'Economist': ģeopolitiskais jēdziens 'Austrumeiropa' ir kaitīgs
Foto: morgueFile

Ģeopolitiskais jēdziens "Austrumeiropa" neatbilst realitātei un pašreizējās ekonomiskās krīzes iespaidā pat ir kaitīgs, norāda žurnāls "The Economist".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rakstā "Austrumeiropas" jēdziens nodēvēts par "ģeopolitisku dīvainību, kurā ietilpst Čehija, kas atrodas kontinenta vidū, bet ne Grieķija vai Kipra, kas tiek dēvētas par Rietumeiropu, bet atrodas tālu kontinenta dienvidaustrumos. Arī no vēsturiskā aspekta tam neesot jēgas: tajā iekļautas valstis kā Ukraina, kuras gadu desmitiem apspiestas padomju impērijas jūgā, kā arī tādas valstis, piemēram, Albānija, kuras padomju režīms tikai viegli skāris. Dažās no šīm valstīm bija stingras plānveida ekonomikas, bet citām bija sava veida "gulaša komunisms" (Ungārija) vai "pašpārvaldes sociālisms" (Dienvidslāvija)".

Jau 1989.gadā šis jēdziens bijis neuzticams, bet tagad tas ir kļuvis pilnīgi bezjēdzīgs, jo šo valstu attīstība kopš komunisma ir bijusi ārkārtīgi atšķirīga. Šīm aptuveni 30 valstīm, kas agrāk tika dēvētas par komunistiskām, tagad ir vairāk atšķirību, nekā kopīgā. Taču to dēvēšana par "Austrumeiropu" liek domāt, ka tām bija ne tikai vienāds liktenis komunisma režīma laikā, bet arī citas kopīgas problēmas - grūta vēsture pagātnē un slikta valdība un ekonomiskās nedienas mūsdienās, norāda laikraksts.

Ekonomiskā krīze ir parādījusi, cik maldinošs ir šis priekšstats. Bažas par Latvijas banku krīzes izraisītu dinamo efektu palielināja riska prēmijas visādi citādi stabilajās ekonomikās kā Polija un Čehija, kas bija pilnīgi nejēdzīga rīcība un balstīta uz ārpasaules pieņēmumiem par citu ārvalstnieku bažām. Turklāt lielākie budžeta deficīti Eiropas Savienībā (ES) nebūs kādā no bijušajām padomju "austrumu" valstīm, bet gan Lielbritānijā un Grieķijā, raksta "The Economist".

Atēnas prognozē, ka valsts 2010.gada budžeta deficīts būs vismaz 12,7% no IKP, bet iespējams pat 14,5% no IKP, savukārt nevienā no desmit "austrumu" valstīm, kas pievienojās ES 2004.gadā, situācija nav tik dramatiska. Piemēram, Slovēnijā un Čehijā dzīves standarti ir apsteiguši Portugāli, kas ir nabadzīgākā valsts "rietumu" nometnē. Dažām bijušajām komunistiskajām valstīm kredītreitingi ir labāki nekā vecajām ES dalībvalstīm, un tās var ņemt kredītus daudz lētāk. Slovākija un Slovēnija ir pievienojušās eirozonai, kurā neietilpst Zviedrija, Dānija un Lielbritānija. Igaunija, vismaz skatoties no malas, ir viena no vismazāk korumpētajām valstīm Eiropā, ievērojami apsteidzot ES dibinātājvalstis, piemēram, Itāliju.

"The Economist" arī apšauba 2004.gadā ES uzņemto desmit valstu un 2007.gadā uzņemto divu valstu apvienoto grupu, kas tiek dēvēta par "jaunajām dalībvalstīm". Laikraksts norāda, ka šajā grupā apvienotas ļoti dažādas valstis, no "ES paraugpilsoņiem Igaunijas" līdz Rumānijai un Bulgārijai, kas izpelnījušās Briseles nosodījumu par plaši izplatīto attiecīgi korupciju un organizēto noziedzību. Astoņas no šīm valstīm ir pievienojušās Šengenas bezvīzu ceļošanas zonai, lielākai daļai ir bezvīzu režīms ar ASV un visas ietilpst NATO.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form