka šīs valstis ir ievērojami zaudējušas savu konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstīm," teikts ECB dokumentā.
Banka arī uzsver, ka Baltijas valstīm nepieciešams uzlabot to banku sistēmu regulēšanu, tostarp noteikt ierobežojumus izsniegt aizdevumus ārvalstu valūtās.
ECB norāda, ka valstīm arī jāpalielina to darba tirgu konkurētspēja, ieviešot elastīgāku algu noteikšanas sistēmu, vairāk līdzekļus atvēlot uz eksportu orientētām nozarēm un palielinot konkurenci preču tirgos.